Valsts svētki Filadelfijā

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Filadelfijā. FOTO Pēteris Alunāns.

Palielināt / Enlarge

Guntis Šmidchens. FOTO Pēteris Alunāns.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Laila Medne, Maija Medne, Ruta Ore, Vilnis Ore, Zinta Zvārgule, Džons Medveckis, Māra Buka, Mudīte Jansone, Guntis Šmidchens, Gunta Plostniece, Ģirts Zeidenbergs, Laila Ganserta, Andrejs Baidiņš. FOTO Pēteris Alunāns.

Palielināt / Enlarge

Pianists Reinis Zariņš stāsta par Ferenca Lista sonātu. FOTO Pēteris Alunāns.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Filadelfijā – Programma 1.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Filadelfijā – Programma 2.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Filadelfijā – Programma 3.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētki Filadelfijā – Programma 4.

Filadelfijas brīvo latvju biedrības (FBLB) namā 15. novembrī uz Latvijas Valsts 96. gadadienas svētkiem bija ieradušies dažāda vecuma latvieši no lielās pilsētas malu malām, tās apkārtnes un arī tālumnieki. Nama saimnieki ikvienam pateicās par ierašanos un pie apģērba piesprauda mazu, sarkanbaltsarkanu lenti. Svinīgi izpušķotajā zālē uz palodzēm un galdiem starp sarkanām rozēm mirdzēja baltas sveces.

Svētku sarīkojuma norisi vadīja Zinta Zvārgule. Viņa sveica klātesošos svētkos un nolasīja daļu no Latvijas (LV) Satversmes jaunās preambulas, ko pieņēma š.g. pavasarī: „1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām. Tā izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem...“

Preambulas 3. pants pauž starptautiskajos līgumos noteiktās Latvijas robežas un paredz dzīvot tā, lai šis pants nekad netiktu mainīts, lai Latvija būtu vienota, nedalāma un pašapzinīga valsts, nelokāma gribā būt neatkarīgai un stiprai. Pēc četriem gadiem Latvijas valsts svinēs savu simtgadi. Tas liek ikvienam apzināties pamatus, uz kuriem Latvija būvēta, un būt vienotiem.

Svētku dalībnieki, kājas stāvot, godināja ASV un Latvijas karoga ienešanu un nodziedāja Latvijas himnu Dievs svētī, Latviju! FBLB priekšsēde Laila Ganseta norunāja Renāra Kaupera un Ingas Cipes sacerēto Mana dziesma. Šo dziesmu Renārs kopā ar jauniešu kopkori dziedāja Dziesmusvētkos Mežaparkā 2008. gadā:

Ļauj pie tevis man šovakar nākt,
Gribu mācīties pirmos soļus
Un pirmo dziesmu sākt.
Uz kurieni man tevi vest?
Pa taciņu mazu gar Gauju
Vai pasaulē loku mest?
Tie ir vārdi no manas tautas
un dziesma arī no tās,
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās.

Laila, varbūt pati neapzinoties, klausītājus domās aizveda uz mūsu etnisko dzimteni, mūsu mazo, skaisto Latviju.

Latvieši ir daudz cietuši dažādos vēstures pavērsienos, bet mīlestība un ticība Latvijai ir devusi spēku visu pārdzīvot un atgūt mūsu valsts neatkarību. Mēs zinām, ka mūsu vietā neviens mūsu dziesmu nedziedās.

Latvijas republikas goda konsuls Pensilvānijā Džons Medveckis sveica latviešus svētkos. Viņš teica, ka saprotot Latvijas tautas brīvības un neatkarības centienus. Kontekstā ar pasaulē notiekošajiem konfliktiem, viņš aicināja Latvijas iedzīvotājus būt saliedētiem savā zemē, kā arī Eiropas saimē un NATO.

