Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Demokrātija ir varens spēks. Bet tas tikai darbojas, ja tai ļauj darboties. Bieži dzirdam izteicienu, ka demokrātija nozīme to, ka vairākums valda. Tikai jaunās demokrātijās bieži aizmirst, ka vēlēšanas nav tikai tādas kā tautas skaitīšanas, lai noskaidrotu, kura puse ir spēcīgāka, un varētu, vajadzības gadījumā izmantot šo spēku, lai iznīcinātu vai vismaz apklusināt opozīciju.

Mēs visi redzējām bēdīgās sekas Ēģiptē, kad Arābu pavasara gaisotnē 2011. gadā demokrātiskās vēlēšanās uzvarēja Musulmaņu brālība (ar savu Brīvības un taisnības partiju), bet tās turpmākā rīcība liecināja par to, ka bija aizmirsts par to lielo vēlētāju daļu, kura neatbalstīja Musulmaņu brālību. Iznākums bija tāds, ka Ēģipte atkal ieguva militāru valdību un Musulmaņu brālība tika izsludināta par teroristu organizāciju.

Kad ziņo par vēlēšanu rezultātiem, tad parasti uzskaita, cik vēlētāju (vai kāds procents) balsojuši PAR katru konkrētu partiju. Bet mūsu sadrumstalotā politikas pasaulē parasti paliek novārtā citi apsvērumi, proti, ka vēlētājs varētu būt PRET vienai vai vairākām partijām, un būtu apmierināts ar jebkuru citu iznākumu.

Vēlēšanu sistēmas mēdz būt dažādas – mazi vēlēšanu iecirkņi, kur katrā ievēl tikai vienu deputātu, vai lieli vēlēšanu apgabali, kur ievēl vairākus deputātus. Ja Latvijā ir iespējams balsot tikai par VIENU partiju (vai sarakstu), tad Austrālijā ir iespēja precīzāk izteikt savas vēlmes, un neradīsies tāda situācija, ka balsis ies zudumā, ja balsotāja izvēlētais saraksts paliek aiz strīpas.

Austrālijā neviena derīga balss neiet zudumā, jo vēlētājam ir iespēja pilnībā izklāstīt savas atbalsta nianses, ierindojot visus kandidātus vēlamības secībā. Latvijā bieži dzird sūdzību, ka nav bijis iespējams izvēlēties labākos kandidātos no atšķirīgām partijām, jo varēja balsot tikai par vienu partiju. Austrālijā, turpretī, ir brīva izvēle – sarindot kandidātus kā vēlies, neskatoties uz partiju piederību.

Tagad, kad Saeimas vēlēšanas ir veiksmīgi nokārtotas, un ir vairāki gadi līdz nākamajām, ir īstais brīdis sākt pārrunas par vēlēšanu sistēmu reformu – dot mums iespējas izlauzties no partiju žogiem un vērtēt katru kandidātu atsevišķi.

Neaizmirsīsim, ka Satversmē politiskās partijas ir minētas TIKAI 102. pantā, kurš nodrošina ikvienam tiesības „apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās“.

Demokrātija nav spēle – tā ir mūsu spēks.

GN
2014. g. 30. okt.