Svētki Sietlā

Palielināt / Enlarge

Sietlas Latviešu skolas bērni ar karodziņiem. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

ALA atzinības rakstu saņēmēji ar LBVŠ priekšsēdi. No kreisās: LBVŠ priekšsēde Sarmīte Dāvidsone, Zinta Šmidchena, Šarlīne (Charlene) Jaundāldere, Tālis Jaundālderis, Vija Rauda. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Larisa Šulca. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Dr. Jānis Sīpols. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Koris „Siguldas balsis“. FOTO Edvīns Circenis.

Palielināt / Enlarge

Apmeklētāji dzied „Daugav’ abas malas“. FOTO Edvīns Circenis.

Saulainajā svētdienas rītā, 16. novembrī, liekas, ka visa daba priecājās kopā ar tautiešiem Sietllas Latviešu namā, atzīmējot Latvijas valsts 96. gadadienu, jo pasaulē izslavētais Sietlas lietus bija pazudis kā uz burvja mājienu.

Valsts svētku dievkalpojumu vadīja mūsu mīļā mācītāja, šobrīd jau prāveste, Daira Cilne. Savā vienkāršībā eleganto altāri greznoja sarkanbaltsarkanas rozes un svečturos aizdegtās sveces. Sietlas latviešu jaunieši ienesa Latvijas karogu, paliekot godasardzē blakus altārim, bet Sietlas Latviešu skolas bērnu korītis (mazie saules stariņi) Dairas Cilnes vadībā nodziedāja pāris dziesmiņu. Valsts svētku dievkalpojuma sprediķis Sietlā bija mīlestības, ticības un cerības apliecinājums Latvijai. Prāveste Daira Cilne atgādināja Latvijas dziesmotās revolūcijas vēsturi, mācītāju Jura Rubeņa, Modra Plātes un Māra Ludviga lomu tajā; uzsvēra latviešu kopības sajūtu grūtos un bīstamos brīžos. „Gars un griba ir mūsu pastāvēšanas pamatā, ir jāpārvar bailes, jāizkopj veselīga pašapziņa. Patiesība uzvarēs,“ ar pārliecību teica prāveste un novēlēja mums visiem gudru sirdi, lai varam novērtēt to, kas ir labs. „Mīļais Debesu Tēvs, svētī latviešus visā pasaulē!“ – savu sprediķi nobeidza Daira Cilne. Svinīgo gaisotni Dievnamā lieliski papildināja Sietlas koris Siguldas balsis ar Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesmu. Diriģēja Maija Riekstiņa.

Pēc dievkalpojuma apmeklētāji baudīja šefpavāra Jāņa Pelēķa gatavotās pusdienas Nama lielajā zālē. Kā jau tas lielos svētkos latviešiem pieņemts, dzīru galdā netrūka slavenie štovētie kāposti un desiņas, kūkas un tortes, kafija un tēja, bet pie vīna galda omulīgais bārmenis Ričards Vīsts (Wiest) piedāvāja baltos, sarkanos vīnus un sulas.

Svētku pusdienām sekoja formālā daļa ar karogu ienešanu, ASV himnu, svētbrīdis ar prāvestes Dairas Cilnes apsveikuma vārdiem, Latviešu biedrības Vašingtona štatā (LBVŠ) priekšsēdes Sarmītes Dāvidsones uzrunu. S. Dāvidsone sveica augstos viesus un visus pārējos klātesošos, priecājoties, ka atkal varam visi kopā svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu. Viņa pieteica svētku programmu un nobeidza uzrunu ar Māras Zālītes dzejas vārdiem: Kopā esam, kopā būsim! Mums ir visiem viena sirds! Sekoja Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa svētku runas video ieraksts ar akcentu valsts drošības jautājumā un Latvijas valsts himnu.

Latvijas goda konsuls Stīvens Zīrškijs (Stephen Zirschky) (kopš 2006. g.) runāja par starptautisko stāvokli, par Krievijas konfliktu ar Ukrainu. Brīvību ir grūti iegūt, bet viegli zaudēt, viņš teica. Igauņu apvienības pārstāvis Vašingtona štatā Kaljo Konsa runāja par Igaunijas un Latvijas valstu attiecībām, pieminēja Dziesmu svētkus; uzsvēra, ka demokrātija ir instruments nevis mērķis un komentēja Krievijas agresīvo rīcību. Lietuviešu apvienības pārstāvis Rimas Miksiss (Miksys) visus apsveica latviski Neatkarības svētkos un pateicās par labu sadarbību ar LBVŠ. Vašingtonas Universitātes latviešu valodas lektore Iveta Grīnberga, tērpusies skaistajā Alsungas tautas tērpā, pateicās par atbalstu Baltijas studijām un informēja, ka latviešu valodu 20 programmas pastāvēšanas gados ir mācījušies 135 studenti, apmēram puse latviešu izcelsmes, puse – amerikāņu. Bet rudens ceturksnī vairāk nekā simts amerikāņu studentu klausās profesora Gunta Šmidchena Folkloras kursu angļu valodā par latviešu tautas dziesmām un latviešu dziedāšanas tradīcijām.

