Rums, vīns un veselība

Adelaides Latviešu biedrību

Palielināt / Enlarge

No kreisās: referents Dr. Andris Dārziņš, Ināra Kalniņa, Rūdis Dancis, Astra Kronīte ALB literārā pēcpusdienā. FOTO Gunta R..

Tas vella alkohols! Jau vismaz 9000 gadus tas cilvēci kairina un tracina, kā pierāda šī dzēriena atliekas uz Ķīnā atrastām trauku lauskām no jaunā akmens laikmeta. Ir bijuši nesekmīgi un pat kaitīgi mēģinājumi alkoholu pilnīgi aizliegt, bet tie radījuši lielākas un neparedzētas sabiedriskas problēmas nekā dzeršana. Šajās dienās alkohols ir kļuvis par visbiežāk lietoto prāta un organisma iespaidošo ķimikāliju. Tā negatīvās īpašības ir visiem zināmas, un tomēr likums to atļauj, un tauta to labprātīgi lieto. Kāpēc?

Savā referātā šī gada beidzamajā ALB literārā svētdienas, 26. oktobra, pēcpusdienā, Dr. Andris Dārziņš centās atrast atbildi uz šo jautājumu, skatoties no Austrālijas viedokļa. Vienkāršā atbilde ir, ka ar pāris glāzītēm zem jostas jūtamies labāk, ērtāk, brīvāk. Kā dziedam: Dzer, dzer, brālīti dzer, Dzīvē par visu tik smej; Rūpēs un raizēs tad nebūsi pīts, dzīve būs gaiša kā rīts. Alus ir austrāliešu kultūras neatņemama sastāvdaļa.

Viesības un svinības bez alkohola nav iedomājamas; ar ko tad dzers tostu, ja ne ar šampanieti? Normāli kautrīgi ļaudis kļūst drošāki un var tuvoties viens otram, sevišķi, pretējam dzimumam. Jauki. Ir tikai viens liels BET: ..katram jāzina savs mērs, jo alkohola iespaids ir atkarīgs no devas un līmeņa asinīs; ja sadzeras par daudz, rezultāti var būt ne tikai bēdīgi un apkaunojoši, bet pat traģiski.

Balto cilvēku vēsture Austrālijā sākās 1788. gada 26. janvārī, kad jūrnieki un 40 transportētie noziedznieki noskatījās kā virsnieki uzvelk Anglijas karogu un iedzer tostu britu karaļnama veselībai un jaunai kolonijai ar – rumu! Rums toreiz tika lietots naudas vietā (vispār tika izdalīts jūrniekiem katru dienu pa pus pintam (300 gramiem), vēlāk – veselam pintam (600 gramiem), un kā ūdens garšas uzlabošanas līdzeklis. Ruma dēļ jaunajā kolonijā radās korupcija, jo daži izdarīgi virsnieki to lēti importēja un nesamērīgi dārgi pārdeva. Kad kolonijas godīgais gubernators, kapteinis Bligh gribēja satīrīt savu sētu, izcēlās dumpis, un gubernators zaudēja savu amatu.

Arī vīna ražošana Austrālijā ir gandrīz tikpat veca kā balto iedzīvotāju vēsture. Jau paši pirmie iedzīvotāji stādīja vīnogu spraudekļus, taču viņu pūles nevainagojās ar panākumiem, jo tie bija pilsētnieki, noziedznieki, kam nebija nekādas jēgas par lauku darbiem. Dienvidaustrālijā Johan Gramp sāka audzēt vīnogas pie Jacobs Creek un 1850. gadā, saražoja 64 litrus sausā baltvīna savā Barossas ielejas vīnotavā.

