Latvijas valsts dibināšanas 96 gadu atceres sarīkojums

Palielināt / Enlarge

DV pārstāvji Ivars Rubīns un Juris Epermanis zālē ienes ASV un Latvijas karogus. FOTO Māris Pravs.

Palielināt / Enlarge

Floridas, St. Pētersburgas DV priekšnieks Aivars Pelds pasniedz DV Mūža biedra nozīmi Irēnei Ezeriņai. FOTO Māris Pravs.

Palielināt / Enlarge

Floridas St. Pētersburgas Latviešu biedrības priekšēdis Gunārs Liepiņš pasniedz Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas Atzinības rakstu Dacei Rudzītei. FOTO Māris Pravs.

Palielināt / Enlarge

Svētku uzrunu teica viešņa no Latvijas, avīzes „Laiks“ redaktore Ligita Kovtuna. FOTO Māris Pravs.

Palielināt / Enlarge

Vietējie mākslinieki – soprāns Aleksandra Rituma un pianists Vladimirs Hohlovs – ievadīja vakara muzikālo daļu ar A. Žilinska „Karogs“ un A. Jurjāna „Lūgšana“ no kantātes Tēvijai. FOTO Māris Pravs.

Palielināt / Enlarge

Floridas St. Pētersburgas Latviešu biedrības koris. Pirmā rindā, no kreisās:  Dace Kupača-Hohlova, Aleksandra Rituma, Māra Prāva, Ariāna Liepiņa, diriģents Vladimirs Hohlovs, Maija Hohlova, Dace Nebare, Zigrīda Dambe, Karmene Lūse. Otrā rindā: pavadītāja Māra Rituma, Aivars Vilemsons, Marks Hohlovs, Aivars Pelds, Andris Ritums, Gunārs Liepiņš, Irisa Kaupmane. FOTO Māris Pravs.

Lai gan laika zobs ir samazinājis arī Floridas tautiešu saimi, 18. novembra sarīkojums vēl vienmēr pulcina ievērojamu skaitu gan vietējos, gan no tuvienes un tālienes sabraukušos tautiešus. St. Pētersburgas Latviešu biedrības namā svētku zāli šogad pildīja 86 svinētāji.

Svētku programma sākās, kad Daugavas Vanagu pārstāvji Ivars Rubīns un Juris Epermanis namā ienesa un pie skatuves novietoja ASV un Latvijas karogus. Tad atskanēja ASV himna un tika nolasīts Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kas beidzās ar dziļi izjustu Dievs, svētī Latviju! nodziedāšanu. Mācītājs Aivars Pelds novadīja korāļa Daudz vētru mums reiz pāri gājis dziedāšanu un ievadīja lūgšanu ar jautājumu Ko brīvība nozīmē mums? Patiesi brīvi esam tad, kad pazīstam Jēzu Kristu.

Pēc lūgšanas Aivaram Peldam bija jāliek galvā otra cepure kā DV priekšniekam. Par nesavtīgo darbu DV mērķu veicināšanai, viņš pasniedza DV Mūža biedra nozīmes Irēnei Ezeriņai, viņas brālim Helmutam Feifam un Oļģertam Balodim.

Par tautas balvu, kas šogad bija piešķirta Dr. Guntim Šmidchenam, ziņoja Andris Ritums. Dr. Šmidchens jau vairāk nekā 20 gadus ir veicinājis Baltijas studiju izveidi Vašingtonas Universitātē un ir iepriekš apbalvots ar Latvijas Republikas Atzinības krustu par draudzības veicināšanu starp ASV un Baltijas valstīm. Tuvāk pie mājām, Biedrības priekšnieks Gunārs Liepiņš nolasīja un pasniedza Latvijas Kultūras ministres Daces Melbārdes atsūtīto Atzinības rakstu laikraksta Laiks galvenai vadītājai Dacei Rudzītei. Otrs Atzinības raksts bija saņemts no PBLA Kultūras fonda priekšnieces Vijas Zuntakas-Bērziņas, par ko viņa pateicās Rudzītes kundzei par ilggadīgo un neatlaidīgo darbu, uzturot trimdas saimes saites ar Latviju.

Latvijas valsts stāv augstāk par visu! – ar šiem mūsu pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdiem Ligita Kovtuna, viešņa no Latvijas un mūsu svinību galvenās runas teicēja, uzrunāja Floridas St. Pētersburgas Latviešu biedrības tautiešus siltā 18. novembra pēcpusdienā. Bet runātāja uzsvēra ka: „divreiz liktenis mūsu valstij izšķirīgos brīžos ir bijis labvēlīgs, paverot iespēju nodibināt un atjaunot savu valstiskumu.“ Lai to uzturētu, ir nepieciešams pavalstnieks, kas nevis tukši šķendējās par savu valsti un tās vadītājiem un politiķiem, bet stingri turas pie pārliecības – valsts, tas esmu arī es pats. Cik tādu ir?

Runas otrā daļa bija ziedota laikraksta Laiks un tās dibinātāja Helmera Rudzīša biogrāfijai. Šogad, 8. novembrī, avīze Laiks atskatījās uz 65 gadu pastāvēšanu. Viņa piebilda, ka avīzes redakcija ir pūlējusies visu šo laiku realizēt, lai laikraksta slejās būtu nodrošināta vieta sabiedriskās domas brīvai izpausmei.

Svētku muzikālā daļa sākās ar vietējās mākslinieces, soprāna Aleksandras Ritumas devumu: A. Žilinska Karogs un A. Jurjāna Lūgšanu no kantātes Tēvijai. Aleksandra pēdējā laikā ir ļoti izsmalcinājusi savu balsi, un visi klātesošie viņas devumu augsti novērtēja. Kā pavadītājs pie klavierēm bija mūsu pašu ļoti iecienītais pianists, koncertmeistars, mūzikas skolotājs un kora diriģents Vladimirs Hohlovs. Lai šie divi mākslinieki varētu mazliet atvilkt elpu, jo drīz viņiem bija jāstājas uz skatuves ar Biedrības kori, Dace Kupača-Hohlova nolasīja vairākas Laimoņa Vāczemnieka, Ojāra Vācieša un Veltas Tomas dzejas.

Visos sarīkojumos ļoti gaidīts un vienmēr silti apsveikts ir Biedrības koris. Mazliet mazākā sastāvā nekā iepriekšējos gados, bet tikpat kvalitatīvi koris nodziedāja J. Norviļa (J. Jaunsudrabiņa vārdi) Piemini Latviju, Jāņa Kalniņa (t. dz.) Dieviņš gāja tīrumā un J. Cimzes (t. dz.) Rīga dimd. Muzikālā daļa beidzās ar J. Mediņa (V. Plūdonis) kopdziesmu Tev mūžam dzīvot, Latvija. Visas dziesmas pie klavierēm pavadīja Māra Rituma.

Ja arī Floridā mazliet samazinājies tautiešu skaits, tad nav samazinājusies saimnieču kulinārā māksla. Pēc koncerta visi klātesošie tika aicināti pie kafijas galda, kur bija trīs – jā, trīs dažādu saimnieču svētku kliņģeri! Protams, bija arī sarkanvīnu un baltvīnu glāzes, un tā nama uzraugs Andris Norbergs sūdzējās, ka nevarēs namu noslēgt līdz deviņiem vakarā, jo visi klātesošie – tuvie un tālie viesi un mākslinieki jutās tik labi, ka ilgi negribēja šķirties.

Gunārs Liepiņš
Laikrakstam „Latvietis“