Pieminam Barikāžu aizstāvjus

Palielināt / Enlarge

Ziedu licēji tuvojas Brīvības piemineklim Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Goda sardze pie piemiņas akmens. Centrā no kreisās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Brīvības piemineklis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Barikāžu muzeja ceļojošā izstāde. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ugunskurs Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ugunskurs pie Saeimas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Barikāžu muzeja dzeltenais autobuss un ugunskurs Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

1991. gada 20. janvāra notikumus Rīgā 24. gadu piemin ar ziediem uz sniega un ugunskuriem. Ir protams arī uzrunas Saeimā, ziedu nolikšana Meža kapos un vakarā koncerts Doma baznīcā.

Pastāstīšu, ko redzēju un izvadāšu pa Bastejkalna takām. Oficiālā daļa ar Valsts amatpersonu un ārvalstu vēstnieku piedalīšanos sākās dienas vidū ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, ar militāro godasardzi un pūtēju orķestra atskaņotu Valsts himnu. Man palika iespaids, ka ziedu licēju pārsvars šoreiz bija tieši ārzemnieki. No Brīvības pieminekļa visi devāmies uz Bastejkalnu, kur pie nošauto barikāžu aizstāvju piemiņas akmeņiem stāvēja policistu un karavīru goda sardze. Uz katra akmens sagūla ziedu kalns. Ļoti emocionāls brīdis bija pie Edija Riekstiņa piemiņas akmens, kur Valsts prezidents un vēl dažas amatpersonas apskāvās ar Edija mammu.

Pie katra piemiņas akmens tika nolikti ziedi un noliektas galvas. Kas to zin, cik dokumentālu filmu mēs būtu redzējuši, ja lodes nebūtu atņēmušas dzīvību operatoriem Andrim Slapiņam un Gvido Skultem, un kādu profesiju būtu izvēlējies Edijs Riekstiņš, kurš nu mūsu atmiņās tā arī paliks kā skolnieks.

Ziedu licēji izklīda, dažs vēl aizgāja līdz bijušai Iekšlietu ministrijas ēkai. Es vēlreiz izstaigāju Bastejkalna celiņus un aizgāju pie Brīvības pieminekļa paskatīties skaisto ziedu klājienu. Vairākus gadus vērojot ziedu nolikšanas ceremonijas, esmu ievērojusi, ka, ja reiz visi uznācieni notiek pēc protokola, tad arī būtu vēlams ziedus nolikt pēc protokola, nevis sakraut kaudzē ar kātiem priekšplānā. Ziedu pušķi tiešām ir ļoti skaisti, ar dažādu valstu karogu krāsu lentītēm. Bastejkalna takas izstaigāja arī jaunsargu pulciņš.

Doma laukumā ap ugunskuru pulcējās jaunsargi un ik pa laikam pienāca arī tiešie barikāžu aizstāvji. Blakus ugunskuram stāvēja liels dzeltens autobuss – 1991. gada barikāžu muzeja ceļojošā izstāde, tā ekspozīcija ļoti interesanta – ar krāsainām bultiņām parādīti šaušanas virzieni Bastejkalnā un daudz citas to dienu vizuālas informācijas.

Doma laukuma ugunskuru jau no rīta iededza Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un premjerministre. Plkst. 16.30 tika iedegts otrs ugunskurs pie Saeimas ēkas ar kaut ko līdzīgu lauku virtuvei – zupas termosiem, pīrāgiem, tēju un mūziku. Pulcējās ļaudis, barikāžu dienu dalībnieki, arī to dienu preses pārstāvji, ievēroju dažus bijušos politiķus. TV filmēja un intervēja. Laikam es kaut ko nesapratu, bet jutos neomulīgi; – kam tas otrs ugunskurs ar zupas termosiem, ja Doma laukumā jaunsargi visas dienas garumā līdz astoņiem vakarā uztur ugunskura liesmu un tagad skrien pie Saeimas stāvēt rindā pēc karstas tējas.

Kā vienmēr, šajā dienā pūta auksts vējš. Pametu ļaužu apņemto ugunskuru pie Saeimas un aizgāju uz Doma laukumu pie jaunsargu ugunskura, prieks par puikām un meitenēm. Zinu, ka vēlāk vakarā šeit tika dziedātas tautasdziesmas, kā citus gadus.

Man pašai arī ir atmiņas par šo laiku, jo redzēju kā tumsā skrien trasējošās lodes...

Arī barikāžu dienu notikumus mēs neaizmirsīsim.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“