|
|
Laiks Latvijā: |
AL 55. Kultūras dienu Atklāšana
Kādēļ mēs pulcējamies kopā tik tālu prom no Latvijas?
Laikraksts Latvietis Nr. 343, 2015. g. 19. janv.
Sandra Dragūna -
Ieteikt draugiem.lv
AL55.KD priekšsēdētāja Jāņa Čečiņa uzruna Kultūras dienu atklāšanā. FOTO Ojārs Greste.
No kreisās: Laila Grosa, Anita Laura, Lija Andersone. FOTO Ojārs Greste.
No kreisās: Roberts Birze, Sandra Birze, Daina Kaina, Vēsma Upeniece, Kaija Upeniece, Jānis Laurs, Anna Mačēna, Ella Mačēna, Elita Luce. FOTO Ojārs Greste.
No kreisās: Viktorija Mačēna, Daina Kaina Atklāšanas. FOTO Ojārs Greste.
Ivars Štubis. FOTO Ojārs Greste.
Aija Dragūna. FOTO Ojārs Greste.
Sandra Birze un Jānis Laurs. FOTO Ojārs Greste.
Liepupes jauktais koris „Pernigele“ un diriģente Arta Zunde ar pianisti Sandru Birzi un vijolnieci Vēsmu Putniņu. FOTO Ojārs Greste.
Atklāšanas koncerta dalībnieki. FOTO Ojārs Greste.
Ar unikālu koncertu pagājušā gada nogalē, 26. decembra pēcpusdienā tika atklātas Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā.
Pirmo reizi izskanēja Austrālijas latviešu skaņražu jaundarbi, kas tika komponēti vai aranžēti tieši šo Kultūras dienu ierosmē un kurus ar nelieliem izņēmumiem atskaņoja latviešu izpildītāji.
Šis koncerts bija unikāls arī ar to, ka tika pārstāvētas visu latviešu izpildītāju paaudzes – no 90 līdz 15 gadu vecumam.
Mūsu Austrālijas latviešu leģenda – Kārlis Gulbergs, kurš esot piedalījies visās Sidnejas Kultūras dienās, kā arī bijis viens no 1. Kultūras dienu organizētājiem, arī šoreiz kāpa uz skatuves un kopā ar E. Mačēnas un K. Upenieces muzikālo improvizāciju, ieskandēja šo latviešu kultūras nedēļu ar J. Medeņa dzejas deklamāciju:
…Met krāsnī pagali, dedz spožu uguni, nāk ziemas vakars!
Tālīni ciemiņi nes Dieva svētību namā, ir sētā.
Tam sekoja karoga ienešana un AL 55. Kultūras dienu priekšsēža Jāņa Čečiņa emocionālā uzruna, kurā viņš aicināja visus savējos sanākt pie mūsu tautas bagātību pilnā kopgalda. (Skat. LL Nr.341 http://www.laikraksts.com/raksti/5016)
Pēc īsas LAAJ priekšsēža Pētera Strazda uzrunas, Kultūras dienas tika oficiāli atklātas, kopīgi dziedot mūsu valsts himnu.
Tika uzdots arī jautājums – kas tad ir tas, kas mūs mudina nākt pie latviešu kultūras kopgalda šeit, Austrālijā, tagad, kad Latvija ir brīva? Manuprāt, atbildi deva sekojošais koncerts. Ir grūti vārdos izteikt izjūtas, ko tas radīja!
Austrālijā dzimuši un auguši mūziķi ar dažādu muzikālo pieredzi un profesionālo līmeni, daudzi no viņiem izbraukājuši tālas pasaules malas, spēja radīt patiesi latvisku kopības sajūtu. Un tā ir sajūta, ko nevar izskaidrot pat vistuvākajam austrāliešu draugam.
Koncerta programmā varējām lasīt jau pazīstamus vārdus, no kuriem vispirms būtu jāmin Ella Mačēna un Sandra Birze. Abas ir profesionālas mūziķes, nopietni studējušas kompozīciju. E. Mačēna vēl turpina kompozīcijas studijas Sidnejas Konservatorijā.
S. Birze šoreiz bija komponējusi interesantu muzikāli vizuālu kompozīciju Adagio – Latvija 2008/20013, ko bija veidojusi kopā ar sava dzīvesbiedra Roberta Birzes vizuālām ainām. Dziļi latviskas intonācijas mijās ar tautas dziesmu motīviem. Rakstīts stīgām, klavierēm un balsīm, šis liriskais skaņdarbs pauda dziļu, sirsnīgu mīlestību Latvijai.
