„Izraēlieši Ēģiptē“ Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Koncerta afiša.

Siltā, rāmā pavasara vakarā sestdien, 22. novembrī, pilsētas Sv. Pētera katedrālē, kur caur stikla vitrāžu logiem tika manīta saulrieta stunda, mierīgās ērģeļu skaņas un diriģenta Alda Sila maigās roku kustības lēnām klātesošos ietina kopīgā muzikālā audumā.

Diriģentam priekšā jau kopš 2007. gada stājās Adelaides Filharmonijas koristi (The Adelaide Philharmonia Chorus), kas savā šī gada pēdējā koncertā atskaņoja Georga Frīdriha Hendeļa Izraēlieši Ēģiptē (Israel In Egypt). Garīgām oratorijām komponists izvēlējās Psalmus un Otro Mozusa grāmatu (Eksodus) no vecās derības.

Stāsts ir pa izraēliešiem, kas atstāja Ēģipti, pārvarēja draudus un ieradās, pateicoties Dieva spēkam, apsolītajā zemē.

Tur kā tā laika tēlojumi atradās briesmas, drūmums, asinis, plūdi, uguns, tumsa, pērkons, krusa, utis, zemes knišļi un epidēmija. Viss baigs un grafisks.

Domātu, ka mūzika atspoguļotu lielu drūmumu, tomēr Hendelis spēja to izcelt ne tikai ar dramatisku nojautu, bet arī ar gaišumu, kura skaņa plūda un savā veidā izgaismoja visu katedrāli. Solisti kuplināja atskaņojumu, un viņu partitūras bija atsevišķas starp koru daļām. Devums bija burvīgs, jo balsis un to akustiska visiem bija vienota iespaidīgā tinumā.

Šur un tur es pasmaidīju, manot komponista humora izjūtu, vai varbūt tas bija tik mans, piemērām: Ps 105:30 ērģeļu taustiņi lēkājās, jo teksts bija par vardēm, kad zirgi skrēja 2Moz 15:1, tad koristi to izskaidroja mūzikas ritmos, kā vibrāciju, un kad alti vadīja mūzikas līniju ar tekstu par aitām Ps 78:53; Ps 105:37, tad tiem sekoja tenora līnija.

Vienā vietā manās ausīs ieskanējās J. S. Baha kompozīcijas stils; tas jau nebūtu neparasti, jo abi piedzima vienā gadā, un tais laikos bieži komponisti viens no otra šo to muzikāli aizņēmās.

Viena no visīsākajām daļām bija spēcīga ar pauzēm un ļoti efektīga: kad Sarkanā jūra bija izžuvusi. Informācija bija kodolīgi izdziedāta vienā teikumā. Izžuvis paliek izžuvis – ko tur vairāk!

Varēja manīt Alda spēcīgo vadību un laika ziedojumu, sagatavojot šo smago un grūto oratoriju. 64 koristi dziedāja ar ļoti labu balss saliedējumu, ieturēja precīzās grūtās frāzes, pasniedza lielos akordus, pārejot no viena uz otra, ar labu līdzsvaru noturot dinamiku un izpildīja Hendeļa kompozīciju ar izjūtu un smalkumu.

Skaists pārsteigums pēc starpbrīža starp divām koru daļām bija Alda duets ar basa solistu Kītu Hemptonu (Keith Hempton).

Kulminācijā koris dziedāja ar soprānu solo – vienīgā reize visā kompozīcijā. Katedrālē izskanēja plaša skaņa un aizraujošs solo. Katedrāles pilnās zāles klausītāji bija aizkustināti par izveidotajām mūzikas bildēm un parādīja savu patiku ar nerimstošiem aplausiem.

Koncerta dienā Aldim iekrita vārda diena, un no tautiešiem publikas priekšā viņš saņēma puķu klēpi sarkanbaltsarkanās krāsās.

Dažiem varbūt Hendeļa kompozīcija negāja pavisam pie sirds, jo bija sadalīta 30 atsevišķos fragmentos, bet piekrišana bija, jo izpildījums bija augstā līmenī. Solistu rindās bija skanīgas balsis – soprāns Luīze Pērfekte (Louise Perfect), kontrtenoram Metjūsam Ratijam (Mathew Rutty) dziedot altu partitūru, ko bieži nedzird; tenors Branko Lovrinov un bass Kīts Hemptons.

Pie ērģelēm bija apdāvinātais Džošua van Konkelenbergs (Joshua van Konkelenberg).

Pēc koncerta draugi un radi bija ielūgti pakavēties blakus zālē uz koristu sarūpētām uzkodām un atspirdzinošiem dzērieniem. Latviešu pulciņš varēja pakavēties pie diriģenta un koristiem, kā arī paši savā starpā pārrunāt diženo koncertu.

„Man šis skaņdarbs patīk ar vārdu atkārtošanu veidojot ritmu, kas rada īpašu sajūtu attiecībā ar tekstu. Es arī domāju, ka vārdi atspoguļo vēstures notikumus, mūzika rada atmosfēru un ietērpj to skaistā formā. Vairākās daļās sajutos kā meditācijā, jo vārdi atkārtojās,“ tautiete Elīna Rikarde (alts).

Koru tīmekļu lapā koristi savstarpēji nobalsoja, ka Ps 105:3, 2Moz 9:23,24 ir vispatīkamākā dziedājuma daļa. Jāsaka, ka es viņiem ir piebiedrojos. Varbūt tās bija bungas, kas palīdzēja muzikāli savīt to krusu ar uguni, dodot šai daļai īpašu izjūtu.

Ja Hendelis nebūtu sekojis savai sirds mīlai, bet vecāku vēlmei, tad 1738. gadā vietējā pilsētas ēkā būtu šilte – G. F. Handel – advokāts – un nevis šis iespaidīgais skaņdarbs.

Paldies Aldim un visiem vakara pasniedzējiem par skanīgo garīgo barību!

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“