|
|
Laiks Latvijā: |
Rietumu latviešu nedēļa Rīgā
Konference, PBLA valdes sēde un vēl...
Laikraksts Latvietis Nr. 331, 2014. g. 23. okt.
Astrīda Jansone -
Ieteikt draugiem.lv
Viena no konferences organizatoriem, Daina Kļaviņa uzrunā atklāšanu. FOTO Gunārs Nāgels.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzrunā konferences atklāšanu. FOTO Gunārs Nāgels.
Konferences ievadsesija. No kreisās Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts, PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntuka-Bērziņa, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova. FOTO Gunārs Nāgels.
No kreisās: Mārtiņš Kaprāns, Gunārs Nāgels. FOTO Pēteris Strazds.
Kliņģeris PBLA valdes sēdes svinīgajā atklāšanā. FOTO Gunārs Nāgels.
Prezidents Andris Bērziņš uzrunā PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas dalībniekus Mazajā Ģildē Rīgā. FOTO Gunārs Nāgels.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde un viesi gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā 2014. gada 8. oktobrī Rīgas Mazās Ģildes Lielajā zālē. Pirmajā rindā no kreisās: PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāve Kristīne Saulīte, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, PBLA priekšsēža vietniece un Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens, ALA priekšsēde Anita Bataraga, Brazīlijas Latviešu Kultūras apvienības pārstāve Renāte Albrehta, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Zuze Krēsliņa Sila un ALA Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere. Otrajā rindā no kreisās: Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, PBLA un ALA kasieris Jānis Grāmatiņš, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LAAJ valdes priekšsēdis Pēteris Strazds, ELA priekšsēdis Aldis Austers, LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Aldis Putniņš, Valsts prezidents Andris Bērziņš, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministre Dace Melbārde, LNAK valdes priekšsēdis Andris Ķesteris, LNAK padomes prezidija priekšsēdis Dr. Jānis Lūsis, ALA Ārējās informācijas nozares vadītājs Pēteris Blumbergs un prāvests Klāvs Bērziņš. FOTO Gunārs Nāgels.
PBLA valdes sēde Konventa sētā. FOTO Gunārs Nāgels.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvji PBLA valdes sēdē. No kreisās: Kristīna Saulīte, Pēteris Strazds, Aldis Putniņš. FOTO Gunārs Nāgels.
„Čikāgas Piecīši“ (no kreisās: Uldis Streips, Lorija Vuda, Armands Birkens) PBLA pieņemšanā „Gaismas pilī“. FOTO Gunārs Nāgels.
„Čikāgas Piecīši“ PBLA pieņemšanā „Gaismas pilī“. FOTO Gunārs Nāgels.
No kreisās: LAAJ prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds, Kultūras ministre Dace Melbārde, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts PBLA pieņemšanā „Gaismas pilī“. FOTO Gunārs Nāgels.
Sākas 2014. gada 6. oktobrī ar divdienīgu konferenci, ko rīko Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) Kultūras Fonds, sadarbībā ar vietējām latviešu organizācijām un iestādēm. Pie rīkošanas ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un, saprotams, ka tādā reizē nevar iztikt arī bez Kultūras ministrijas. Sarīkojums tādēļ ir grandiozs, jo notiek mūsu nesen pabeigtajā un tikko iekārtotajā Bibliotēkā, ko esam nosaukuši par GAISMAS PILI. Vēl arvien ceram, ka tā tas tiešām būs, un šī ēka arī apgaismos mūsu prātus un iedvesmos sirdis tik ļoti, ka nākamajās vēlēšanās cilvēki piedalīsies bez lieliem aicinājumiem.
Iespējams, ka es par šo konferenci nekā nezinātu, ja tajā nebūtu jāpiedalās māsai Lilitai Spurei ar referātu par trimdā gatavotām rotām un to meistariem. Lektoru jeb referentu skaits ir neaptverams, un, ieplānoto programmu ieraugot, es neticībā iebļaujos, ka tas nav arī iespējams. Tur ir gandrīz visi sabiedrībā labi pazīstamie un spējīgie trimdas darbinieki, tur ir arī sabiedriskie darbinieki no Latvijas. Katram savs temats un katram jārunā par savu latviešiem svarīgu sfēru, ka es jau esmu noreibusi, to tikai lasot vien. Nesaprotu, kā tik daudz svarīgu un nopietnu jautājumu var saklausīt un aptvert tikai divu dienu laikā.
Konferences atklāšana jau pati par sevi vien ir kas neredzēts un vienā laikā nedzirdēts. Atklāšanā dzirdam uzmundrinošus un trimdas darbam pateicīgus vārdus no ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, dzirdam laba vēlējuma vārdus no kultūras ministres Daces Melbārdes, dzirdam nedaudz uzslavas vārdus trimdas sabiedriskajam darbam no pasaules Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēža Jāņa Kukaiņa un dažus cerības pilnus vārdus no Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka. Pēc programmas tas ir jāizdara pusstundas laikā, jo tūlīt pēc svarīgo amatpersonu pavadīšanas paredzēta ievadsesija, kuru iesāk PBLA Kultūras Fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa ar tēmu par kultūru, darbu un dzīvesprieku.
