Saruna ar Andri Teikmani –

Palielināt / Enlarge

Vita Kristovska intervē Andri Teikmani. FOTO Aldis Birzulis.

Pagājušā gada oktobrī, īsi pēc Saeimas vēlēšanām, Austrāliju darba vizītē apmeklēja Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Andris Teikmanis.

Laikraksts „Latvietis“: Latvijas pilsoņi Austrālijā – Sidnejā, Kērnsā, Brisbanē, Kanberā un Jaunzēlandē – Velingtonā un Oklendē ar prieku gaida tikšanos ar Jums. Kāpēc nebijāt šoreiz Melburnā, Adelaidē?

Andris Teikmanis: Esmu apsolījis latviešiem Austrālijā, ka es tiešām vēlos apmeklēt visus latviešu centrus, kur latvieši dzīvo, bet Austrālija ir pārāk liela, lai katrā braucienā visus apmeklētu. Tāpēc šoreiz es esmu izvēlējies apmeklēt austrumu krastu; apmeklēt Sidneju, Brisbani un Kērnsu; nākošajā reizē es tad braukšu uz Melburnu, Pertu, Adelaidi un skatīšos, kur vēl varu nokļūt tālāk uz rietumiem.

LL: Kāds bija Jūsu šīs vizītes mērķis?

AT: Pamatā mērķis ir tikties ar Austrālijas un Jaunzēlandes valdības pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā varētu informēt Austrālijas valdību par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kas būs 2015. gada pirmajā pusgadā. Kādā veidā un ar kādiem notikumiem varētu iezīmēt šeit šo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Tas dotu labu iespēju Latvijas vārdam izskanēt te Austrālijā un Jaunzēlandē.

LL: Vai bija paredzēti kādi speciāli risināmi jautājumi un tikšanās attiecīgi katrā no pilsētām, kuras apmeklējāt?

AT: Pamatā mana interese, protams, ir citās pilsētās, izņemot galvaspilsētas, tikties ar latviešiem un uzzināt, ko viņi domā, iegūt iespaidus par vēlēšanām. Šoreiz tiešām latviešu vēlēšanu aktivitāte bija pietiekami liela visā pasaulē; pavisam piedalījās 23 tūkstoši, kas tiešām ir liels skaits.

Protams, galvaspilsētās šī mana interese saistās pamatā ar tikšanos ar valdības pārstāvjiem. Ir intereses tikties arī ar biznesa aprindām, lai noskaidrotu, ko viņi domā par iespējām tālāk attīstīt tirdzniecību ar Latviju, kādas ir iespējas, kādas ir perspektīvās nozares; tāda interese, protams, ir katru reizi katrā braucienā.

LL: Vai esat paredzējis apmeklēt Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā šā gada nogalē?

AT: Diemžēl, izskatās, ka tās man neizdosies apmeklēt. Man patiešām ir liela nožēla, ka es nevaru Kultūras dienas apmeklēt, bet tur man ir liela problēma. Kultūras dienas vienmēr ir Ziemassvētku brīvdienu laikā, un tā kā man ir ieplānots un arī budžets ir ieplānots vienam braucienam gadā uz Austrāliju, un šī brauciena laikā man pilnīgi noteikti ir jāsatiek Austrālijas valdības pārstāvji, kurus tajās dienās noteikti nevar satikt. Un tā nu man ir jāpieņem grūta izvēle starp tikšanos ar Austrālijas valdības pārstāvjiem vai Kultūras dienu apmeklēšanu. Šoreiz, līdz šim izvēle kritusi par labu Austrālijas un Jaunzēlandes valdībai. Kaut gan man tiešam ir ļoti žēl, es labprāt būtu apmeklējis Kultūras dienas.

LL: Zinot, ka Latvijas kultūra – māksla ir viena no stabilākajām eksporta precēm, vai esat paredzējis, ka varētu vairāk stiprināt Latvijas un Austrālijas kultūras un mākslas sakarus?

