Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksts ar numuru 333 – trīs trijnieki – liek domāt par trijās daļās sadalīto latviešu tautu. Gan laika ziņā, gan telpas ziņā. Tuvojoties Valsts svētkiem, varam padomāt par mūsu likteni, kas ir mūs gan šķēlis, gan savedis atkal kopā.

Latvijas valsts, kura strauji tuvojas 100. dzimšanas dienai, ir piedzīvojusi, mērot apaļos skaitļos, 20 neatkarības gadus, tad 50 okupācijas gadus, un līdz simtgadei būs gandrīz 30 neatkarības gadi. Puse nosacītā brīvē, un puse viennozīmīgā okupācijā.

Tāpat telpas ziņā jau ilgus gadus esam trijās daļās. Pirmkārt, protams, Latvijā pašā. Grūti iedomāties latviešu identitātes un kultūras pastāvēšanu bez latviešu klātbūtnes Latvijā. Kaut gan jāmin, ka ir zināmi piemēri no citas tautas, kura izdzīta no savas senču zemes, bet kura tur atgriezusies gadsimtus vēlāk ar tikpat spēcīgu identitāti kā agrāk.

Otrkārt – latvieši Krievijā vai Padomju Savienībā, kā nu kurā reizi tā nosaukta. Tur esam devušies gan brīvprātīgi, gan spiesti. Latviešu kolonisti jau 19. gadsimtā devās uz visdažādākajām Krievijas malām, dibinādami sev tur jaunu dzīvi. Cik daudz šie kolonisti domāja par atgriešanos Latvijā, un cik tālu mēs šodien varam izsekot viņu gaitām? Piespiedu kārtā uz Iekškrieviju un Tāliem austrumiem tika izvests daudz lielāks mūsu tautiešu skaits.

Un treškārt – latvieši plašā pasaulē ārpus Latvijas un Krievijas. Sīku aprakstu par 300 000 latviešiem pasaulē varam lasīt Vilberta Krasnā 1938. gadā iznākušajā grāmatā Latviešu kolonijas, kur ir aprakstīta latviešu dzīve, apmēram, 60 zemēs. Iemesli izceļošanai ir bijuši daudzi un dažādi, un Krasnā apraksti ir ļoti interesanta lasāmviela.

Kā var izdzīvot tik maza, trijās daļās sašķelta tauta? Mēs vēl arvien dzīvojam okupācijas ēnā, un ir spēki, kuri cenšas šo ēnu izmantot, lai mūs pārliecināt, ka mums nav vajadzības paturēt latvisko identitāti. Ka būtu vēlamāk pieņemt kaut kādu globālo identitāti.

Bet vārdu savienojumam globālais latvietis ir divas daļas, un otrā daļa ir tieši latvietis. Ar šodienas sazināšanās līdzekļiem mēs esam ne tikai daļa no pasaules sabiedrības, bet izmantojam tos pašus līdzekļus, lai atrastu viens otru, vienalga, kurā pasaules daļā atrodamies. Dziesmas teksts Saved mūs kopā pie Daugavas krastiem ir izpildāms gan fiziski, gan virtuāli.

Nepazudīsim viens otram; savedīsim visas trīs daļas atkal kopā!

GN
2014. 4. nov.