Bagātīga programma Lāčplēša piemiņai

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Apbalvotie. No kreisās: Svētku runātājs māc. Guntars Baikovs, Agris Ezeriņš, Inese Laine, Toms Kļavenieks, Astra Kronīte, Valdis Tomanis, Ilga Vēvere, Jānis Priedkalns, Rita Pillupa, Juris Ābols, Malda Ceplīte, Aivars Vēzis, nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Tamāra Līduma stāsta par „Sveika, Latvija!“ braucienu. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Dzied Vanadžu ansamblis. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Karoga sardze. No kreisās: Jānis Brakovskis, Artūrs Berķis, Irmgarde Ozoliņa, Regīna Berķe. FOTO Agris Ezeriņš.

Pārsteidzoši liela publika pārslogoja sagatavotās mēbeles varoņu piemiņas sarīkojumā Adelaidē, sestdien, 8. novembrī, tā, ka steidzīgi vajadzēja meklēt papildus krēslus, un visiem saspiesties mazliet mīlīgāk. Labi, ka nebija karsts! Viena ģimene bija atnākusi trijās paaudzēs, lai priecātos par mātei un vecmāmiņai pie krūts piesprausto Daugavas Vanagu (DV) zelta nozīmi. Citas ģimenes trīs paaudzes nāca, lai atbalstītu savu meitu un mazmeitu, kas stāstīja par saviem piedzīvojumiem Latvijā, kā Sveika, Latvija! dalībniece. Svētku runātājs arī noteikti pievilka dažus, kas citādi varbūt nenāktu; un tā sanāca pilns DV nams. Bet sākšu no sākuma.

Nodaļas karogu, svinīgi ienestu, zāles priekšā sagaidīja DV vīru koris un Vanadžu Ansamblis, lai novadītu publiku tautas lūgšanā. Dievs, svētī Latviju izskanēja sen nedzirdēti kupli un spēcīgi. Sekoja nodaļas priekšnieces Guntas Rudzītes uzruna un diakona Dr. Ivara Ozola svētbrīdis.

Piemiņas referātu lasīja mācītājs Guntars Baikovs par tematu Brīvība 21. gadsimtā: kas mūs dara brīvus?

Mācītājs Baikovs dzimis Valmierā un caur studijām Amerikā pirms nepilniem diviem gadiem nokļuvis Dienvidaustrālijā, kur tagad kalpo kā mācītājs divās Barossa ielejas luterāņu draudzēs. Vārdu brīvība viņš apskatīja no vairākiem viedokļiem – gan fiziskiem, gan garīgiem. Vienmēr ir bijuši ļaudis, kuri savu personīgo brīvību līdzina ar visatļautību, kas, protams, ierobežo brīvību citiem cilvēkiem. Referāts vedināja publiku uz dziļām pārdomām par šī vārda īsto nozīmi.

Mācītājs Guntars Baikovs dalījās savās pārdomās par tēmu Brīvība 21. gadsimtā: kas mūs dara brīvus? Viņš aicināja mūs reflektēt par trīs dažādām vārda brīvība nozīmēm. Pirmkārt, kas bija tā brīvība, par kuru cīnījās mūsu tēvi. Otrkārt, kā brīvība tiek saprasta šodien Rietumu pasaulē. Treškārt, kāda ir Dieva dotā brīvība, kas patiesi dara mūs brīvus.

Mūsu tēvi atdeva savas dzīvības par mūsu tautas un mūsu valsts brīvību, par Latviju. Tā ir liela Dieva dāvana. Cik daudz pasaulē tautu un valodu, cik nedaudzām ir pašām sava valsts. Mums tā ir dota. Izcīnīta. Atceroties brīvības cīņās kritušos, varam ieraudzīt, ka brīvība nenāk bez cīņas, turklāt tās cena parasti ir visai augsta. Izlietu asiņu un zaudētu dzīvību cena.

Brīvības jēdziens kā tāds ir atvasināts no kristīgā pasaules skatījuma jeb Bībeles stāsta, kurā katrs cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, bezgalīgi dārgs Radītāja acīs. Diemžēl Rietumu kultūrā šodien dominē citi stāsti, kuros arī brīvība tiek savādāk saprasta. Kādi saista brīvību ar noteiktu ekonomisko sistēmu vai politisko pārvaldi. Vēl kādi saprot brīvību, kā indivīda tiesības darīt visu, ko vien sirds kāro. Vēl citi uzsver seksuālo iekāru piepildīšanu, kā pašu svarīgāko brīvības elementu.