AT: Es domāju, ka jebkurš kultūras projekts, kas veicina Latvijas atpazīstamību Austrālijā un arī otrādi, ir atbalstāms. Es ar prieku uzzināju, ka pavisam drīz Austrāliju apmeklēs Inese Galante ar koncertiem. Es domāju, ka tas ir ļoti skaists kultūras projekts. Es gribētu arī noskaidrot, kādas varētu būt iespējas, ja mums būs prezidentūras laikā, kad es apmeklēšu Austrāliju, kādas būtu iespējas varbūt atvest kādu izstādi no Latvijas uz šejieni – uz Austrāliju, uz Jaunzēlandi. Bet, protams, domājot par kultūras projektu atbalstu, ir jāņem vērā, ka attālums ir liels un šādi projekti izmaksā diezgan daudz. Tomēr, neraugoties uz to, mēs varam redzēt, ka gan kori var aizbraukt no Austrālijas uz Latviju (Austrālijas divi kori piedalījās Pasaules koru olimpiādē, kas vasarā notika Rīgā), gan ir arī atsevišķi mākslinieki, kas ir braukuši uz pilsētu ielūgumu, kā piemēram, Rīgas un Kērnsas sadarbības ietvaros mākslinieki ir apmeklējuši Kērnsu un piedalījušies kultūras projektos, gan arī latviešu diriģenti, kas ir braukuši uz šejieni un apmācījuši tos latviešu diriģentus, kas vada Austrālijas latviešu korus. Es domāju, ka tas ir iespējams. Katrā ziņā šie projekti noteikti ir atbalstāmi un veicināmi.

LL: Kā ir attīstījušās Latvijas attiecības ar Austrāliju un Jaunzēlandi pēdējā gada laikā? Kādās sfērās attiecības attīstījušās visdinamiskāk?

AT: Es domāju, ka tā redzamākā un aktīvākā sadarbības sfēra varētu būt Pētera Grestes lieta, kurā patiešām gan Latvijas, gan Austrālijas valdība augstākajā līmenī iesaistījās šajā lietā un pieprasīja Pētera Grestes atbrīvošanu Ēģiptes varas iestādēm. To darīja gan Jūlija Bišopa, gan Edgars Rinkēvičs. Šīs darbības tika koordinētas savā starpā. Abi ministri satikās; pēdējo reiz NATO samita laikā Velsā, kur galvenais viņu tikšanās jautājums būtībā bija Pētera Grestes lieta. Es ticu, ka ar šiem kopīgajiem spēkiem izdosies Pēteri Gresti atbrīvot, bet acīm redzot, tas arī nav viegli, jo kontaktēties ar Ēģiptes varas iestādēm arī nav viegls uzdevums. Tas varbūt būtu tāds spilgtākais no piemēriem.

Es arī redzu visai labu izaugsmi mūsu tirdzniecībai, un Latvijas eksports uz Austrāliju ir audzis, salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, un es redzu labas perspektīvas, kas arī turpinātu augt. Ir vairāki tādi interesanti projekti, kā piemēram, ķīmisko materiālu eksports uz Austrāliju. Mēs esam gatavi sadarboties gan mašīnbūves, gan informācijas tehnoloģijas nozarēs, veicināt tūrismu. Šīs nozares noteikti ir perspektīvas. Mums pašlaik ir trīs līgumi, kas ir sarunu procesā; viens varētu būt līgums par dubulto nodokļu neaplikšanu, otrs ir darba brīvdienu līgums un trešais, mūs interesējošais līgums varētu būt par sadarbību gaisa satiksmē. Tā, ka mēs labprāt strādājam ar austrāļiem un arī ar Jaunzēlandi, neraugoties uz šo lielo attālumu.

LL: Kā Jūs minējāt savā vēstījumā, Latvijas ekonomika joprojām ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Kā attīstās un veidojās process, lai Latvija tuvāko pāris gadu laikā iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD)?

