Nacionālā drošība un mediji – ir jāatmostas!

Britu žurnālists un publicists Edvards Lūkass ir norādījis, ka informācijas karš ir provokatīva frāze, ar ko var panākt, lai cilvēki beidzot sāk mosties.

Krievija pašlaik iegulda milzu līdzekļus informācijas jomā, burtiski iespiežot savu informāciju kaimiņvalstu iedzīvotāju apziņā. Šoruden prezentētais jaunais radio un interneta mediju dienests Sputņik pilnībā orientēts uz ārvalstu auditoriju. Tam paredzēti savi korespondentu punkti 130 pilsētās 34 pasaules valstīs, tai skaitā visā postpadomju telpā, Vašingtonā, Pekinā un vairāku Eiropas valstu galvaspilsētās.

Ko mūsu valsts var darīt, lai mazinātu ārvalstu informācijas avotu ietekmi uz Latvijas sabiedrību?

Ir skaidrs, ka mēs nevaram aizbraukt uz Latgali un katrā mājā pagriezt antenas uz otru pusi, bet tas, ko mēs varam izdarīt, ir veicināt pašmāju informācijas līdzekļu attīstību, un tas jādara tur, kur valsts ir visvairāk ievainojama, proti, Latgalē. Atbalsta programmā iekļaujami sabiedriskie mediji, kā arī komercmediji, jo vietējās radiostacijas Latgalē joprojām ir nozīmīgs informācijas avots un sasniedz ievērojamu auditoriju.

Saeimas pieņemtā valsts budžeta 2015. gadam viena no prioritātēm ir nacionālā drošība. Tā ir starptautiskajiem notikumiem atbilstoša un pamatota prioritāte. Taču tā palikusi bez nepieciešamā finanšu seguma daudz diskutētajā mediju jomā un mūsu pašu informatīvās telpas aizsardzībai. Par to liecina valdības un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums nepiešķirt 87 tūkstošus eiro Latvijas Radio (LR) studijas izveidei Latgalē, kā arī neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta kapacitātes stiprināšanu (tam nepieciešamie 106 tūkstoši eiro, kas nav papildus finansējums, bet ieekonomēto līdzekļu pārcelšana).

NEPLP ir izveidota, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tas, ka tiek veiktas korekcijas NEPLP budžeta pieprasījumā, svītrojot no sabiedrības interešu viedokļa akūti nepieciešamās iniciatīvas, norāda uz izpratnes un kopīgas valsts stratēģijas trūkumu mediju politikā.

Ko Saeimas balsojums par budžeta likumu nozīmē Latvijai un tās nacionālajai drošībai?

Apzinoties milzīgo Latgales reģiona lomu Latvijas nacionālo interešu un drošības kontekstā, NEPLP veikusi konkrētus soļus, lai stiprinātu mediju saturu Latgalē. Trīs gadus pēc kārtas konkursa kārtībā līdzekļi tiek novirzīti Latgales vietējo, reģionālo TV un radiostaciju, kā arī producentu grupu atbalstam latviešu un latgaliešu raidījumu veidošanai; ir attīstīts raidījumu Kolnasāta LR1 programmā; ir nodrošināta LR4 programmas apraide visā Latgales teritorijā; uzstādīti raidītāji Viļakā un Piedrujā un palielināta raidīšanas jauda Daugavpilī, Rēzeknē un Dagdā; 2015. gada janvārī tiks īstenota LR4 reklāmas kampaņa Latgalē; NEPLP ir uzrunājusi Latgales augstākās mācību iestādes, kā rezultātā Rēzeknes Augstskola plāno jau 2015./2016. studiju gadā veidot jaunu profesionālo maģistra līmeņa studiju programmu komunikācijas zinātnē.

Nākamais loģiskais solis ir LR studijas izveide Latgalē, lai radītu sabiedriskā medija klātesamības efektu reģionā un nākotnē, sadarbojoties arī ar Latvijas Televīziju, veidotu vietējai auditorijai un arī visiem Latvijas cilvēkiem piemērotu sabiedriskā medija saturu. LR reģionālās studijas uzdevums būtu pildīt sabiedrisko pasūtījumu LR4 programmai (krievu un citu mazākumtautību valodās), kā arī nodrošināt reģionālās informācijas plūsmu LR1, LR2 un LR3 programmām, kā arī portālam Lsm.lv, tādā veidā stiprinot Latgales informatīvo sasaisti ar pārējiem Latvijas reģioniem un garantējot, ka pierobežā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tiek informēti par valstī notiekošajiem procesiem un starptautisko notikumu attīstību.

Latgales studijas izveidei un satura ražošanai bija nepieciešami 87 tūkstoši eiro (divu latviešu programmu vadītāju atalgojumam, telpu remontam, studijas aprīkojumam un telpu īrei). Šī iniciatīva neguva atbalstu valdībā, taču tika vienbalsīgi atbalstīta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču Budžeta komisija un vēlāk arī Saeima uzskatīja, ka Latgale var iztikt bez sabiedriskā medija klātbūtnes.

Viena no NEPLP būtiskām funkcijām ir veikt radio un TV satura monitoringu. Tas vajadzīgs gan, lai tiktu identificēti Latvijas likumu pārkāpumi, gan lai reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējamajiem pārkāpumiem mediju saturā, gan lai konstatētu propagandu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību.

Pašlaik NEPLP var atļauties algot trīs darbiniekus (divus no tiem uz pusslodzi), kuriem būtu jāmonitorē viss Latvijā redzamais un dzirdamais elektronisko mediju saturs. Šo darbinieku darba stundu skaits gadā ir 4200, bet Latvijā reģistrētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi gadā raida vairāk nekā 600 000 stundu satura. Tātad NEPLP radarā nonāk nepilns 1% (!) no visa uzraugāmā satura. Bez tam šiem darbiniekiem ir jāgatavo monitorētā satura stenogrammas, attiecīgi ziņojumi. Ar tiem visiem pēc tam strādā viens NEPLP štata jurists un viens ārštata jurists uz pusslodzi.

Apzinoties, ka šāda situācija ir nepieņemama, kā arī ņemot vērā elektronisko mediju pieaugošo nozīmi no nacionālo interešu viedokļa, NEPLP jau sen ir rosinājusi stiprināt Monitoringa centra kapacitāti (vismaz divu jaunu darba vietu izveidei) gan valdībā, gan Saeimā.

Tomēr pēc budžeta pieņemšanas diemžēl paliekam pie tā paša nepilnā 1%, kas nozīmē, ka spēsim uztvert tikai tos signālus, piemēram, par kuriem NEPLP saņems norādes no iedzīvotājiem, medijiem un kolēģiem citās institūcijās. Turklāt NEPLP faktiski nevarēs sākt cīņu pret nelegālajiem kabeļoperatoriem (šādu iespēju paver izmaiņas likumdošanā), kuri Latvijā retranslē citās valstīs veidotu saturu, – bieži vien ne to draudzīgāko mūsu valstij.

Dainis Mjartāns
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis
Pirmpublicējums ir.lv