Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


AL55. KD mākslas darbu izstāde

Imanta Tillera darbi Sidnejas Latviešu namā

Laikraksts Latvietis Nr. 344, 2015. g. 24. janv.
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL55KD_Yellows

Imanta Tillera mākslas darbu izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

„Latviešu Mandala“, „Latvian Mandala“, 2002. Akrils, guašs uz 24 audekldēļiem, No. 72496 – 72519, 152x142 cm. FOTO Ojārs Greste.

„Butības parādīšanās“, „The Emergency of Being“, 2013. Akrils, guašs uz 25 audekldēļiem, No. 92655 – 92679, 152x152 cm. FOTO Ojārs Greste.

„Daba runā“, „Nature Speaks: EY“, 2014. Akrils, guašs uz 16 audekldēļiem, No. 95309 – 95324, 102x142 cm. FOTO Ojārs Greste.

„Tractatus 2“, 2009. Akrils, guašs uz 24 audekldēļiem, No. 85333 – 85356, 152x152 cm. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Ojārs Greste, Imants Tillers, Dženija (Jenny) Tillera. FOTO Ojārs Greste.

Izstādes atklāšana. FOTO Elīna Rikarde.

Izstādes atklāšana. FOTO Elīna Rikarde.

Jānis Čečiņš izstādes atklāšanā. FOTO Pēteris Strazds.

Ojārs Greste izstādes atklāšanā. FOTO Pēteris Strazds.

Šī gada Kultūras dienu apmeklētāji skatīja viena no Austrālijas laikmetīgās mākslas vispazīstamākā mākslinieka – Imanta Tillera darbus. Šajā izstādē Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē bija redzama izlase no Tillera darbiem pēdējos gados. Izstādē bija skatāmie deviņi Imanta Tillera darbi; izstādi iekārtoja Imants Tillers.

Izstādes atklāšanā notika Baltajā zālē ar uzkodām un atspirdzinājumiem tūlīt pēc Atklāšanas koncerta piektdien, 26. decembrī. Piedalījās pats mākslinieks un viņa dzīvesbiedre Dženija, klātesot, apmēram, 100 Kultūras dienu dalībniekiem un viesiem. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Čečiņš atcerējās savu jaunības sadarbību ar Imantu Tillera Sidnejas Latviešu skolā, un iepazīstināja izstādes organizētāju Ojāru Gresti, kas atklāja izstādi.

O. Greste pievērsa uzmanību Tillera pašportretam Būtības parādīšanās (The emergency of being), kas tika izstādīts 2013. gada prestižā Arčibalda (Archibald) portretu konkursā. Latviešiem nozīmīgi arī bija darbi Trimda un Tēvzeme, kas tika radīti Jāņa Baloža lugai ar nosaukumu Trimda un tēvzeme (Exile and fatherland) 2010. gada Austrālijas Latviešu Kultūras dienu teātra izrādei Melburnā. Trimda un Tēvzeme darbi sastāv no pilsētu un vietu nosaukumiem Latvijā un Austrālijā, kuros dzīvoja lugas tēli. Teātrī tie parādījās pa vienam atbilstošos skatos. Bet šajā izstādē tie bija salikti divās kopienās un ar to izraisīja atmiņas par visu mūsu trimdas vēsturi un lika vairākiem atcerēties jaunības gadus Latvijā, kā arī sākuma gadus, cērtot cukurniedres Kvīnslandē.

Savā uzrunā O. Greste arī pievērsa uzmanību tekstu avotiem, kuri parādās I. Tillera darbos. Tie ir ņemti no vairākiem dzejniekiem un filozofiem, ieskaitot Stefanu Malarmē (Stephane Mallarmé), Martinu Heidegeru (Martin Heidegger) un Ludvigu Vitgensteinu (Ludwig Wittgenstein). Visi šie teksti atspoguļo Tillera dziļo interese par metafiziku un cilvēka būtību. Greste beidza ar citātu no franču dzejnieka un filozofa Antonina Artauda (Antonin Artaud), ko Tillers ir izmantojis savos darbos, un kurš (ar Tillera ierosinajumu) parādās 2008. gadā izdotajā grāmatā Austrālijas latviešu mākslinieki: „Pats būtiskākais ir apzināties, ka aiz šīs pasaules kārtības, ir vēl kāda cita.“

Imants Tillers arī pats uzrunāja klātesošos un pateicās par aicinājumu izstādīt savus darbus Latviešu namā. Par tekstiem, kas parādās viņa darbos, Tillers mudināja skatītājiem tos izmantot kā domu graudus, kas lasāmi jebkura secībā, lai veicinātu jaunas asociācijas ar mākslas darbu.

Bija drukāti katalogi, kurus varēja iegādāties. Katalogā bija redzami vairāki izstādes darbi kopā ar Imanta Tillera pārdomām par šo izstādi.

Darbi nebija pārdošanā.