AT: Jā, es domāju, ka šis sarunu process tiks pabeigts visai drīz. Sarunas ļoti aktīvi iet uz priekšu. Septembra sākumā Latviju apmeklēja arī OECD ģenerālsekretārs Gurija (José Ángel Gurría), un viņš ļoti pozitīvi novērtēja Latvijas attīstību pēdējos gados un pasvītroja, ka Latvija varētu būt tiešām piemērs citām valstīm, kā vajag pacelt savu ekonomiku, izejot ārā no krīzes. Es domāju, ka mēs šo sarunu procesu pat varētu pabeigt nākamgad. Katrā ziņā pagaidām mums nav paredzami nekādi īpaši šķēršļi, kas varētu kavēt sarunu procesa pabeigšanu. Sarunu process iet ātri un sekmīgi uz priekšu.

LL: Lielāka nekā pagājušās Saeimas vēlēšanās ir bijusi Latvijas pilsoņu Austrālijā aktivitāte nule notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās. Piecos vēlēšanu iecirkņos Austrālijā balsotāju skaits bija: Sidnejā – 252, Melburnā – 311, Adelaidē – 215, Brisbanē – 70, Pertā – 86. Vai, Jūsuprāt, bijusī mobilā pasu darbstacijas vizīte Austrālijā ir bijusi sekmīga? Vai varam cerēt, ka mobilā pasu darbstacijas vizīte atkal tiks organizēta Austrālijā?

AT: Es domāju, ka tieši augstāka dalība vēlēšanās Austrālijā un Jaunzēlandē ir labākais apliecinājums, ka šī mobilo pasu stacijas vizīte bija vajadzīga, nepieciešama un arī bija veiksmīga, jo pāri par 600 pieteikumiem uz pasēm un ID kartēm tika pieņemti, un tie cilvēki arī pases dabūja, jo šī vizīte notika augustā, un dabīgi saeimas vēlēšanas bija ļoti labs stimuls arī atcerēties latviešiem, ka viņiem ir jāsakārto savi dokumenti. Ļoti daudzi to arī izmantoja, un es domāju, ka daudzi arī nokārtoja savas pilsonības lietas. Augstais vēlēšanu procents bija vērojams Austrālijā, un es gribētu teikt, ka ne tikai Austrālijā, bet arī visā pasaulē, kur kopumā piedalījās vairāk nekā 23 tūkstoši vēlētāju. Tas ir patiešām liels cipars, tas ir vairāk nekā 2% no novēlējušo kopskaita. Ar šīm te balsīm tika ievēlētas vismaz divas Saeimas deputātu vietas. Es varu tikai apsveikt šo augsto dalību vēlēšanās, un es gribu arī cerēt, ka augstais aktivitātes līmenis vēlēšanās arī saglabāsies nākamajās Saeimas un ne tikai vēlēšanās, un mēs – Ārlietu ministrija noteikti domāsim par to, kā palīdzēt Latvijas pilsoņiem visā plašajā pasaulē sakārtot savus dokumentus. Pašlaik starp iepriekšējo un šo mobilo pasu staciju vizītēm bija pagājuši trīs gadi. Es kā optimists varētu teikt, ka varbūt pēc trim gadiem mēs jau varēsi vērt kaut ko pastāvīgāku šeit Austrālijā; es tā gribētu cerēt. Apsolīt es to neuzdrīkstētos, jo to lēmumu, protams, pieņem valdība, un tas ir atkarīgs no finansēm, bet es tomēr gribētu cerēt, ka tuvāko gadu laikā vēstniecība Austrālijā tiks atvērta. Par to arī solījumu izteica ministrs, tiekoties ar visiem Latvijas goda konsuliem Austrālijā goda konsulu sanāksmes laikā 2014. gada jūlijā. Ministrs apsolīja, ka diplomātiskā pārstāvniecība būs, un tā būs vēstniecība. Tā, ka es to sajūtu arī kā savu uzdevumu – veicināt Latvijas valdībā šī lēmuma iespējami ātrāku pieņemšanu, lai Austrālijas un arī Jaunzēlandes tautieši iegūtu pastāvīgu diplomātisku misiju, kura varētu nodrošināt viņu interešu aizstāvību, palīdzēt viņiem sakārtot savus dokumentus. Es ceru, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk.

LL: Par vēlēšanu procesu. Jūs pats bijāt vēlēšanu iecirkņa Londonā komisijas priekšsēdis. Vai esat apmierināts ar Latvijas pilsoņu aktivitāti, piedaloties vēlēšanās? Vai jums bija ērta lietošanai jaunā, elektroniskā balsu skaitīšanas programma „Balsis“?