Filadelfijas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcas mācītāja Ieva Dzelzgalve svētbrīdī uzsvēra nedrošības sajūtu, kas patlaban virmo Latvijā, Eiropā un varbūt visā pasaulē. Viņa bija izvēlējusies vārdus no Bībeles: „Nebīsties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīsties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.“ (Mateja ev. 10:28) Mācītāja pieminēja to, ka latvju tauta kopš neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī brīvībā ir dzīvojusi tikai 45 gadus, un šodien ļaužu sirdīs atkal ir nemiers un bažas par nākotni. Pamācošs bija māc. Ievas stāsts par kādu apmēram 9 g. v. amerikāņu zēnu, kas nolaupīts, iemests mašīnā un kam noliegts runāt. Ja tā, zēns nemitējies dziedāt: „Katra uzslava ir mūsu Dievam, Katrs godināšanas vārds ir vienprātībā; Katra uzslava ir mūsu Dievam“ („Every praise is to our God, Every word of worship with one accord; Every praise is to our God.“) Pēc apmēram trim stundām neģēlis nav izturējis dziedāšanu, apturējis auto un pavēlējis puikam izkāpt. Mācītāja piemetināja: „Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un prāta skaidrības garu.“ (Pāvila 2. vēstule Timotejam 1:7) Visi vienojās lūgšanā Mūsu Tēvs debesīs.

Filadelfijas Latviešu skolas jaunākie bērni nodejoja dažas latviešu tautas dejas Astrīdas Liziņas vadībā. Mazajiem dejotājiem palīdzēja Astrīdas meita Emilija. Tas bija jauks, aizkustinošs priekšnesums, un mazie dejotāji tika sveikti skaļiem aplausiem.

Svētkos pie FBLB latviešiem šoreiz bija ieradies viesis no Sietlas – profesors Guntis Šmidchens** no Vašingtonas Universitātes. Iekams tālais, ļoti gaidītais ciemiņš sāka savu svētku runu, Zinta, paraugoties uz profesoru un smaidot atklāja, ko par viņu saka studenti: „Noteikti viens no pievilcīgākiem profesoriem, kas man bijis Vašingtonas Universitātē... Viņam ārkārtīgi interesē tas, ko viņš māca, un ir ļoti kaislīgs folkloras laukā... Viņš ir arī ļoti patīkams. Noteikti labākais profesors, kurš man ir bijis.“ („Definitely one of most engaging professor I've had at the University of Washington... He is super interested in what he's teaching and totally geeks over it. He is so passionate about the field of folklore... and He's sooo nice too. Hands down, the best professor, I've had.“)

Profesora svētku runas tēma bija: trīs tautas, viena cerība un Dziesmusvētki Baltijā 2013. un 2014. gadā. Savu stāstījumu G. Šmidchens iesāka angļu valodā, atceroties Baltijas ceļu 1989. gadā: „Toreiz igauņi, latvieši un lietuvieši sadevās rokās un dziedāja Atmostas Baltija dziesmu, ko sacerējis igauņu komponists Veljo Tormis. Šī dziesma Latvijas Dziesmusvētkos 1990. gadā iedvesmoja un saliedēja ļaudis un tā tālu aizskanēja pāri Mežaparka priedēm.“

Profesors turpināja stāstīt latviešu valodā, reizēm iestarpinādams frāzes arī igauņu un lietuviešu valodā, kurās runā tekoši.

„Dziesmusvētki ir kā dzīva būtne, tajos katrs var ienākt un būt kopā vienotā pulkā. Dziesmusvētku asinsrite ir gājiens, smadzenes – runas, muskuļi – mēģinājumi, bet sirds – tā ir dziesma. Kad Dziesmusvētki izskanējuši, sākas gatavošanās nākamajiem.“ Guntis ir ļoti zinošs, emocionāls un tik vienkāršs, ka gribas viņu saukt vārdā, bet ne god. profesor. Viņš tik sajūsmināts stāstīja par Dziesmusvētkiem Baltijā divos aizritējušos gados, ka likās viņš ir tur, Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā, nevis Filadelfijā. Guntis atcerējās, ka skanot Gaismas pilij (Auseklis / Jāzeps Vītols) dziesmas varenums no kopkora, diriģējot Mārim Sirmajam, plūdis klausītājos ar tādu spēku, kas licis visiem sadoties rokās. Tas bija SVĒTBRĪDIS!... un acīs sariesās asaras... „Dzimtene, tu, mana dzimtene, pasaules plašumā viena, tu biji, esi un paliksi skaista... un debesīs paceļas mūsu cerību vārdojums.“

