Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas

Palielināt / Enlarge

Valts Pūce pie klavierēm un Andris Kariks, vijole. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Vakara organizētāja Ilona Bruvere un Valts Pūce. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu teātris – „Burvis no Oza zemes“ ansamblis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu teātris – „Burvis no Oza zemes“ ansamblis. FOTO Ojārs Greste.

29. novembra vakarā Sidnejas Latviešu namā visiem interesentiem bija lieliska iespēja pavisam vienkāršā un mājīgā atmosfērā satikt, dzirdēt un redzēt Latvijā labi pazīstamo komponistu Valtu Pūci. Par šī brīnišķīgā vakara organizēšanu čakli rūpējās neviens cits kā Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienu mūzikla Burvis no Oza zemes režisore Ilona Brūvere ar palīgu komandu, kas visiem apmeklētājiem piedāvāja garšīgas vakariņas un laipnu uzņemšanu. Tieši pateicoties viņas uzaicinājumam un mūzikla iestudējumam Burvis no Oza zemes, Valts Pūce šobrīd viesojas Austrālijā. Pieņemu, ka visiem jau zināms, ka Valts ir šī uzveduma mūzikas autors.

Vakara iesākumā komponists mazliet pastāstīja par sevi un savu ģimeni, kurā, ne ka par lielu pārsteigumu, bez Valta netrūks arī vairāki citi talantīgi cilvēki. Tāpat Valta ģimene (vecāki), kā liela daļa latviešu ģimeņu, neizbēga padomju okupācijas režīma vājprātu un tā sekas, un varbūt tāpēc viņa vecāki viņu sūtīja mācīties tieši mūziku, jo, atsaucoties uz komponista teikto, ir salīdzinoši grūti piesieties vai tevis sacerētā mūzika skan ne tik komunistiski, vai tomēr komunistiski.

Kā jau tas pienākas kulturālās vakariņās, un jo īpaši, ja vakariņots tiek kopā ar pazīstamu komponistu, neizpalikām arī bez mūzikas, kas šajā gadījumā tika atskaņota vislabākajā variantā, proti, pašam komponistam izspēlējot un izdziedot savus darbus! Pieņemu, ka būs cilvēki, kas pabrīnīsies un nodomās, ka esmu līdz šim dzīvojusi uz mēness, šo nezinot, bet mani pārsteidza Valta melodiski harmoniskā balss, kas neizbēgami atgādināja par mājām Latvijā. Tāpat skanēja ne tikai klavieres, bet arī vijole Andra Karika izpildījumā, kas pavadīja Valta priekšnesumus. Papētot dziļāk, sev par patīkamu pārsteigumu atklāju, ka vairāku, manu mīļu melodiju autors ir tieši Valts Pūce. Tā kā šajā vakarā sanāca ne tikai garšīgi paēst, bet arī mazliet uzspodrināt intelektu.

Valts Pūce šobrīd Sidnejā aktīvi līdz pat 21. decembrim palīdz Sidnejas latviešu teātra aktieriem ar izrādes Burvis no Oza zemes muzikālo daļu, kas visiem izrādes dalībniekiem nenoliedzami būs liels ieguvums, jo no kā gan vēl var vislabāk iemācīties, kā no paša pirmavota, šajā gadījumā, – komponista! Tāpat šis vakars viesa pārliecību, ka izrādes aktieri labi pārzina savu lomu tekstus, jo atskanot izrādes mūzikai, vakara gaitā netrūka arī līdzdziedātāju.

Starp komponista pazīstamākajiem projektiem Latvijā, no kuriem dažus dzirdējām arī nupat iztirzātajās vakariņās, varam minēt kameransambli Marana, ar kuru Valts Pūce viesojās arī Austrālijā deviņdesmito gadu sākumā, Pūces etnogrāfisko orķestri, Dailes teātra izrādi Šveiks, neskaitāmus dziesmu ciklus, kas tapuši vairākiem Latvijas koriem un māksliniekiem un, protams, mūziklu Burvis no Oza zemes.

Tiem, kas atnāca, domāju, ka bija labs un vērtīgs vakars, bet tiem, kas šo nokavēja, vēl ir iespēja komponistu satikt 21. decembrī Sidnejas Latviešu namā izrādes pirmuzvedumā. Un ja tomēr netiekat arī uz šo, tad noteikti nepalaidiet garām izrādes otru uzvedumu 28. decembrī, kas nu jau tiks rādīts bez Valta klātbūtnes, bet kurā, protams, varēsiet dzirdēt viņa mūziku un, pēc paša komponista vārdiem, piedzīvot izrādi, kuras pamatstāsts, lai gan ņemts no amerikāņu autora stāsta motīviem, pateicoties Pētera Brūvera tekstam un latviešu mūzikai, sevī nes pavisam citu, latvisku mentalitāti.

Rita Vīksniņa
Laikrakstam „Latvietis“