Sarīkojums, kas turpina saistīt

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris. FOTO Rasma Krādziņa.

Palielināt / Enlarge

Jauno vīru ansamblis. FOTO Rasma Krādziņa.

Nekas mūsu sabiedriskā dzīvē neatver Sidnejas Latviešu nama durvis tik plaši kā sarīkojums, kas saistās ar Sidnejas latviešu vīru kora uzstāšanos. Tā arī šogad. Uz vīru kora Dziesmu pēcpusdienu 21. septembrī bija sabraukuši tautieši no malu malām – Kanberas, Gosfordas, Ņūkasles, Volongongas un attālās Džeringongas. Vai tautas pieplūdums un sajūsma, kas pildīja namu, bija gaidāmo Kultūras dienu priekšspēle jeb nojausma par to, kas mūs sagaida Dziesmu pēcpusdienā, nemācēju teikt. Bet prieks un tīkams satraukums apņēma mūs visus ilgi pirms sarīkojuma sākšanās.

Diena namā risinājās kā sarīkojumu virkne. Tā sākās ar nelaiķes Lidijas Mednes atmiņu grāmatas Vētras traukti dziedātājputni atvēršanu un gleznu skates atklāšanu. Grāmatas atvēršanu veica goda konsuls Aldis Birzulis, bet izstādi atklāja ALMA vicepriekšsēde Biruta Apene-Klarka (Clark). Īpašu sirsnību pasākumam piešķīra Lidijas bērnu un mazmeitas klātbūtne un viņu teiktie, izjustie pateicības vārdi.

Bez pārtraukuma virkne turpinājās ar vīru kora dāmu kopas siltajām pusdienām un vīru pašu Dziesmu pēcpusdienu. Dāmu sniegtās pusdienas un bagāto kafijas galdu it sevišķi novērtēja sarīkojuma tālbraucēji.

Nebijām vēl paēduši, kad mūsu priekšā stājās koris 30 brašu vīru sastāvā. Šoreiz vīri ieņēma vietu pie zāles dibensienas, kamēr klausītāji palika pie galdiem. Klausītāju bija daudz. Klātie galdi pildīja ne tikai zāli, bet arī skatuvi. Ja izvietojums skatam šķita neparasts, tad no akustiskā viedokļa skaņa bija pilnīgāka, labāka. Īpašais izkārtojums it kā paaugstināja mūs, kas sēdējām pie galdiem, no klausītājiem uz sarīkojuma līdzveidotājiem. Programmas kopdziesmās virsdiriģente Daina ar tikpat lielu atdevi diriģēja mūs kā savu vīru kori. Atsaucībā mēs darījām, ko varējām.

Programma, kā to vēstīja Andra Kristovska romantiskais programmas vāks, sastāvēja vairumā no patriotiskām dziesmām par tēmu: Mēs mīlam zemi šo. Dziesmu izvēle it kā atbildēja Raimonda Paula dziesmai (3. daļā), kas jautā Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu? Jā, kāpēc gan, ja sirds plūst pāri no savējām. Dziesmā pārstaigājām dzimtās zemes āres no bangainā Kurzemes krasta līdz Vidzemes purviem un siliem. Cildinājām dziesmu pašu (Sanāciet, sadziediet) un bagāto vērtību pūru, kas nāk līdzi latviskam dzīves stilam (Laid iekšā, saiminiece un Tēvs, māmiņa).

Korim tagad ir divi diriģenti: Daina Jaunbērziņa un Ivars Štubis. Programmas gaitā tie raiti nomainīja viens otru bez lūzumiem. Katram piemīt savs stils. Ja diriģente Daina raida 34 gados izkoptu muzikālo iejūtību, kora disciplīnu, paredzamību un saskaņu starp kori un diriģenti, tad diriģents Ivars nāk ar jaunu enerģiju, jaunu iejūtību un jaunu interpretāciju sen pazīstamām dziesmām.

Kora ietvaros pastāv arī Jauno vīru ansamblis septiņu puišu sastāvā. Īpašs prieks bija vērot diriģenta Ivara kontaktu un intuitīvo saprašanos ar šo ansambli. Puišiem dziedot, tās, ko saucu par puišu lielības dziesmām, ritmiski raitais un bravurīgais izpildījums pilnībā atspoguļoja dziesmu tekstus. Patika.

