Mazās Juglas krastos

Palielināt / Enlarge

Piemiņas zīme Tīnūžu centrā. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Par muzeju Tīnūžos stāsta vadītājs Kaspars Špēlis. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Pasākuma dalībnieki. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Atgādinājums, ka Nāves salā daudzi gāja bojā no kaujas gāzēm. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Laņģu brāļu kapos apbedīti 1.-2. aug. kritušie vācu karavīri. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Sešdesmito gadu beigās bibliotēkā Rīgā uzgāju nelielu 1922. gadā Pleskavā izdotu grāmatiņu – Jukums Vācietis Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. Skatīju to uz vietas lasītavā (uz mājām ņemt neatļāva). Toreiz piezīmju blociņā tiku pārrakstījis arī šādus J. Vācieša vārdus: Tos nopelnus un pakalpojumus, kurus izdarīja latviešu divīzija priekš padomju varas, Krievijas vēsture nekad neaizmirsīs. Saprotams, ka Krievija par to arī atmaksāja, atzīstot Latviju par neatkarīgu darba tautas valsti. Divdesmit gadus vēlāk grāmatu izdeva arī Rīgā, tagad zinu, ka 1956. gadā Zviedrijā iznāca Ulda Ģērmaņa darbs Pa aizputinātām pēdām, kurā arī ietverts Vācieša rakstītais. Mūsdienās uz pulkveža Vācieša izteikumiem skatāmies ar lielu laika atstarpi un vēlāku notikumu pieredzi. Man zīmīgi tas, ka no pirmizdevuma iznākšanas līdz brīdim, kad to lasīju, pagājis tāds pats laiks kā no lasīšanas līdz šodienai.

1915. gada vasarā sākās latviešu strēlnieku bataljonu formēšana. Savulaik tā notika ar zīmīgu saukli Pulcējaties zem latviešu karogiem! Madonas muzejs gatavo izstādi par šo tēmu.

Papildus ieskatu Pirmā pasaules kara vienā epizodē man deva arī piedalīšanās Vara Liepiņa organizētajā 27. decembra pasākumā Ikšķiles apkārtnē Karavīra maizīte. Mazās Juglas kaujas. Kādreizējā Tīnūžu muižā, kur atrodas arī Juglas kauju muzejs, saulainajā pēcziemassvētku dienā pulcējās 60 cilvēku (17 komandas). Internetā viņi iepriekš bija iepazinušies ar aprakstu par 1917. gada vasaras beigu (septembra sākums pēc jaunā stila kalendāra) notikumiem, kad Vācijas armija Ikšķiles rajonā pārgāja Daugavu un vēlējās strauji aplenkt un ieņemt Rīgu. Krievu armijas sastāvā uzbrucēju galvenie aizkavētāji gar Mazo Juglu bija latviešu strēlnieki (5., arī 6. un 8. pulks). Ar smagiem upuriem tiem izdevās aizturēt pretinieku, tādējādi ļaujot lielākajai daļai Rīgas frontē esošo Krievijas spēku atkāpties uz Ziemeļvidzemi. J. Vācieša grāmatā nodaļa Rīgas krišana stāsta par šiem notikumiem.

V. Liepiņa aprakstā minētas 30 dažādas ģeogrāfiskas vietas, kuras dalībniekiem nācās atrast dabā un katrā ieraudzīt kādu zīmīgu detaļu ar skaitlisku vērtību (gadaskaitlis piemiņas zīmē, tiltiņa dēļu skaits, uzrakstā izdzisuša burta kārta alfabētā vai līdzīgi). Vietas atrašanā izmantojams GPS navigators, kurā gan iepriekš jāievada meklējamās vietas koordinātes – tātad jāveic apjomīgs mājasdarbs, lasot aprakstu un tekstā atzīmēto vietu koordinātes nosakot. Uzdevums tādējādi veidots kā slēpņošanas (Geocaching) pasākums. Meklējamās vietas atradās apmēram 10x10 km kvadrātā, piebraukt pie tām varēja samērā tuvu. Decembra ceļojums tā dalībniekiem lika padomāt par notikumiem turpat 100 gadus atpakaļ – arī tā var iepazīt vēsturi.

Daļa apmeklējamo objektu bija karavīru brāļu kapi. Tie Ikšķiles apkārtnē veidoti kopš 1915. gada rudens, kad netālu pa Daugavu nostiprinājās frontes līnija, pie kam iepretī Saulkalnei upes kreisajā krastā krievu armijas rokā palika tā sauktā Nāves sala. 1917. gada rudenī līdzās krievu karavīriem apbedīti arī daudzi vācieši. Kapi pēdējā laikā sakopti, pie tiem izvietota informācija.

Indulis Zvirgzdiņš
Laikrakstam „Latvietis“