„Atstājot Latviju 1944 –1945“

Latvijas Okupācijas muzejs

Palielināt / Enlarge

Interaktīvais multimedijs. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

Interaktīvais multimedijs. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

1944.–1945. gadā tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Par šiem notikumiem stāsta jauns interaktīvs multimedijs Latvijas Okupācijas muzejā.

Arhitekts Arno Teivens (1905–1995), kura fotografētie bēgļi Liepājā 1944. gada oktobrī ilustrē jauno multimediju, ar ģimeni – sievu Neldu (1912–2001) un meitu Ainu (1942), bija vieni no tūkstošiem, kuri pirms 70 gadiem uzsāka bēgļu gaitas no Latvijas uz Rietumiem.

Arno Teivens atcerējās braucienu zvejas laivā no Latvijas uz Gotlandi 1944. gada 20.-21. decembrī: „Kad pēdīgi 20. decembrī ap plkst. 21 izplatījās neticamā ziņa, ka laiva esot jau klāt, bērns bija jau uz izveseļošanās ceļa. Saiņiem apkrāvušies, tumsā un klusumā, gatavi katrā brīdī būt vāciešu staigājošās patruļas pārsteigti, devāmies uz kāpām. Jūrmalā ledus un plīstošie viļņi. Tiekam pievedlaiviņā, bet tā uzsēžas uz otrā sēkļa, viļņi gāžas gandrīz paralēli laivā iekšā, draud to apgāzt. Panika. Komanda: „Vīrieši, izkāpt!“ Līdz ceļiem aukstā ūdenī stumjam laivu pāri otram sēklim, tad rāpjamies paši tanī atpakaļ. Kad sasniegta selgā stāvoša liellaiva, pa labi un kreisi Kurzemes krasti blāzmo ugunsgrēku atspīdumā un atlido tāla dunoņa – ir atkal vienlaicīgs uzlidojums Ventspilij un Liepājai. Laiva pieblīvēta bēgļiem, cits pie cita bez kustēšanās iespējas. Ap plkst. 23 sākas brauciens pretī nezināmajam. Pēc apm. 20 minūtēm laivas motors sāk niķoties un pēdīgi apstājas pavisam. Viļņi pārņem laivu savā varā. Drudžaina motora labošana, un to izdodas sameistarot līdz pusjaudai. Tā mēs braucam cauri naktij, cauri otrai dienai, kad sāk rasties zīmes, ka celsies vētra. Laiva pārlādēta, iegrimusi apm. 1 pēdu no klāja virsmas. Ja vētra pieņemsies, sviedīsim bagāžu jūrā, bet vai ar to pietiks? Viļņi šļācas pāri, visi uz klāja izmirkuši un apledojuši, smagi. Bet vētra pagāja mums garām, un pēc 18 stundu brauciena no zvejas laivas, ko pārmaiņus vadīja Prullis un Krišs Priedoliņš, un kur normāli ir vietas 30 cilvēkiem, sāka rāpties laukā šīs 127 cilvēcīgās būtnes. Slītes pilsētiņa bija spožās ugunīs, uz ielām Ziemsvētku egles – lielāku pretstatu grūti izfantazēt“*

Sākot no 1944. gada vidus līdz 1945. gada maijam, bēgot no karadarbības un jaunas padomju okupācijas, militāro vienību sastāvā ap 200 000 iedzīvotāju atstāja Latviju cerībā drīz atgriezties Dzimtenē. No Rīgas, bet vēlāk no Liepājas un Ventspils uz Vāciju pa jūras ceļu pārveda ap 140 000 civiliedzīvotāju un ap 40 000 latviešu karavīru. Latviju atstāja arī pa zemes ceļu, bet citi bēgļi zvejnieku laivās un kuteros, riskējot ar dzīvību, šķērsoja karakuģu patrulēto Baltijas jūru, lai no Kurzemes jūrmalas nokļūtu neitrālajā Zviedrijā. Vācu okupācijas pārvalde aizliedza Latvijas iedzīvotājiem meklēt patvērumu Zviedrijā, tomēr no 1944. gada augusta līdz 1945. gada maijam ap 4 559 bēgļi nonāca Zviedrijā.

Tagad Latvijas Okupācijas muzeja apmeklētājiem vēsturiskie notikumi ir atspoguļoti interaktīvā multimedijā, kurā skārienjūtīgā ekrānā var pa mēnešiem izsekot līdzi bēgļu gaitām no Latvijas līdz nonākšanai Vācijā un Zviedrijā. Multimedijs ilustrēts ar dokumentiem, fotogrāfijām un bēgļu līdzi paņemtām relikvijām no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma un Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Jāņa Rituma dienasgrāmatas lapas par laivas Centība braucienu ar vairāk nekā 100 bēgļiem no Kurzemes jūrmalas uz Gotlandi 1944. gada 10. novembra naktī sniedzis dēls Andrejs Ritums Zviedrijā.

Digitālā izstāde Atstājot Latviju 1944–1945 ir pirmā daļa no veidojamā stāsta par latviešiem rietumu pasaulē, kas muzeja apmeklētājiem būs pieejama latviešu, angļu, vācu un krievu valodā. 2015. gadā iecerēts atklāt nākamo daļu par latviešiem Eiropā 1945-1951, atzīmējot 70. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām.

Multimediju veidoja:

Māris Liepiņš, SIA SOLAVI, Mikus Riekstiņš, Markus Rožkalns, Web+dizaina aģentūra Graftik

Aija Ventaskraste, Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzejs

Tulkotāji – Gundega Michele un Aivars Staško (angļu valoda), Rons Helfričs (Ron Hellfritzsch) (vācu valoda), Inessa Ivančikova (krievu valoda)

Finansiāli atbalstīja: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu apvienība

Latvijas Okupācijas muzejs

* Pāri jūrai 1944./45.g. 130 liecinieku atmiņas sakārtojusi V. Lasmane. – Latvija, 1993. – 144.-145.lpp.