Par mākslinieku

Imants Tillers ir mākslinieks, rakstnieks un kurators. Viņa mākslas darbi ir plaši izstādīti kopš 1960. gadu beigām. Ar saviem darbiem viņš ir pārstāvējis Austrāliju lielākajās starptautiskās mākslas darbu skatēs, kā piemēram: Sanpaulu Biennālē, Documenta un Venēcijas Biennālē. Tilleram bijušas personālizstādes Laikmetīgās mākslas institūtā, Londonā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgā un Austrālijas Nacionālajā mākslas galerijā, Kanberā. Tillers savos darbos pēta tēmas, kas attiecas uz mūsdienu kultūru, sākot ar 1980. gadu centra-perifērijas debatēm līdz migrācijas, pārvietošanās un diasporas sekām. Viņa jaunākās gleznas ir saistītas ar vietu, apkaimi un liek domāt par ainavu. Tillers šobrīd strādā pie diviem lieliem pasūtījuma darbiem – pie lielas gleznas 5 Martin Place pārbūvei Sidnejā un pie gobelēna dizaina Austrālijas Kara memoriālam, pieminot simtgadi Anzac desantam Gallipoli.

Imants Tillers par šo izstādi

Darbu radīšana slāņos, atkārtošanās un variēšana ir manas mākslas prakses galvenie pamati. Vissvarīgākais ir, kā šīs gleznas ir radītas, nevis, ko tās izteic. Un pēdējos desmit gados ķirurga skalpelis ir bijis mans galvenais darba rīks, nevis ota. Es esmu vairāk griezis, nekā gleznojis. Bet, vienalga, ko es daru, pilnīga ieniršana radīšanas procesā kopš 1981. gada ir bijusi manas darbības atslēga.

Es tad atklāju kaut ko ļoti vienkāršu, bet svarīgu – tā bija iespēja gleznot uz audekla plākšņu paneļiem. Nevien uz vienas veselas plāksnes, bet gan uz daudzām atsevišķām (līdz pat 300) plāksnēm, kas, saliktas kopā rūtiņās, veido lielu, veselu tēlu. Bet ironiski ir tas, ka, lai gan man patīk, ka ir ērti darboties ar audekla plāksni, un tās apgleznošanas dažādās iespējas, man nepatīk rūtiņas. Es pretojos rūtiņu estētikai un pret to cīnos, un tomēr tā ir mana darba dominante.

Šai izstādē Sidnejas Latviešu namā es uzstājos ar deviņiem darbiem, kas radušies deviņu gadu laikā. Agrākais ir „Latviešu mandala“ 2002, un pēdējais ir „Daba runā: EY 2014“, ko es gleznoju tieši šai izstādei. Varu teikt, ka Sidnejas Latviešu Nams tagad ir gan man pazīstams, gan svešs. Svešs tāpēc, ka, kad es to nesen apmeklēju, tas kūsāja no labi ģērbtiem korejiešu bērniem un viņu ģimenēm, nevis no latviešu bērniem un ģimenēm, kā agrāk. Bet, protams, es tur vēl arvien jūtos kā mājās, jo es šeit pavadīju labu daļu manas bērnības (galvenokārt sestdienas), mācoties latviešu valodu, kultūru un vēsturi un piedaloties teātrī un dejojot tautas dejas kopā ar citiem latviešu bērniem. Es pat noliku tā sauktās „Latviešu vidusskolas“ gala eksāmenus (trīs skolnieku klasē) kopā ar Strīķu brāļiem. Man tagad liekas, ka latviešu kultūra ir līdzīga Austrālijas iedzimto kultūrai, uzskatot par vērtīgu mākslinieka pienesumu pat, kamēr viņš vēl ir bērns. Abas kultūras intuitīvi liek lietā slavenā vācu mākslinieka Jozefa Beuysa teicienu: „Katrs cilvēks ir mākslinieks“. Pie šīs necilās priekštelpas sienām es pirmoreiz izstādīju savu mākslu pirms daudziem gadiem. Kamēr es vēl biju bērns, mans tēvs un māte un krustvecāki veicināja manu gleznošanu un zīmēšanu, bet šeit es saņēmu arī atzinību no īstiem pieaugušiem māksliniekiem, kā no Reiņa Zustera un Vijas Spoģes. Man liekas, ka, pateicoties viņiem, es pusaudža gados nolēmu arī kļūt par mākslinieku. Tā nu pienākas, ka es izstādu savus darbus šeit 2014. gada Latviešu Kultūras dienās – un mana izstāde ir kā „pateicības vēstule“ vietai, kas, lai gan kādreiz man sagādāja mocības, bet kas gan biežāk bija vieta, kur mani atzina un par mani rūpējās.

Neskatoties uz to, ir vērts pieminēt amerikāņu mākslinieces Luīzes Bourgeois vārdus grāmatā „Kļūstot par mākslinieku“: „Piedzimt par mākslinieku ir kā privilēģija, tā lāsts. Kā to var iemācīt? Par to nevar kļūt – tu vari tikai vai nu akceptēt, vai noraidīt doto dāvanu.“

(No angļu valodas tulkojusi Vija Sieriņa).

Ilze Nāgela un Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com