Visi esam saskārušies ar to, kā šie stāsti maina cilvēkus. Varam vien nopūsties par paaudzi, kurai savs Es ir pāri visam, kuru seksuālā brīvība ir novedusi pie izpostītām laulībām un sagrautām ģimenēm. Sliktākais, ka šie stāsti formē mūsu dzīves un izpratni par brīvību mums to pat neapzinoties.

Pastāv arī patiesa brīvība. Jēzus par to runā Jāņa evaņģēlijā. Patiesība un Dēls darīs mūs brīvus. Ko tas nozīmē? Dievs runā uz mums savā Vārdā, Svētajos Rakstos. Mūsu Tēvs atklāj mums patiesību, par to, kāds Viņš ir, cik dārgi mēs visi esam Viņa acīs, cik daudz Viņš Kristū mūsu labā darījis, un cik daudz sagatavojis mums savā mūžības valstībā. Kad zinām šo patiesību, esam brīvi tās gaismā izvērtēt arī visus citus stāstus.

Lāčplēša dienā mācītājs Guntars Baikovs visiem novēlēja ne tikai pateikties un priecāties par mūsu valsts politisko brīvību, bet arī visiem iemantot Dieva dotu brīvību, kas nāk no patiesības atziņas.

Kā katru gadu Lāčplēšu sarīkojumā, arī šogad par nopelniem tautas druvā notika apbalvošana ar Zemes valdes un Centrālās valdes atzinības rakstiem un Centrālās valdes DV krūšu nozīmi zeltā. Šogad DV Austrālijas valdies (DVAV) Atzinības rakstus saņēma Toms Kļavenieks, Agris Ezeriņš, Juris Ābols un Aivars Vēzis; DV Centrālās valdes (DVCV) Atzinības rakstu saņēma Austrālijas Vanadžu Zemes Māte Ilga Vēvere un ar diplomu un krūšu nozīmi zeltā apbalvoja Ritu Pillupu, Maldu Ceplīti (bērniem un mazbērniem par prieku!), Dr. Jāni Priedkalnu un Dr. Valdi Tomani.

Ja cilvēkam pie krūts jau spīd DV augstākais apbalvojums, zelta nozīme, bet tomēr vēl ir vajadzība, par izciliem nopelniem viņam pateikties un viņu cildināt, ko vēl var darīt? Var viņu piekārt pie sienas! Ne jau pašu, protams, bet portretu. Divas diriģentes, Astra Kronīte un Inese Laine, kas gadiem ilgi diriģē DV Vīru Kori un Vanadžu Ansambli, turpmāk smaidīs uz koristiem no savām vietām virs klavierēm blakus oriģinālam Vīru Kora diriģentam, nelaiķim Stasim Līvmanim, kura paspārnē viņas izauga un savu diriģentes māku apguva. Pie abu muzikālās izglītības piestrādāja arī bijušais jauktā kora diriģents, nelaiķis Kaspars Svenne.

Visus apbalvotos apsveica ar šampanieša tostu un dziesmu Nevis slinkojot un pūstot.

Sarīkojuma otro daļu iesāka jauniete Tamāra Līduma, kura 2013. gadā ar DV Adelaides nodaļas atbalstu kustības Sveika, Latvija! ietvaros apciemoja savu senču zemi. Viņas stāstījums ar attēliem uz ekrāna liecināja par bagātīgu pieredzi, divās nedēļās apciemojot Latvijas skaistākās un nozīmīgākās vietas un satiekoties pat ar valsts prezidentu Andri Bērziņu. Bija prieks dzirdēt viņas skaidro, neakcentēto latviešu valodu un dalīties viņas sajūsmā par redzēto un iegūto.

Vanadžu Ansamblis uzstājās ar trim dziesmām: Div' dūjiņas ar Ineses Laines kokles pavadījumu un Geņas Janmeijas solo dziedājumu Mōtes sirds un Vij dieviņi, zelta viju. Vīru koris Daugava nodziedāja Šalci, Daugava un Kad šķiroties no tēva mājām, tad kopā ar dāmām nobeidza programmu ar Rīga dimd, Kad ar uzvaru (akordeonists Imants Kronītis) un Lāčplēšu dziesmu.

Sekoja, kā parasts, Vanadžu bagātīgi klātais kafijas galds. Jāizsaka Vanadzēm kompliments par pīrāgiem, gardām kūkām un saldām maizītēm. Vienalga, cik viņas izliek, pāri nepaliek pat drupačas! Paldies čaklām Vanadzēm par pašaizliedzīgo darbu, gan cepot, gan galdus skaisti klājot, un par uzmanīgo apkalpošanu – vienmēr ar smaidu un mīlestību.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“