Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Līga Skariņa. „Deja“. 2013. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Līga Skariņa. „Gaismas apļos“. 2013. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Līga Skariņa. „Klasika“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Līga Skariņa. „Ziedu gaisma“. 2013. FOTO Māris Brancis.

Keramiķes Līgas Skariņas jaunāko darbu izstāde Gaismas forma turpat visu oktobri bija skatāma Rīgas galerijā Daugava. Tā ir īsti piemērota šim Veļu laikam, kad dienas strauji sarūk un tumsa ar kāri grauž gaismas sieru, kā lietuvēns uzkundzēdamās pasaulei. Tuvojas ziema, kad tik ļoti gribas siltumu un gaišumu. Tumsas varu tad var vājināt Līgas Skariņas gaismas ķermeņi, kas izstaro prieku un lielisku noskaņu.

Vienmēr esmu apbrīnojis mūsu keramiķes sievietes, kuras pakļauj sev mālu vai šamotu un darina apbrīnojamus darbus, lielus un mazus. Tur vajag vīrišķīgu spēku, racionālu mērķtiecību un vēl vairāk idejas, kas sagrābj cilvēku visu, neatstājot spraugu ģimenei, ikdienai, naudas trūkumam, izklaidei. Līga Skariņa ir ļoti trausla, skaista, sievišķīga. Kā var atdot sevi mālam, virpai, mālainajam ūdenim, kas ieēdas rokās un padara tās raupjas! Visu var, ja, kā reiz izteikusies māksliniece: mans Dievs ir mans darbs.

Līga Skariņa ir keramikā līdz galam, bez atlikuma. Ne tikai tāpēc, ka māksliniece ir asociētā profesore Latvijas |Mākslas akadēmijas keramikas katedrā, kura oktobrī atzīmēja 90 gadu jubileju. Katrs viņas darbs liecina, ka viņa ir keramikas apsēsta, pilna iecerēm. Ikviena jauna viņas izstāde vēsta par milzu potenciālu, radošu un neizsīkstošu garu.

No astoņiem darbiem izstādē Daugavā tikai viens ir darināts porcelānā, pārējie veidoti baltā akmensmasā, šajā 21. gadsimtā izgudrotajā bioloģiskajā materiālā. Virpojot iegūtas dažādas formas – cepures, lodes, bumbas. Virsmu izrobo dažāda veida ļoti precīzi caurumi ar plašām diametru variācijām, kārtotiem noteiktos ritmos un ornamentos. Rezultātā virsma kļuvusi ļoti ažūra, īstas keramikas mežģīnes. Darba vieglumu pastiprina maigais krāsas pielietojums virsmas apdarē un – galvenais – gaisma, kas no iekšpuses spraucas, nē, laužas uz āru no caurumu rakstiem. Gaisma it kā iznīcina materiālu. Rodas svētku sajūta, romantiska gaisotne, kāda jaušama, sēžot pie kamīna sprēgājošās uguns aukstos, tumsas pielietos ziemas vakaros. Kā stāsta māksliniece, darbi radušies, klausoties Franča Bībera baroka stila mūzikā. Darbus papildina foto izdrukas, kas atkārto gaismas objekta ornamentus un kas paplašina telpas iespaidu, ielaužas apkārtējā vidē. Līgas Skariņas keramika izstaro vitalitāti, dzīvesprieku un optimismu.

Māksliniece nāk no Barkavas Madonas pusē. Mācījusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beigusi 1986. gadā ar figurālu šamota panno par teātra tēmu Valmieras teātrim. Izstādēs viņa piedalās kopš 1980. gada. Pa šo laiku viņas darbi bijuši skatāmi daudzās zemēs – Spānijā, Ēģiptē, Krievijā, Japānā, Lietuvā, Igaunijā un citur. 2007. gadā Līgas Skariņas darbs Pirmais sniegs saņēma balvu un prēmiju par radošiem meklējumiem 4. sniega dizaina konkursā Kagā, Japānā. Mākslinieces keramika atrodama Taipejas Nacionālā vēstures muzejā Taivānā, Kairas Modernās mākslas muzejā Ēģiptē un tepat mūsu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“