Starp dziesmu darinātājiem un autoriem priecēja pazīstamie vārdi un aiz vārdiem cilvēki, kas darbojušies un turpina darboties mūsu vidū. Starp tiem stāv Imants Līcis ar nu jau tautā iemīļoto dziesmu Tur Vidzemē un dziesmas Tēvu zeme apdari. Kā trīs zvaigžņu izpildījumu savā programmā atzīmēju Teodora Tomsona sacerēto, Bruno Skultes komponēto, Ivara Štubja diriģēto šūpuļdziesmu dzimtenei Aijā. Nemirstīga dziesma nemirstīgai mīlestībai. Tad vēl dzirdējām I. Štubja darināto t. dz. Cīrulīti, mazputniņ!, kas atkal izpelnījās klausītāju trīs zvaigžņu atsauksmi un Dainas Jaunbērziņas / Alda Sila apdarē t.dz. Laid iekšā, saiminiece. Spāņiem ir sakāmvārds: Kaut daudzi dzīves gaitā sastop dievus, ne visi zin tos sveicināt. Šodien, bez atlikuma mēs sveicinām visus šīs bagātās programmas veidotājus, it sevišķi tos, kas apgrozās mūsu vidū. Mazliet attālāku sveicienu sūtām arī dzejniecei/komponistei Brigitai Ritmanei par dziesmu Ar latvju dziesmu un tās darinātājam Viktoram Bendrupam.

Neizsīkstošu interesi par kora darbību veicina dažādība, ko koris spēj piešķirt saviem sarīkojumiem. Vienmēr mūs sagaida kaut kas jauns. Tur ir tradicionālās vīru kora dziesmas, tur īpaši pielāgota programma Jauno vīru ansamblim. Tur ir kora dziesmas ar solo dziedājumiem, ko šoreiz veica Toms Mačēns, Ivars Štubis un Oskars Štubis, tur dziesmas ar dažādiem pavadījumiem. Ilggadīgajai pianistei Ingrīdai Šakurovai šoreiz piebiedrojās vijolniece Daina Kaina, tā noapaļojot pavadījuma skaņu. Puišu dziesmām pavadījumu piespēlēja akordeonists Indulis Krādziņš. Kopdziesmām divi akordeonisti – I. Krādziņš un I. Štubis. Šī gada programmā jauninājums bija Oskara Štubja deklamācija Māra Lasmaņa dziesmā Mans mantojums ar Ārijas Elksnes vārdiem. Dziesmā dzejniece apdzejo savas dzimtās zemes kokus. Tie ir viņas īstais, no senčiem mantotais mantojums. Citēju dzejoļa trešo pantu:

Ko mantojusi es no senčiem saviem?
Ne tituļus, ne zelta gredzenus,
Vien viņu egles, ozoli un kļavas
Pār mana mūža ceļiem vējā zuz.

Skaistie, vienkāršie, skaidrā valodā vēstītie vārdi no Austrālijā dzimuša, Austrālijā auguša latviešu puiša sariesa acīs asaras. Mēs dzīvojam! Paldies, Oskar! Tā bija dāvana.

Raksts ievelkas un Jūs, mīļais lasītāj, nogurstat, bet es vēl nevaru rimties. Man vēl ir jāpiemin kora ģimeniskais sastāvs un tā izstarotais siltums. Korī dzied: trīs pāri tēvu un dēlu, divi pāri brāļu un trīs brālēni. Ja korim pieskaitām virsdiriģenti Dainu J. un pavadītāju Dainu K., kam abām vīri stāv kora ierindā, tad sastāvs jāpalielina vēl par div' pāriem lauleņu. Varena ģimene! Un mēs, klausītāji? Kur stāvam mēs šai lepnajā ierindā? Kā šīs dienas attālākie radi.

Visbeidzot, zālē izplauka ziedu kalni, aplausi, izmainītas sirsnības un pateicības visiem Dziesmu pēcpusdienas veidotājiem, atbalstītājiem un darbiniekiem.

Nezinu, vai mājās braucot sirds bija atvieglota vai pilna, bet no līdzpaņemtā tā dzied vēl šodien.

Lauma Reinfelde
2014. g. 1. oktobrī
Laikrakstam „Latvietis“