Latvijas prezidentūra ES Padomē

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālās bibliotēkas atsevišķas telpas pielāgotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vajadzībām. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālās bibliotēkas atsevišķas telpas pielāgotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vajadzībām. FOTO Aina Gailīte.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada un no 2015. gada 1. janvāra kļūst par prezidējošo valsti Eiropas Savienības (turpmāk ES) Padomē, pārņemot stafeti no Itālijas, kas bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē 2014. gada otrajā pusgadā. Pēc Latvijas ES Padomē 2015. gada otrajā pusgadā prezidentūru pārņems Luksemburga. Tā dēvētais prezidentūras trio ES Padomē darbojas kopš 2009. gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Prezidentūras trio praktiski nozīmē to, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katra trio valsts pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu. Šāds trio prezidentūras princips ir izveidots, lai nodrošinātu ES Padomes darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.

2013. gada otrajā pusgadā Lietuva bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pirmo reizi kopš Baltijas valstu dalības ES kļuva par ES Padomes Prezidējošo valsti. Igaunija par ES Padomes prezidējošo valsti kļūs 2018. gada pirmajā pusgadā.

Kā liecina līdzšinējā pieredze, prezidentūra katrai ES dalībvalstij, neatkarīgi no valsts lieluma vai iestāšanās laika, ir iespēja veidot un ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Ministru sanāksmēs prezidentūras ES Padomē laikā Latviju pārstāvēs Latvijas valdības ministri. Latvijas Republikas Pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs (Latvijas vēstnieks ES) un viņa vietnieks pārstāvēs Latviju Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalīsies darba grupu un komiteju sanāksmēs. Prezidentūras laikā visas šīs sanāksmes vadīs Latvijas pārstāvji. Pastāv arī daži izņēmuma gadījumi, kad sanāksmes nevadīs prezidējošās valsts pārstāvji, piemēram, sanāksmes par ārlietu jautājumiem vai situācijas, kurās darba grupu vai komiteju darbu vadība tiks uzticēta īpaši izvēlētam Eiropas Komisijas pārstāvim.

Katrai ES prezidējošai valstij ir savs prezidentūras logo, kas prezidentūras laikā kļūst par konkrētās valsts prezidentūras atpazīstamības simboliem. Prezidējošās valsts logo izmanto prezidentūras publikācijās un prezentācijas materiālos, uz suvenīriem, gan arī objektiem telpiskajā un digitālajā vidē. Prezidējošās valsts logo rotās Eiropas Savienības Padomes ēkas Briselē un prezidentūras mājaslapu.

2014. gada 17. februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo. Latvijas prezidentūras logo – dzirnakmens – autors ir Latvijas metāla naudas koncepcijas un dizaina autors Gunārs Lūsis.

Katrai ES Padomes prezidējošai valstij ir ne vien savs logo, bet arī konkrētās valsts un ES līmenī apstiprināta darba programma un galvenās prioritātes.

Darbs pie Latvijas prezidentūras sešu mēnešu darba programmas tika uzsākts 2012. gadā, kad uzsākās pirmās publiskās diskusijas par Latvijas prezidentūras potenciālajām prioritātēm un mērķiem. Lai veidotu vienotu un daudzpusīgu redzējumu par ES Padomes plānojamo darbu 2015. gada pirmajā pusgadā, Latvijas prezidentūras sešu mēnešu darba programmas izstrāde notika sadarbojoties visām ministrijām ar Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību ES un dažādām ES institūcijām, trio partneriem Itāliju un Luksemburgu un arī aktīvi iesaistoties Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Programmas izstrādi ietekmē Eiropā un pasaulē aktuālie notikumi; Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni (tiesību aktu un politikas iniciatīvu pārskatīšana, jaunas iniciatīvas); starptautisko organizāciju dienaskārtība; ES dalībvalstu un ES institūciju intereses; no iepriekšējām prezidentūrām mantotie darba kārtības jautājumi un konkrētās prezidentūras prioritātes.

Latvijas ES Padomē prezidentūras darba programma tika pabeigta 2014. gada decembra sākumā un apstiprinot sekojošus prioritāros virzienus: 1. ES konkurētspēja un izaugsme, 2. Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošana ES attīstībā, 3. ES lomas stiprināšana globālā mērogā.

