Māra Branča skatījums

2014. gada 11. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika vēsturnieka Edgara Dunsdorfa 110 gadu jubilejai veltītie lasījumi. Tos vadīja LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja vēstures doktore Vija Daukšte.

Kā uzsvēra runātāji, LU profesori, vēstures doktori Valda Kļava, Gvido Straube un Aivars Stranga, Edgars Dunsdorfs bija viens no tiem latviešu vēsturniekiem, kurš apskatīja Latvijas vēsturi nevis šauri – tās robežās, bet gan saistībā ar vēstures procesiem visā Eiropā, neizolējot to. Gvido Straube pievērsās profesora lielajam darbam, ko iesāka Latvijā vairāksējumu izdevumam Vidzemes arklu revīzijas 1601–1638, ko 1938. gadā izdeva Latvijas Universitāte, izsakot nožēlu, ka pēckara gados publicētais 4. sējums, kas iznāca Vācijā vācu valodā, joprojām nav tulkots latviski, jo, kā liecina viņa novērojumi, jaunās paaudzes neprot šo valodu. Savukārt Aivars Stranga analizēja Edgara Dunsdorfa pētījumu Kārļa Ulmaņa dzīve, izceļot autora balstīšanos uz faktiem, objektivitāti un viņa ironisko stilu. Runātājaprāt, interesantākās lappuses ir tās, kurās viņš pēta Kārļa Ulmaņa raksturu.

Filoloģijas doktors Viesturs Zanders savukārt pievērsās Edgara Dunsdorfa lielajai lomai apgāda Daugava izdotajai Latvijas vēstures sērijai, viņa lomai tās rediģēšanā, neaizmirstot arī abus sējumus, kuru autors ir viņš.

Kā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva arhivāre Silva Norenberga, tā LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne pastāstīja par Edgara Dunsdorfa arhīvu, kas glabājas abās šajās iestādēs. Edgara Dunsdorfa dokumentārā mantojuma lielākā daļa glabājas Latvijas valsts arhīvā, kur atrodami viņa darbu un pētījumu manuskripti, rakstu krājumiem Archīvs par latviskām problēmām savāktie un iesūtītie materiāli, senas kartes, sarakste un daudzas citas dokumentālās liecības. Bet Ineta Didrihsone-Tomaševska analizēja Edgara Dunsdorfa saraksti ar radiem Latvijā padomju okupācijas gados.

Konferences nobeigumā LNB tika atklāta izstāde Vēsturniekam Edgaram Dunsdorfam 110 gadi.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“