Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Jaunais gads ir sācies. Kā parasti, Latvijā ir ziema ar sniegu un ledu, bet Austrālijā ir vasaras karstums un ugunsgrēki.

Latvija ar šī gada sākumu būs uz pusgadu Eiropas Savienības padomes prezidējošā valsts. Bet tas, ka Latvijas intereses ir daudz plašākas par Eiropas Savienību apliecina kaut vai tas fakts vien, ka Austrālijā šā gada sākumā notiek gan Tērvetes bērnu vasaras nometne, gan Annas Ziedares Vasaras vidusskola, gan Sidnejas 3x3 saiets.

Un kur vēl Vecgada vakarā noslēgušās Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas? Iegaumējiet, – ne piektās vai piecpadsmitās, bet piecdesmitpiektās! Un stafete, vai šai gadījumā Kultūras dienu karogs, ir jau nodota nākamo, 56. Kultūras dienu rīkotājiem, melburniešiem.

Austrālijas latvieši nav kāds Latvijas atlūzušais zars, bet gan organiska, dzīva daļa no latviešu tautas kopienas. Šo lēnām arī sāk atzīt Latvijā, piešķirot ierobežotu atbalstu latviešu diasporas pasākumiem arī šeit. To arī atzīst Latvijā pazīstamas personības, kuras piedalījās Kultūras dienās un sekojošos pasākumos. Varu minēt pārstāvjus no atšķirīgiem laukiem – diriģentus Ivaru Cinkusu un Intu Teterovski un vēsturnieku Valteru Ščerbinski.

Ir jau pagājuši divi gadi kopš ažiotāžas ap Kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes Austrālijas Latviešu Kultūras dienu apmeklējuma Adelaidē. Iedomājieties, – bija jāsagaida 54. Kultūras dienas pirms PIRMO REIZI Latvijas Kultūras ministre bija klāt Austrālijas Latviešu kultūras lielākajos svētkos. Bet tik un tā uzradās nelabvēļi, kuri neuzskatīja, ka Austrālijas latvieši būtu pieskaitāmi īstai latviešu tautai, ko Kultūras ministre drīkstētu apciemot kaut vai vienreiz 54 gados.

Tai pašā laikā, neatkarīgi no vietējās latviešu sabiedrības, Sidnejā uzstājās starptautiski pazīstamā latviešu operdziedātāja, soprāns Maija Kovaļevska un pēc dažām nedēļām Sidnejā uzstāsies Latvijas Radio koris diriģenta Sigvards Kļavas vadībā. Ja Kultūras dienas tiek mērķtiecīgi sludinātas latviešu sabiedrībai jau gadu iepriekš, tad kā lai uzzinām par atsevišķiem Latvijas māksliniekiem, kuri ne vienmēr piesakās vietējai latviešu sabiedrībai?

Kā jau esmu agrāk teicis, te ir uzdevums Latvijas Kultūras ministrijai – izveidot un uzturēt datu bāzi par latviešu mākslinieku uzstāšanos ārzemēs. Latviešu mediji varēs smelties no šī avota un ziņot tālāk.

Mums visiem daudz darba stāv priekšā šogad.

GN
2015. g. 8. janv.