AT: Es noteikti varu būt apmierināts ar vēlēšanu norisi Lielbritānijā. Londonā aktivitāte bija par trešo daļu augstāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Kopumā Lielbritānijā aktivitāte bija divas ar pus reizes augstāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kaut gan nesasniedza to aktivitāti kāda bija valodas referendumā. Kopumā Lielbritānijā nobalsoja 7200 vēlētāju, bet valodas referendumā piedalījās 13 tūkstoši.

Es varu būt apmierināts ar vēlētāju aktivitāti, bet jāatzīst, ka vēstniecība tiešām arī krietni pastrādāja, lai šī aktivitāte tiktu veicināta. Mēs ne tikai izveidojām divreiz vairāk iecirkņus visā Lielbritānijā, mēs arī ļoti aktīvi sadarbojāmies ar latviešu organizācijām – skoliņām, biedrībām, aicinot tautiešus neaizmirst par vēlēšanām, vēlēšanās piedalīties. Mēs aktīvi braucām pa Lielbritāniju ar mūsu rīcībā esošo mobilo pasu staciju. Simtiem un simtiem Latvijas pilsoņu varēja sakārtot savus dokumentus. Mēs arī ļoti aktīvi iesaistījāmies vēlēšanu reklamēšanā un aicināšanā piedalīties vēlēšanās caur dažādiem sociāliem tīkliem. Mēs arī sociālajos tīklos jau redzējām tādu reakciju, atbildi no pašiem Latvijas pilsoņiem, kuri arī šo aicinājumu uztvēra un nodeva tālāk. Mums bija ne tikai tā mobilā aplikācija, kas palīdzēja kur balsot ārzemēs, atrast savu tuvāko vēlēšanu iecirkni, bet radās arī jaunas iniciatīvas, tādas kā: Brauksim kopā vēlēt, caur kurām pilsoņi varēja vienkārši kopā braukt, sasēsties vienā mašīnā un aizbraukt. Tas lielais vēlētāju skaits arī apliecināja to, ka daudzi šīs iespējas izmantoja. Un patiešām es varu būt gandarīts, ka Lielbritānijā nobalsoja tik daudz; trešā daļa no visiem ārzemēs balsojušiem vēlētājiem nobalsoja Lielbritānijā. Es domāju, ka vēstniecība pastrādāja diezgan labi, un mēs noteikti varam būt gandarīti par šiem te rezultātiem.

Par vēlēšanu programmu Balsis. Es varbūt neesmu tik liels šo visu jauno, visu iespējamo programmu un līdzekļu lietotājs, kā piemēram, mans dēls. Viņš noteikti labāk saprot par šīm programmām, bet man likās, ka tā pārāk vienkārša nebija. No otras puses, cik mēs arī saņēmām ziņas no mūsu vēlēšanu komisijām, tad ļoti lielas problēmas arī tā neradīja; kur vajadzēja, mēs arī sniedzām konsultācijas un palīdzību, bet es zinu, ka arī šeit Austrālijā, visi kaut kā ar to tika galā.

LL: Latvijas pilsoņu piedalīšanās 12. Saeimas vēlēšanās Austrālijā pierādīja arī to, ka šeit uz dzīvi apmetušies – uz īsāku vai garāku laiku – daudz Latvijas pilsoņu. Vai Jums kā vēstniekam ir ideja, kā labāk apzināt visus tagad no Latvijas uz Austrāliju dzīvot pārcēlušos Latvijas pilsoņus? Kā efektīgāk rūpēties par to, lai nepazaudētu šos cilvēkus Latvijai?

