18. novembra svinības Rīgā

Palielināt / Enlarge

Preses konference par „Staro Rīga 2014“ pasākuma programmu. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Staro Rīga 2014“ FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Pirmā rindā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Andris Bērziņš, ministru prezidente Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Pirmā rindā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Andris Bērziņš, ministru prezidente Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ārzemju bruņoto spēku pārstāvji pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Parāde 11. novembra krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Parāde 11. novembra krastmalā. Zviedrijas pārstāvji. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Parāde 11. novembra krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pārlidojums parādes laikā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Parāde 11. novembra krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Parāde 11. novembra krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienas svinības Rīgā notika visas dienas garumā, sākot ar dievkalpojumu Doma baznīcā, tad ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, tai sekoja Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde 11. novembra krastmalā, vakarā svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa ar prezidenta Andra Bērziņa uzrunu un koncerts Nacionālajā teātrī. Svinības noslēdzās ar kopīgu Latvijas himnas dziedāšanu un svētku uguņošanu, ko papildināja Staro Rīga 2014 11. novembra krastmalā.

Nu jau tradicionāli, valsts svētku nedēļā vakara tumsu Rīgā kliedē gaismu spēles, šogad īpaši, pateicoties arī Staro Rīga 2014 kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. 10. novembra preses konferencē Rīgas domes Portretu zālē Latvijas mediji tika iepazīstināti ar Staro Rīga 2014 pasākumu programmu, karti un informāciju par spilgtākajiem ārzemju un mūsu pašu autoru darbiem. Cik nu es paspēju apskatīties – mans iespaids ir: skaisti, krāšņi, interesanti, kvalitatīvi, bet visa ļoti daudz, vienā vakarā nevar novērtēt arī izmantojot karti.

Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiek pēc protokola ar diplomātu piedalīšanos, Bruņoto spēku vienību klātbūtni un pūtēju orķestra atskaņotu Latvijas himnu, kā arī Brīvības pieminekļa godasardzes maiņu.

Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde 11. novembra krastmalā – atzīšos, biju klātienē pirmo reizi. Negāju kopā ar akreditētajiem mediju pārstāvjiem, bet jau divas stundas iepriekš ieņēmu vietu tieši pretī tribīnei aiz barjeras, jo gribēju būt starp ļaudīm un redzēt savām acīm kā parādi uztver bērni. (Krastmala starp Vanšu un Akmens tiltu bija iežogota ar dzeltenām metāla barjerām.)

Man laimējās ar blakusstāvētāju, bijušo militāristu, kurš arī bija atnācis laicīgi ieņemt vietas mazbērniem. Uzzināju kārtību, kas kam sekos, kas kur stāvēs, respektīvi uzzināju tik daudz jauna, par ko man līdz šim nebija nekādas saprašanas, kā arī to, ka militāristiem ir cits skats uz dzīvi. Otrā pusē man stāvēja vecmāmiņa ar mazdēlu (sarunājās krieviski), kuram jau pašā sākumā strikti noteica kā uzvesties un visu notiekošo ļoti jauki komentēja.

Pirms parādes sākuma skatītāju bija tik daudz, ka mēs jutāmies kā vienots mūris un vairs nebija tik auksti. No savas vietas varēju ļoti labi aplūkot amerikāņu vienību – perfekti noslīpēts parādes demonstrējums un piedevām ar prieku sejā. Mans kopējais iespaids: ne jau krastmalā demonstrētā kaujas tehnika ir mūsu spēks, bet draugu klātbūtne, NATO valstu karogi un vienības. Nav mūsu mērķis uzbrukt, bet aizstāvēt savu zemi, ja kāds to iekāro.

Mazie puikas, protams, bija sajūsmā par militāro tehniku un ieročiem, man dzirdamie komentāri bija labdabīga ieinteresētība, visi kopā dziedājām Latvijas himnu, bija jūtama svētku lepnuma gaisotne.

Vai tad nebija nekā negatīva,– nebija gan, tikai kad visi sāka izklīst, pienāca jauns pāris (runāja krieviski) un es sapratu, ka tam puisim tomēr nav nekā slikta ko teikt, bet bravūras dēļ tak nevar klusēt, un viņa spriedums bija... tas oficieris laikam nebija skaidrā, sajaucis formu, pie melna mēteļa uzvilcis zilas bikses... ak jaunekli, ja tu zinātu cik smieklīgs tu biji.

Valsts svētku svinības bija ne tikai galvaspilsētā, bet ikvienā Latvijas pilsētā. Manā Jūrmalā, vakarā uz āra skatuves pēc domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa uzrunas, daudzos skatītājus Latvijas 96. dzimšanas dienā sveica koris Juventus un operas solisti.

Gaidīsim nākamo, 97. dzimšanas dienu brīvā Latvijā!

Dievs svētī Latviju!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“