Šodien Jacob's Creek vīnus pazīst visā pasaulē, ieskaitot Latvijā. Austrālijas attīstība ir piesātināta ar vīnu visās pavalstīs, un dažas senās markas pastāv vēl šodien, piemēram, Yalumba, Seppelts un Penfolds. Ja kādam vēl saglabājusies kāda pudele no Penfolds Grange Hermitage 1951, tas ir bagāts cilvēks, jo 2004. gadā izsolē šādu pudeli pārdeva par vairāk nekā $50000! Nupat izlaistais Grange vīns atstāj kabatā $650 lielu tukšumu. Tā ir nopietni ņemama manta.

Ir interesanti, ka oriģinālais Dr. Penfolds ražoja sarkanvīnu kā zāles saviem pacientiem, lai ārstētu mazasinību (kaut kā iedomādamies, ka tas satur daudz dzelzi), jo tas referentu noveda pie trešā virsraksta punkta, proti, veselība. Nav šaubu, ka alkoholisms ir nopietna slimība, no kuras ceļas visādas fiziskas un garīgas kaites. Problēmas rodas divos veidos: no pierašanas pie alkohola un pilnīgas atkarības no tā. Smagi iereibis cilvēks var arī kļūt agresīvs, aiz stūres bīstams sev un citiem, un pilnīgi neaprēķināms un nekontrolējams savā rīcībā. Izjūk laulības, cieš bērni, un viena cilvēka slimība var ietekmēt vairākas paaudzes.

Tā kā ar pilnīgu alkohola aizliegumu valdības iestādes nekur netika (turklāt valsts naudas makam tas nāca par ļaunu!), šodien mēģina patēriņu ierobežot, lai vismaz cilvēki nesēžas pie stūres alkohola ietekmē. Ir lētāk un izdevīgāk samaksāt par taksīti no kluba, nekā zaudētas braukšanas atļaujas dēļ gadu vai ilgāk palikt kājniekos. Ja policija noķer un liek pūst ragā, tad sargies, ja izpūstā gaisā ir vairāk nekā 0.05 mml alkohola. Un nelīdzēs aizbildināšanās, ka nevar dziļi elpot, jo cieš no astmas, vai lietojis klepus zāles, kuras satura alkoholu. Tādā gadījumā, Tevi laipni aicinās uz asins analīzi, un nemaz nedomā atteikties – ziepes vien būs.

Jā, tas vella alkohols. No sākuma viss šķiet jaukāks, romantiskāks, taču pēc brīža baudītājs kļūst skaļāks un uz citiem neklausās. Vēl viena glāzīte, un reakcijas un paškontrole samazinās. Strauji pieaug braukšanas negadījuma varbūtība. Vēl drusciņ, un rādās nestabilitāte gaitā, un izlietā dzēriena vietā jāpērk jauns. Drīz nestabilitāte kļūst jau par nopietnu streipuļošanu, un valoda par nesakarīgu muldēšanu. Organisms dumpojas – izceļas reibonis un vemšana, tad iestājas vienkārši miegs vai ļaunāk – bezsamaņa, kad ar vemšanu var aizrīties un nosmakt. Var arī vienkārši aizmirst elpot. Kas sākās kā sabiedrības ieeļļotājs, beidzās kā nāves spriedums.

Vai var ātri atskurbt? Īsā atbilde: nē. Līdz tikai laiks un pāris glāzes ūdens pirms gulētiešanas, lai mazinātu galvas sāpes un dehidrāciju nākošā rītā. Nelīdzēs ne melna kafija, ne cukurūdens, ne vingrošana, ne auksta duša. Ja reiz ir iebaudīts par daudz, atliek tikai sakost zobus un izciest līdz galam. Pats vainīgs!

Pēc referāta pēcpusdienas rīkotāja Astra Kronīte pasniedza runātājam – pudeli vīna(!) un aicināja publiku uz uzkodām un – vīnu, bet neviens nekļuva ne skaļš, ne ļodzīgs. Palīdzēja Ināras Kalniņas ļoti gardie cepumi un dzeltenmaize. Paldies Dr. Dārziņam par ļoti interesantu un informatīvu referātu, kuru vajadzētu visā pilnībā publicēt laikrakstā!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“