AT: Šis īstenībā ir visai grūts jautājums. Šobrīd pasaule ir kļuvusi mazāka, šobrīd pasaule ir kļuvusi mobilāka. Daudzi cilvēki no dažādām valstīm, ne tikai no Latvijas, savu darbu, mācības saista ar dažādām valstīm. Cilvēks var strādāt šodien Londonā un rītā Rīgā un parīt atkal Londonā... Es zinu daudzas kompānijas, kuru darbinieki strādā vienlaikus abās valstīs. Eiropā tas ir ļoti viegli; brīva personu kustība notiek darbībā, un tāpēc, ņemot vērā, ka mums nav obligāts konsulārais reģistrs – cilvēkiem nav jāreģistrējas. Kā ārlietu ministrija mēs varam tikai aicināt to darīt, jo tad, protams, ārlietu ministrijai vieglāk ar viņiem kontaktēties, un tas viņiem pašiem ir izdevīgi, ka viņi ir piereģistrējušies un atstājuši par sevi ziņu. Caur to viņi var vieglāk saņemt informāciju; – to, kas ir nepieciešama šai saitē ar Latviju.

Ko darīt vēl? Par to es noteikti turpināšu domāt: kā iedrošināt cilvēkus gan reģistrēties, gan uzturēt, gan saglabāt saikni ar Latviju. Es domāju, ka šeit noteikti ir jāizmanto ļoti daudzie sociālie tīkli, kā Facebook. Tajos mēs varam atrast daudzas latviešu interešu grupas, kas paši atrod viens otru un veido kopīgus projektus. Tas ir tas veids, kā var izmanot šos sociālos tīklus, lai labāk sazinātos. Es pats esmu pieteicies gandrīz vai kādās divdesmit Facebook grupās Lielbritānijā, un tas man ir ļoti atvieglojis saziņu ar latviešiem dažādos Lielbritānijas reģionos. Es to noteikti gatavojos darīt, pievienojoties Facebook grupām arī šeit Austrālijā. Es domāju, jāiet uz priekšu. Protams, ir jādomā, kā uzlabot šo saziņu, bet ir ne tikai jādomā, bet ir arī jādara – jāizmanto tie līdzekļi, kas jau šodien eksistē un jādomā par jauniem, ko var izmantot rīt.

LL: Kamēr Austrālijā uz vietas nav Latvijas konsulāts vai sūtniecība, viss konsulārais darbs gulstas uz brīvprātīgo Latvijas goda konsulu Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī vietējo latviešu pašaizliedzīgo darbu. Vai un kā Ārlietu ministrija paredz iespēju vairāk atbalstīt goda konsulu darbu?

AT: Es domāju, ka mēs tiešām varam būt kā ārlietu ministri ļoti pateicīgi Latvijas goda konsuliem Austrālijā. Viņi ieņem īpašu vietu starp visiem Latvijas goda konsuliem; pirmkārt jau tāpēc, ka viņiem ir dotas vairāk tiesības, salīdzinoši ar citiem Latvijas goda konsuliem, un jāsaka, ka viņi arī ļoti aktīvi, godprātīgi un profesionāli šīs tiesības izmanto, sniedzot konsulāro palīdzību Latvijas pilsoņiem šeit Austrālijā un arī Jaunzēlandē.

Es domāju, ka tā labākā palīdzība viņiem būtu, ja mēs varētu samazināt viņiem šo konsulāro slodzi, atverot šeit vēstniecību. Tikmēr, kamēr mums šīs vēstniecības nav, manuprāt, konsulārais departaments ir ļoti ciešā saziņā ar mūsu Latvijas goda konsuliem; es domāju, ka tā sapratne ir ļoti laba. Viss, kas ir bijis nepieciešams – konsulārā informācija, kāda palīdzība atsevišķos gadījumos – šī saziņa notiek ļoti ātri, operatīvi un, manuprāt, ka mēs spējam sniegt pietiekami palīdzību goda konsuliem Austrālijā. Protams, labprāt dzirdētu viņu viedokli – vai viņiem tas liekas pietiekami. Nu pagaidām man liekas, ka tādu lielu problēmu mums nav, bet kā jau minēju, tā labākā palīdzība noteikti būtu diplomātiskas pārstāvniecības atvēršana šeit uz vietas.

LL: Pateicamies Jums par sarunai atvēlēto laiku un uz tikšanos atkal Austrālijā!

Red.: Pateicamies Vitai Kristovskai par intervijas ierakstu.