Jauna valde Melburnas draudzei

Palielināt / Enlarge

Mācītājs Dainis Markovskis un jaunā valde. No kreisās: Mārtiņš Biršš, Kārlis Kasparsons, Andris Atvars, Jānis Kārkliņš, Pēteris Saulītis, Kristīne Saulīte. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Mārtiņš Biršš, Jānis Kārkliņš, Kārlis Kasparsons, Ģinta Pindarda, mācītājs Dainis Markovskis, Andris Atvars, Kristīne Saulīte, Pēteris Saulītis. FOTO Andris Atvars.

Palielināt / Enlarge

Kafijas galds baznīcas zālē. FOTO Andris Atvars.

Svētdien, 26. oktobrī, Melburnas Svētā Krusta baznīcā Melburnas latv. ev. lut. draudzes dievkalpojuma laikā darbā tika ievesta jaunā draudzes valde; valdes locekļu ieņemamie amati sekojoši: draudzes vecākais Mārtiņš Biršs, draudzes pagaidu priekšnieks Kārlis Kasparsons, kasieris Andris Atvars, sabiedrisko lietu pārzinis Secretary of Incorporated Association Jānis Daliņš, raksti un publikācijas Kristīne Saulīte, valdes sekretārs Jānis Kārkliņš, biedrzinis Pēteris Saulītis, Dāmu kopas pārstāve Ģinta Pindard, draudzes nākotnes projekti – Eduards Lēmanis.

Šis bija mācītāja Daiņa Markovska 200. dievkalpojums Svētā Krusta dievnamā; uz to bija atnākuši ap 60 draudzes locekļi un draugi.

Savā Reformācijas – ticības atjaunošanas svētkiem veltītajā sprediķī viņš teica:

Ko mēs domājam vispirms, dzirdot vārdu Reformācija? Kādi varbūt domā, ka Mārtiņš Luters bija vēlējies demokratizēt baznīcu, atsaucoties uz vispārējo priesterības likumu un atcēla baznīcas hierarhisko struktūru, un līdz ar to mazinot Baznīcas autoritāti? Ir dzirdēti pat tādi spriedumi, ka Mārtiņš Luters esot atcēlis grēksūdzi, un arī mācījis, ka baznīcu apmeklēt nav obligāti. Iespējams kādi domā, ka M. Luters vēlējies vienkāršot dievkalpojumus, ieviesis jaunu – modernāku izpratni par ticību un kristīgo mācību? Ko par visu to domāt? Ko tad Mārtiņš Luters ir vēlējies panākt?

Vispirms Reformācija sākās ar rūpīgu iedziļināšanos Svēto Rakstu Vārdos. Atklājot tajos jauno, bet patiesībā sen aizmirsto. Tāpēc mēs šos Reformācijas svētkus saucam/apzīmējam arī par TICĪBAS ATJAUNOŠANĀS SVĒTKIEM! Nevis kaut kas pilnīgi jauns, bet, atgriešanās pie avotiem – pie skaidrā Dieva vārda.

Reformācija jau nesākās ar šīm 95 tēzēm, bet daudz agrāk; jau Kristus laikā! Kristus iesāka garīgo reformāciju. Nevis atnākot kaut ko mainīt, kaut ko radikālu jaunu ieviest; kādu jaunu mācību vai programmu ar spēku, bet atklāt Dieva žēlastību un taisnību, Dieva patiesību un Mīlestību! Jēzus pats bija un ir reformācijas patiesais saturs un piepildījums.

Reformācijas sākums bija aicinājums uz diskusiju par baznīcas dzīves kritiskajiem jautājumiem. Viena lieta ir, ja baznīcu kritizē tie, kas paši tai nepieder, bet pavisam cita lieta – veselīga paškritika, kad baznīcu kritizē tie, kuri to no visas sirds mīl un par to patiesi rūpējas.

Baznīca ir saistāma vienīgi un tikai ar Dieva Vārda mācību un ar ticību. Baznīca ir Dieva dibināta, tā nav kāda cilvēku radīta institūcija, bet Dieva gribēta, cilvēku kopība – atkal apžēloto, no grēka, nāves un elles varas izrauto draudze, kurus vieno ticība Kristum. Šo ticību cilvēki saņem kā žēlastības dāvanu, uzklausot Dieva Vārdus un saņemot Sakramentus draudzē, kur tiek patiesi un skaidri mācīts Evaņģēlijs. Nevis kaut ko pielikt klāt, piebūvēt, bet dziļi un pamatīgi izdarīt inventarizāciju. Viss jau ir dots, bet šis viss ir arī jāpieņem. To nevaram pieņemt formāli, bez sapratnes, iedziļināšanās bez ieraudzīšanas pa īstam.

Bija vajadzīgi 15 gadsimti, lai varētu ieraudzīt, tā izlasīt to kā to ieraudzīja Mārtiņš Luters: „Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.“ Šie Svēto Rakstu vārdi (no Romiešu vēstules 1:17) atnesa Luteram sirdsmieru un reizē iesākto lielo garīgo atmodu, ko mēs saucam ar vārdu – reformācija.

Paldies, Dievam, ka Mārtiņš Luters atklājot no jauna jau sen zināmo patiesību, negribēja to paturēt tikai sev, bet ar šo jauno dārgumu vēlējās dalīties ar citiem. Tiešām; vai tādu dārgumu, – Pestīšanas prieku un Dieva žēlastību var paturēt tikai sev?

Mārtiņš Luters ir teicis: „Pats galvenais visās teoloģijas studijās ir – mācīties pareizi atzīt Kristu. Ja vien es spētu atstāt aiz sevis to, ko tagad ar vislielāko uzcītību mācu, proti, ka ir jāsargās no spekulācijām un visvienkāršākajā un skaidrākajā veidā jāatzīst Kristus, tad es patiešām būtu daudz izdarījis un paveicis. Vienīgi Dieva Vārds, vienīgi ticība, vienīgi žēlastība!“

Pēc dievkalpojuma draudzes valdes jaunie locekļi kopā ar mācītāju Daini Markovski nofotografējās pie altāra. Vēlāk visi pulcējās baznīcas zālē pie kafijas galda.

IN