Meistarīgais Ellas Mačēnas skaņdarbs čellam un klavierēm Karuselis, ar ko šis koncerts tika atklāts, liecināja, ka mūsu vidū top jauna latviešu komponiste, kurai nākotnē būs daudz ko teikt profesionālās mūzikas laukā. Skaņdarbu atskaņoja Jānis Laurs un Vjetan Nujens (Viet-Anh Nguyen).
Koncertā izskanēja arī vairāki tautas mūzikas aranžējumi. Patiesu prieku sagādāja instrumentālais ansamblis no Melburnas Ugunsroze, kas atskaņoja skaņdarbu ar nosaukumu Vakara saule. Tajā bija izmantotas vairākas pazīstamas tautas dziesmu melodijas Lailas Grosas un Lijas Andersones aranžējumā. Šis sirsnīgais, mīļais priekšnesums atgādināja, ka tautas mūzika ir katras tautas profesionālās mūzikas avots.
Neparasts bija Vinetas Lagzdiņas darbs Rotā, rotā, kas bija Latvijā veidots skaņu ieraksts, apvienots ar pašas autores fotoattēliem. Senā dainas apdare aizveda klausītāju mūsu tautas senā pagātnē. Autore, dzimusi Adelaidē, jau vairākus gadus dzīvo gan Austrālija, gan Latvijā, kur viņas daiļrade ieguvusi dziļi latvisku virzienu.
Patiesa sirsnība un mīlestība uz savu Tēvzemi izskanēja Andreja Medņa nelielajā miniatūrā vijolei un klavierēm, ko atskaņoja Daina Kaina un Viktorija Mačēna.
Koncertā dzirdējām arī mūsu sabiedrībā aktīvo latvieši mūziķi Ivaru Štubi, kurš mācījies kompozīciju Austrālijas Mūzikas institūtā. Ivars ir veidojis daudzus tautas dziesmu aranžējumus gan dažādiem ansambļiem, gan koriem. Šoreiz dzirdējām arī viņa interesanto un spēcīgo oriģināldziesmu Plūdi ar Ausekļa tekstu, kā arī tautas dziesmas Seši jauni bandinieki aranžējumu, ko viņš pats izpildīja ģitāras pavadījumā.
Koncerta jaunākā dalībniece Aija Dragūna, kura spērusi pirmos soļus kompozīcijā, atskaņoja savu kompozīciju, miniatūru klavierēm Pavasara strauts, kurā bija saklausāma tēlaina pavasara dabas aina, varbūt Latvijā, varbūt Austrālijā?
Pirmo reizi plašākai auditorijai ar savu kompozīciju debitēja arī mums labi pazīstamā Viktorija Mačēna. Viņas muzikālās darbības lauks ir neparasti plašs – muzicēšana, tautas mūzikas aranžēšana, pedagoģija, koncertu organizēšana. Pašreiz viņa studē arī mūzikas terapiju. Bet šoreiz skanēja viņas pašas kompozīcijā čellam un klavierēm Ilgas, kurā varēja atpazīt Viktorijas gaišo, pozitīvo raksturu, ilgas apgūt ko jaunu, neparastu. Vēl atliek pieminēt, ka Viktorija bija arī šī koncerta organizētāja. Visu klausītāju vārdā – sirsnīgs paldies viņai par uzņēmību!
Un kā vaiņagojums koncerta noslēgumā izskanēja Ellas Mačēnas meistarīgais darbs jauktam korim un klavierēm Noriet saule vakarā. Tā nebija tautas dziesmas apdare, kā nosaukums varēja maldināt, bet oriģinālkompozīcija ar neparastu muzikālo valodu, latviskām intonācijām un neapšaubāmi spilgtu muzikālo rokrakstu, ko smalkjūtīgi un meistarīgi bija iestudējis Latvijas viesu koris no Liepupes Pernigele savas diriģentes Artas Zundes vadībā.
Šis skaņdarbs kā brīnišķīga saite vienoja ne tikai koncertā dzirdēto, bet arī izpildītājus ar klausītājiem zālē un atbildēja uz šķietami grūti atbildamo jautājumu – kādēļ mēs vēl rīkojam Kultūras dienas, kādēļ mēs pulcējamies kopā tik tālu prom no Latvijas?
Sandra Dragūna
2015. gada janvārī
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