ES konkurētspējas un izaugsme aptver tādas aktuālas jomas kā nodarbinātības veicināšana, sociālie jautājumi un sociālās drošības stiprināšana un jaunu darba vietu radīšana, ES izaugsmes veicināšana. Investīciju piesaiste. Vienotā tirgus un enerģētikas savienības stiprināšana. Ekonomiskās un monetārās savienības spēcināšana, kā arī vairākus citus jautājumus, kas saistīti ar sociālās drošības un veselīga dzīves veida veicināšanu un dzīves kvalitātes pieaugumu.

Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošana ES attīstībā aptver tādus izaicinājumus, kā digitālā vienotā tirgus iespēju un digitālo risinājumu izmantošana, kā arī digitālās drošības jautājumus.

Īpaša uzmanība Latvijas prezidentūras ES Padomē tiks pievērsta Eiropas kaimiņattiecībām, aktīvi īstenojot līdzšinējās politikas un iniciatīvas Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs Apliecinot, ka ES ir gatava pilnveidot, kā arī attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm. Latvija turpinās veicināt transatlantisko saišu stiprināšanu, īpaši uzsverot ES un ASV Tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sagatavošanu.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Latvijā norisināsies ap 200 dažāda līmeņa pasākumi: neformālās ES ministru padomes, ekspertu darba grupas, samiti, forumi un dažādas konferences, piemēram: Eiropas un Āzijas (ASEM) izglītības ministru sanāksme, Austrumu partnerības samits, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forums, 2. Austrumu partnerības valstu Jaunatnes Forums, Austrumu partnerības Mediju konference, Austrumu samita partnerības Biznesa forums, Eiropas standartizācijas samits, kā arī daudzi citi vietēja un starptautiska mēroga pasākumi.

Pasākumi aptvers dažādas jomas, iekļaujot arī plašu kultūras programmu, kas norisināsies ne vien Latvijā, bet arī daudzās citās ES un pasaules valstīs, tai skaitā vairākās Austrumu partnerības valstīs, tādējādi stiprinot kultūras un starpvalstu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.

To, ka Latvija 2015. gada pirmajā pusgadā savā ziņā kļūs par ES centrālo notikumu norises vietu apliecina kaut vai vairāku noorganizējamo pasākumu vērienīgums.

2015. gada maijā Rīgā norisināsies Austrumu partnerības samits, jo sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) ir ne vien Latvijas ārpolitikas, bet arī Latvijas Prezidentūras ES Padomē prioritāte. Organizējot samitu, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības politiku ES līmenī, tādējādi sekmējot Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm. Austrumu partnerības samita laikā Latvijā ieradīsies ES institūciju pārstāvji, valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm.

Viena no Latvijas prioritātēm izglītībā ir izglītības konkurētspējas stiprināšana, tai skaitā augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšana, tāpēc Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiks Eiropas un Āzijas (ASEM) izglītības ministru sanāksme, akcentējot ES sadarbības veicināšanu izglītības jomā ar Āzijas valstīm. Sanāksmē piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas kā arī Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji.

Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros Rīgā norisināsies Eiropas standartizācijas samits. Standarti un standartizācija ir Eiropas Savienības politikas instrumenti, kurus izmanto, nodrošinot ES iekšējā tirgus netraucētu darbību, un jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kad Eiropas standarti pakāpeniski aizstāj nacionālos standartus, kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei, tāpēc savas prezidentūras laikā Latvija pievērsīs īpašu uzmanību šiem jautājumiem. Pasākumā piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas komitejas (IEC). Pasākumā plāno piedalīties pārstāvji no vairāk kā 50 pasaules valstīm.

Prezidentūra Latvijai ir iespēja ne vien kā ES dalībvalstij nu jau vairāk nekā 10 gadus stiprināt savu lomu un ietekmi ES un pasaules mērogā, bet arī popularizēt savas valsts kultūru un dažādus digitālos un mākslas sasniegumus. Prezidentūra ir arī iespēja sekmēt Latvijas valsts pārvaldes attīstību un profesionalitāti, izmantojot ES lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālo interešu pārstāvībai.

Sintija Bernava
Nevalstiskās organizācijas – biedrības DONUM ANIMUS valdes priekšsēdētāja