Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvijas Valsts svētki, līdzīgi kā Dziesmu svētki, spēj mūs izkustināt un savest kopā. Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa un Daugavmalā gan uz bruņoto spēku parādi, gan uz kopīgas Valsts himnas dziedāšanu un uguņošanu. Pārsteidzoši daudz bezmaksas koncertu tiek piedāvāti Valsts svētkos, un vēl sabiedriskais transports ir par brīvu.

Militārā izrādīšanās ir pilnīgi citā garā nekā tas notika tai pašā vietā okupācijas laikā (tikai citā datumā). Tad bija svarīgi demonstrēt ne tikai to, ka viena valsts ir tik varena, ka nav vērts pat domāt no tās atbrīvoties, bet arī, ka šī pati valsts ir gatava iekarot jebkuru citu valsti.

Paliekošais iespaids no Valsts svētku militārās parādes ir tas, ka mums ir daudz draugu. Neiet runa tikai par formāliem sabiedrotiem, kā NATO valstis, jo gājienā piedalījās arī, piemēram, Zviedrija. (Kas to zin, varbūt nākamgad tā jau būs iestājusies NATO.)

Valsts svētku pievakarē Nacionālā teātrī notika Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienai veltīts svētku koncerts, uz kuru Valsts prezidents bija aicinājis gan Latvijas sabiedrības pārstāvjus, gan ārzemju diplomātus un citus viesus. Tūliņ pēc koncerta runāju ar kādu Amerikas ģenerāli, kurš bija pārsteigts no manis uzzināt, ka tieši šai pašā namā, kur nupat beidzies koncerts, arī bija notikusi paša Latvijas Republikas proklamēšana. Dažreiz ir tā, ka vēsture kļūst par abstraktu jēdzienu, un ir tomēr jāatgādina, ka lietas, ko pieminam, notika īstiem cilvēkiem reālās vietās, un ne tikai kaut kādos rakstos kaut kādā vēstures grāmatā.

Tāpēc arī domāju, ka Lāčplēša dienas nozīmi varētu vēl vairāk izcelt, izveidojot 11. novembrī dažus izrakumus pie Daugavas Vecrīgas pusē, un simulēt šāvienus no upes otrā krasta. Jo tur ir visa tā svinēšanas jēga – ienaidnieks tepat bija, bet mēs viņu aizdzinām prom no mūsu zemes.

Valsts svētkus svin arī citās pasaules malās – dažreiz tieši 18. novembrī, citreiz tuvākā sestdienā vai svētdienā. Kas var to izskaitīt, cik reizes ārpus Latvijas šajā svētku nedēļā skanēja Latvijas valsts himna? Nav tikai sirmgalvji no trimdas laikiem, kas tagad ārzemēs svin Valsts svētkus. Tik jāskatās uz skolnieku koru fotogrāfijām vai bērnu tautas deju uzvedumiem, lai saprastu, ka Latvija ārpus Latvijas ir pavisam dzīva.

Un mūsu visu pienākums ir nodrošināt, ka Latvija ārpus Latvijas nezūd Latvijai Latvijā. Mēs visi esam viens otram vajadzīgi.

GN
2014. g. 26. nov.