Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trīs lāči un es uz Karlšteinu

Uldis Brūns Čehijā

Laikraksts Latvietis Nr. 341, 2014. g. 29. dec.
Uldis Brūns -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Uldis Brūns pie Šveika kroga. FOTO no Ulda Brūna personīgā arhīva.

Dejojošā ēkā Prāgā. FOTO no Ulda Brūna personīgā arhīva.

Lācis no vilciena ārā. FOTO no Ulda Brūna personīgā arhīva.

Karlšteina pils. FOTO no Ulda Brūna personīgā arhīva.

Es gribētu dalīties ar saviem nesenajiem piedzīvojumiem Čehijas ceļojumā ar trim lāčiem. Izceļojām no Rīgas Autoostas plkst. 10.30 no rīta ar starptautisko autobusu, kas mūs jau nākamajā rīta nogādāja skaistajā Prāgā. Biļetes bija iepriekš pasūtītas par ļoti izdevīgu cenu – 38,40 eiro. Vecākais lācis, kurš bijā arī grupas vadonis, jo bija cītīgi izplānojis mūsu izglītojošo ceļojumu, mūsu tūri virzīja uz Vāclava (angl.: Wenceslas) laukuma pusi caur Prāgas centra, bet tā sanāca, ka apstaigājām plašāku apli, un sanāca, ka bijām atgriezušies, kur sākām. Izrādījās, ka vecākais lācis pēdējo reizi bija Prāgu apciemojis 20. gs. 70. gados! Tā nāca ar vietējiem ātri vien kontaktēties.

Jums jau droši vien interesē, kāpēc es viņus saucu par lāčiem. Tas nav nekādā veidā saistīts ar īpašuma tiesībām par ēdienu, jo visi dalījāmies ar līdzi paņemto pārtiku. Pats esmu tāds viegls 90 kg cilvēks, bet vecākais un vieglākais lācis jau ap 105 kg un nemēģināšu pat minēt par pēdējiem, jo tie tādi krietni lauku veči, kurus pat nopietna vētra īpaši nesatrauktu. Mēs četri kopā diezgan regulāri ejam 10 km pārgājienos pa Latvijas laukiem; pat ziemā, kad ir mīnus desmit grādu.

Atgriežoties pilsētas pastaigā, varētu apzīmēt veco Prāgas centru kā Vecrīgu uz steroīdiem. Ēkas brīnišķīgas, bet plašums daudz lielāks nekā pie mums. Bijām slavenajā Šveika krogā pagaršot vietējo aliņu un izbaudīt vēsturisko gaisotni. Izstaigājām pilsētu krustām šķērsām, redzējām dejojošo ēku, Kārļa tiltu un sapirkāmies ēdienu vakaram, jo priekšā vēl bija ceļojums ar vilcienu uz Karlšteinu, ap 30 km uz dienvidrietumiem no Prāgas. Līdz vakaram bijām diezgan noguruši, jo visu vajadzīgo četrām dienām nēsājām uz muguras, un man vēl priekšā datora soma, jo klusākos brīžos bija tulkošanas darbi.

Atradām centrālo dzelzceļu staciju, un, nezinot čehu valodu, ar mūsu angļu un vācu valodas zināšanām izskaidrojām, cik biļetes vajadzīgas, uz kurieni braucam un noskaidrojām, no kuras platformas vilciens aizceļo. Viena biļete četriem cilvēkiem tika nodota vecākam lācim, un tad nu gājām uz attiecīgo platformu. Vilciens pienāca, un mēs tik iekšā, un aiz slīdošām durvīm sešvietīgā kabīnē, kur jauns pārītis jau bija iesēdušies. Pēc laiciņa konduktors nāca skatīt biļetes. Nē, nē, vilciens neapstājās Karlšteinā, jo ir ekspresis. Tā nu braucam, noskatīdamies, kā Karlšteina aizšaujas acīm garām.

Pasēdējām un ar grūtībām noskaidrojam, ka vilciens stāsies Beroun pilsētā, un tad mums vajadzēs mēģināt tikt atpakaļ. Ā, vilciens paliek lēnāks, jaunieši saka, nu jau būs Beroun, un mēs raujam somas un uz durvīm. Vilciens apstājas, bet durvis netaisās vaļā. Arī platforma nav redzama, bet arī Latvijā kādreiz vilciens ir garāks, kā stacijas platforma. Ko darām? Vecākais parauj kloķi un durvis vaļā. Pirmie divi lāči ārā, bet vilciens sāk kustēties!! Trešais lācis lec. Ko es, man nav biļete, un nezinu, cik tālu līdz nākamajai stacijai? Es ar visu mugursomu, un datora somu uz vēdera arī lecu un kā kaķis (ja kaķim būtu tikai divas kājas) piegruntējos sekmīgi.

Vilciens aiziet tālumā un cits uz otro pusi. Visapkārt kalni un meži, un jau krēsla. Vilciens bija piestājies uz stūra, lai palaistu citu garām. Latvijā gan durvis vilcienam netaisās vaļā, ja nav stacijā. Mēs nosmējāmies par absurdo situāciju. Ne jausmas, cik kilometri līdz civilizācijai. Nekas cits neatliek, kā pa sliedēm soļot uz nākamo pilsētu. Laimīgā kārtā pēc pusstundas redzam nākamo staciju. Tur vilciens jau gaida braucienam atpakaļ. Konduktors stāv uz platformas, un mēs paskaidrojam situāciju, un šis saka, lai tik kāp iekšā. Tā nu nonākam Karlšteinā.

Nākamajā dienā uzkāpjam pa kalnu augšā līdz Karlšteinas pilij, kas būvēta 1348. gadā pēc Kārļa IV, Bohēmijas ķēniņa, pasūtījuma. Pils būvēta, lai pasargātu Bohēmijas kroņa dārglietas un impērijas regālijas. Pēdējās dienas Čehijā vēl ejam pārgājienos pa kalniem un tad jau atpakaļ uz Prāgu, un tad Rīgu. Pa ceļam atpakaļ vecākais lācis atzinās, ka kloķis laikam esot bijis avārijas kloķis. Laikam domāja, ka pēc četrām dienām iestāsies noilgums, un varēs mums atzīties bez nepatikšanām!

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com