Kora mūzika G. Šmidchenam ir īpaši tuva, un par tās nozīmi Baltijas valstu vēsturē viņš stāsta savā grāmatā Dziesmas spēks (The Power of Song). Viņš ir publicējis rakstu sēriju par starptautiskās folkloristikas vēsturi un latviešu nacionālajiem varoņiem, kā arī tulkojis angļu valodā Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumu Motocikls.

Pasaules brīvo latviešu apvienība šogad piešķīra balvu Vašingtonas universitātes asociētajam profesoram Guntim Šmidchenam par Baltijas studiju programmas izveidi un viņa nozīmīgo ieguldījumu latviešu, igauņu un lietuviešu izglītības un kultūras veicināšanā. Par balvu profesoram pavēstīja svētku sarīkojumā Filadelfija, par ko viņš bija manāmi aizkustināts, bet balvu pasniedza nākamajā dienā 16. novembrī Latviešu centrā Rokvilē.

Par aktīvo un nesavtīgo darbu FBLB Amerikas Latviešu apvienības atzinības rakstu saņēma Andra Zvārgule, Mudīte Jansone, Andrejs Baidiņš un Vilnis Ore.

Starpbrīdī varēja iedzert glāzi vīna, panašķēties dažādiem gardumiņiem un noskaņoties koncertam. Atskanot pirmajiem Reiņa Zariņa*** klavierspēles akordiem, zālē iestājās svētsvinīgs klusums. Pianists koncertam bija izvēlējies izlasi no 8 miniatūrām klavierēm op. 68 / J. Vītols, variācijas mi-minorā (J. Ivanovs) un P. Vaska skaņdarbu Zaļā ainava – vasara, no cikla Gadalaiki. Koncerta beigās Reinis nospēlēja Ferenca Lista sonāti si minorā S.178 Ar šo skaņdarbu atklājās gan komponista, gan pianista ģenialitāte. Skaņdarbs ir emocionāli muzikāls vēstījums, kurā jūtu smeldzīgs vieglums mijās ar traģisku smagumu. Reinis lika izjusti ielūkoties tā skaņu daudzkrāsainajā pasaulē. R. Zariņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķu, gan pagājušā gadsimta komponistu darbus ir sajūsminājusi klausītājus daudzviet pasaules izcilākajās koncertzāles un arī mazajā FBLB zālē, arī Ņujorkas Latviešu biedrības namā Priedaine un citviet ASV, un ne pirmo reizi. Latvieši ir iemīļojuši Reini, allaž sveic ar aplausiem, pavada ar aplausiem un sarkanām rozēm rokās.

Pēc brīnišķīgā koncerta un sātīgām vakariņām, ko bija sagatavojušas firmas Dzintara galds virējas, sākās dziedāšana Lailas Mednes un Gunta Šmidchena vadībā. Skanēja tautasdziesmu un Satekles Dievturu iecienītās melodijas: Dod, Dieviņi kalnā kāpti, ne no kalna lejiņā... un debesīs pacēlās mūsu cerību vārdojums.

Laima Dzene
Laikrakstam „Latvietis“

* Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunā pie Brīvības pieminekļa Rīgā 2014. g. 18. novembrī.

** Par G. Šmidchenu lasiet: scandinavian.washington.edu

*** Par R. Zariņu – reiniszarins.com un www.facebook.com/pianistreiniszarins