Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Kur palika janvāris? Nupat tik devām Jaunā gada solījumus, un nu jau būs jāšķir kalendārs uz nākamo mēnesi.

Latvija turpina savu kultūru demonstrēt visā pasaulē. Kritiķi slavē Latvijas Radio kora uzstāšanos Sidnejas festivālā, Austrālijā. Maija Kovaļevska ar uzslavu dziedājusi Sidnejas Operas namā. Šādu programmu, kā arī Dziesmu svētkus mēs mākām veiksmīgi izpildīt.

Bet janvāris arī rāda kārtējo lielo izgāšanos – tiek pārtraukta dalība starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015. Paviljona pamatu izbūvei jau iztērēti 135 tūkstoši eiro, bet tomēr „Nav lietderīgi projektu turpināt,“ saka ekonomikas ministre Dace Reizniece-Ozola.

Tiek minētas prāta apreibinošas summas par dalību Expo Milano 2015, kas darbosies tikai pusgadu – no šā gada 1. maija līdz 31. oktobrim. Piemēram, ir noslēgts līgums par ekspozīcijas saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību par 2,541 miljons eiro. Par 600 kvadrātmetru lielu paviljona būvi nākuši piedāvājumi par 6,03 miljoniem, 6,22 miljoniem, kā arī par 2,99 miljoniem. Par cik šādas izgāšanās ir vainīgs valsts iepirkumu process, un par cik ir vainīga nekompetence vai mantkārībā, to, cerams, spēsim noskaidrot.

Itālijas vēstnieks ir jau izteicies: „Itālija ir sarūgtināta par Latvija valdības lēmumu, taču es nevēlos sniegt nekādus komentārs,“ sūdzējās Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici.

Nav jau tā, ka šī būtu pirmā lielā izstāde, kur paredzēts rādīt Latvijas sasniegumus. 1901. gadā Rīga atzīmēja savu 700. dzimšanas dienu ar jubilejas izstādi no 1. jūnija līdz 15. augustam, kad 40 paviljonos parādīja Latvijas sasniegumus rūpniecībā un amatniecībā. Un kā ar padomjlaiku Tautsaimniecības sasniegumu izstādēm?

Mums ir zināšanas izpildīt visādus projektus (...jā, beigās arī uzcēlām Dienvidu tiltu), bet lielākais trūkums ir lielu projektu pārvaldīšanā. Gan izvēlēties, kādam projektam ķerties klāt, gan nodrošināt, ka projekts tiks izpildīts bez liekas kavēšanās. Cik daudzus piemērus varam minēt par projektu ērkšķaino ceļu – par kavējumiem un par izmaksu paaugstinājumiem? Un par bezatbildību, kas novedīs līdz traģiskām sekām.

Lai mēs patiešām būtu konkurētspējīgi modernā Eiropā, mums jāuzlabo likumdošana, lai valsts projektiem būtu gludāks ceļš nekā līdz šim, un jāuzlabo projektu vadības un kontroles kultūra. Efektīga metodoloģija pasaulē ir zināma. Bet Latvijā?

GN
2015. g. 30. janv.