Šogad ALA piešķīra Atzinības goda rakstu profesoram Guntim Šmidchenam, Šarlīnei (Charlene) un Tālim Jaundālderiem un Jānim Rogainim. (Profesora Šmidchena apbalvojumu saņēma viņa dzīvesbiedre Zinta Šmidchena un Jāņa Rogaiņa – viņa māsa Vija Rauda.) LBVŠ atzinības rakstus saņēma Daglass (Douglas) un Silvija Copeland, Ivars Graudiņš, Vilnis Birnbaums un Daina Birnbauma. (Abu Birnbaumu apbalvojumus saņēma viņu vecāki Vija un Andrejs Birbaumi.) Savukārt no Daugavas Vanagiem un LBVŠ Pateicības rakstus par drosmi un varonību cīņās pret ļaunuma varām saņēma vecie leģionāri Jānis Bērziņš, Imants Bitners, Harijs Saukants, Jānis Smuidriņš, Kazimirs Upenieks, Voicechs Upenieks un Andrejs Grava.

Viena no šīs vasaras ALA izglītības programmas Sveika, Latvija! dalībniecēm Larisa Šulca dalījās savos iespaidos par Latvijā redzēto un dzirdēto. Pirmais šoka moments – visi visapkārt runā latviski! Programma bijusi ļoti blīva, interesanta un izglītojoša, un ļoti garšīga! Vecrīga, Stūra māja, jaunā, vienkārši fantastiskā pēc arhitekta Birkerta projekta celtā bibliotēka, Brāļu kapi, Rundāle, Aglonas bazilika (skaistākā vieta, kur Larisa vispār esot bijusi), Sigulda, bobsleja trase, Kolkas rags, Mežaparka estrāde un saulgriežu mistērija, kas ir stāsts jau pats par sevi. Līdztekus stāstījumam arī mēs lielajā ekrānā redzējām dziedātāju un dejotāju simtus krāšņajos latviešu tautas tērpos līgani kustoties maģiskajā dziesmas un dejas ritmā. Tec saulīte, spīdi spoži, dari mūsu zemi svētu; vieno visu latvju tautu, rotā puisi, rotā meitu...

Svētku runu Latvijas izaicinājumi un izredzes jaunajā politikas laikmetā vienlaikus abās valodās – latviešu un angļu – teica mūsu cienījamais Dr. med. Jānis Sīpols. Jānis Sīpols ir piedzimis, uzaudzis un izglītojies Sietlā, brīvas demokrātijas apstākļos, bet pēdējos 20 gadus dzīvojis un strādājis Latvijā. Tādēļ kā mācībspēkam viņam ir iespēja salīdzināt izglītības sistēmu ASV un Latvijā, saprast, kā jaunā paaudze redz pasauli.

Viņš īsumā ļoti konstruktīvi analizēja savstarpēji saistītos procesus Latvijas ārpolitikā un iekšpolitikā, vairāk pakavējoties jautājumā par energoresursiem, naftu. Viņš atgādināja, cik laimīgas ir Baltijas valstis, kad sabrūkot PSRS, tām ir izdevies samērā viegli atgūt brīvību ar mazu cilvēku upuru skaitu, salīdzinoši ar citām valstīm, un uzsvēra, ka Latvija nekad savā pastāvēšanas vēsturē nav bijusi tik drošā starptautiskajā situācijā kā tagad. Latvija un Baltijas valstis ir iekļuvušas Rietumu struktūrās: ES, NATO, Pasaules tirdzniecības organizācijā, Eirozonā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā pasaules 34 visattīstītākajās valstīs.

Piemērs ir situācija tagad, kad Austrumu kaimiņš ir iebrucis Ukrainā. Lai arī pasaule reaģēja novēloti, tomēr Krievija jau tagad sāk asi izjust uzlikto sankciju rezultātus: investīcijas strauji samazinās, naftas cenas krīt. Un lai gan Maskavas melu rupors pastiprina iebiedēšanas politiku, Baltijas valstis jūtas aizsargātas, un vismaz šajā brīdī tām Ukrainas liktenis nedraud. Demokrātija Latvijā pamazām nostiprinās. Tās būtisks stūrakmens ir brīvā prese. (Tagad Krievijā nožņaugta!)

Tomēr nedrīkst aizmirst, teica J. Sīpols, par kādu cenu demokrātija tiek nostiprināta: demogrāfija kritiska, 300 tūkstoši izbraukuši (ekonomiskais spiediens), sabiedrība noveco, dzimstība nepietiekoša. Tādēļ Laimdotas Straujumas jaunās valdības vieni no galvenajiem virzieniem ir cīņa pret nabadzību, veicinot tautsaimniecības izaugsmi un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tam visam pamatā rūpes par drošību: aizsardzību, enerģētiku. Kā ļoti svarīgu panākumu J. Sīpols vēl minēja Latvijas pilsonības saglabāšanu latviešiem ārvalstīs.

Svinīgā pasākuma noslēgumā Maijas Riekstiņas vadībā koris Siguldas balsis dziedāja Maijas Riekstiņas Latviešu gadalaiku kantāti, Raimonda Paula dziesmu (J. Petera vārdi) Pacel galvu baltā māte un Raimonda Tiguļa (Rasas Begavičutes vārdiem) Lec, saulīte. Karogu iznešanai, kā vienmēr, sekoja ar sajūsmu kopīgi nodziedātā Daugav' abas malas.

Paldies Valsts svētku rīkotājiem Latviešu biedrībai Vašingtona štatā un visiem. kas pielika roku, lai Valsts svētkus nosvinētu pa godam!

Sarmīte Lunde
Laikrakstam „Latvietis“