Pēc 107 gadiem atkal spāru svētki!

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja spāru svētki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja spāru svētki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja spāru svētki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja spāru svētki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pīrāgi. FOTO Aina Gailīte.

Trešdien, 29. oktobrī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) spāru svētku dienā, spoža saule un zilas debesis. Lūgtie viesi un mediju pārstāvji reģistrējas un saņem katrs ķiveri un košu vesti. Kopā visi sanākam liels pulks. Man arī liela interese salīdzināt situāciju pirms gada ar šodienu. Zosu gājienā ejam starp milzīgu būvtehniku un sastājamies uz nākamās pazemes izstāžu zāles griestiem. Uz lielā betona laukuma novietoti trīs mikrofoni un pamatīga izmēra senlaicīga vāze ar lielu vainagu. Visi ar kamerām steidz iegūt šo kadru, ar mazu pastumdīšanos un arī nelielu vārdu apmaiņu.

Sastājamies puslokā pret mikrofoniem, arī celtnieki tāpat ķiverēs un košās vestēs. Ierodas amatpersonas un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic īsu uzrunu. Klātesošos uzrunā LNMM direktore Māra Lāce, Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks un būvfirmas SIA RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš.

Pēc apsveikuma runām un krāšņu, sarkanu rožu pušķa pasniegšanas muzeja direktorei, sākas ļoti interesants un emocionāls brīdis: tiek nolaists torņa krāna āķis, uz kura tiek uzkabinātas zaļās vāzes un vainaga violetās stiprinājuma siksnas. Lēnām vainags paceļas, un mēs visi stāvam, atgāzuši galvas, dažam ar būkšķi nokrīt ķivere. Nemitīgi knikšķ kameru slēdži. Vainags kļūst arvien mazāks; pašā augšā jumta korē to sagaida divi drosmīgi vīri oranžās formās. Augšā vāze tiek precīzi uzsēdināta tai paredzētajā vietā un nostiprināta, lejā visi laimīgi smaida un aplaudē tie, kam brīvas rokas.

Mēs tiekam aicināti sastāties uz muzeja galvenās ieejas kāpnēm kopīgai fotogrāfijai. Nez kāpēc es arī tur nostājos, nevis lejā, lai fotografētu – laikam jutos kā viesis. Tālāk mūs ved nelielā ekskursijā, kas beidzas trešā stāva bezlogu zālē ar klātu galdu bez delikatesēm un cakām, toties ar izteiktu soļankas smaržu. Pēc neliela apjukuma, viss tiek nogaršots. Pīrādziņi bija garšīgi. Viss notika kā skudru pūznī – kurš ēda, kurš intervēja, kurš atbildēja. Paēdušie ir labsirdīgi. Salīdzinot, varu teikt, ka šoruden intervētāju tonis nebija šerps.

Kādas bija uzrunas un informācija: pārvarēti sarežģījumi ar gruntsūdeņiem, ieviestas izmaiņas apakšzemes apjoma būvprojektā, tā darbi arī pabeigti. Ēkas platība divreiz palielināta. Tiek veikta iekšējo inženiertīklu izbūve un notiek arī restaurācijas darbi. Darbu apjoms paveikts par 40%, un grafiks tiek ievērots. 2013. gada 22. janvārī noslēgtā būvniecības līguma darbi jāpabeidz 2015. gada beigās un 1. decembrī savu vārdu jāteic pieņemšanas komisijai. Savukārt muzejs tiks atvērts apmeklētājiem 2016. gada pavasarī, pēc muzeja eksponātu uzstādīšanas. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, savos 107 pastāvēšanas gados nav piedzīvojis kapitālo remontu.

Atliek novēlēt, lai šī rekonstrukcija, pārbūve un restaurācija ļautu ēku ekspluatēt bez kapitālremonta nākamos simts gadus. Darbs ir milzīgs un sarežģīts, lai apvienotu jauno ar veco, bet mēs to spējam.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“