Tai seko lekcija par valsts lomu sakaru uzturēšanā ar diasporu jeb latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, seko lekcija par Latvisko kultūra Krievijā, par dziesmu svētkiem, mūziku un deju trimdā, par latviešu teātri, prozu un arī dzeju. Man kā bijušai Klīvlandes latviešu teātra personai it sevišķi patika tas, ka A. St. Ivanyi-Berkolda atsevišķi pieminēja mūsu ilggadējo režisoru un dramaturgu Artūru Rubeni, kurš tiešām daudz ir darījis, lai trimdā latviešu teātris pastāvētu ilgi, jo ilgi. Tad vēl noklausos un arī saprotu L. Treijas lekciju par ārzemju latviešu jaunākās paaudzes māksliniekiem, L. Spures un A. Rūtiņa lekciju par trimdas latviešu rotkaļiem un rotām, A. Padegas – par latviešu kultūras biedrību Tilts un A. Pelšes lekciju par Latvijas Nacionālās operas Ģildes lomu Operas atjaunošanas procesā.
Saprotams, ka lekcijas seko viena otrai lielā ātrumā un ir tik konspektīvas, ka klausītājam daudz kas paliek neizprasts un neaptverts, jo jautājumiem laika neatliek daudz, un arī kafijas un pusdienu pauzēs laika nav pat vienkāršām draudzīgām pārrunām un atkalredzēšanās priekiem.
Pirmās dienas noslēgumā turpat tiek atvērta Eduarda Silkalna grāmata Par grāmatām un dzīvi.
Konferences otrā dienā tiek pārrunāti temati par ārzemju latviešu skolu, baznīcu, valodu, nacionālo identitāti, un tiek apskatīti pētījumi par latviešu diasporas vēsturi un kultūru. Tur ir lekcijas par 3x3 nometnēm un sevišķi interesanta lekcija Mūsu mazā Latvija, ko lasīja viena no visjaunākās – trešās paaudzes pārstāvēm D. Cera no Čikāgas.
Šīs dienas trešā sesija ir veltīta jautājumiem par emigrāciju un nacionālo identitāti. Diemžēl, –jautājums par emigrāciju ir ļoti svarīgs, un par to mums pastāsta lekcijās, kuru temati programmā ir atzīmēti ar šādiem un līdzīgiem paskaidrojumiem: Nacionālā identitāte mūsdienu migrācijas situācijā, vai emigrantu kopienās, vai Vācijā dzīvojošo, vai arī Amerikas latviešu līdzdalība sabiedriskajās organizācijās. Okupācijas muzeja jaunais direktors G. Nāgels runā par to, kā sazināties globālajam latvietim (http://www.laikraksts.com/raksti/4822), un D. Vilcāns par digitālo latvieti Īrijā.
Sesiju un līdz ar to konferenci noslēdz man pilnīgi nesaprotams referāts ar virsrakstu Eksteritorikas bibliogrāfiskās problēmas jeb kā turpināt Benjamiņa Jēgera darbu. Man gan jāatzīstas, ka man problēma ir vēl lielāka, jo šī lekcija nebija vienīgā, kas man kā vienkāršam klausītājam nebija tā īsti saprotama, un vienīgais, ko es pēc šī lielā un tik ietilpīgā darba varēju vēlēties bija tas, ka konference varēja būt ar divreiz mazāku dalībnieku skaitu. Lai nav tā, ka lekcijas tiek lasītas kā pa kaklu, kā pa galvu, un referents nevienā tēmā nevar kaut cik iedziļināties, un klausītājiem nav laika pēc katras lekcijas prasīt atbildes nesaprotamiem jautājumiem. Ir neiespējami apskatīt visas 50 lekcijas, jo, kā jau minēju, to bija par daudz tik īsā laika periodā.
Konferences noslēgumam seko Čikāgas piecīšu grāmatas Hei, lailī un citas Čikāgas piecīšu dziesmas atvēršana. Tas palīdz šo divdienīgo kultūras maratonu noslēgt uz priecīgākas nots.
Jau nākošajā rītā rietumu latvieši ir atkal uz strīpas ar PBLA ikgadējo valdes sēdes atklāšanu. Tā notiek Mazajā Ģildē, un te gar sienām izliktās planšetes stāsta par trimdas latviešu jaunatnes sabiedrisko darbošanos. Nezinu, kas par tām ir parūpējies, bet tas noteikti šo valdes sēdes atklāšanu padara daudz interesantāku. Pēc parastās desmit minūšu kavēšanās mūs uzrunā ne tikai pašu trimdas prezidents Jānis Kukainis, bet arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kultūras ministre Dace Melbārde un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Uzrunām seko parastā saviesīgā kafija ar kliņģeri, kad cilvēki savā starpā atkal sasveicinās un par jaunu iepazīstas. Šoreiz gan kliņģeris nav labi izdevies, tas ir vēl mazliet mīklains, un tādēļ arī netiek notiesāts ne rīta cēlienā, ne arī vakarā pieņemšanā. (Man tas ir liels pārsteigums, jo parasti Latvijā gatavots kliņģeris ir bijis bez gala garšīgs un pazūd jau pirmajā pusstundā.) Kad Latvijas amatpersonas ir pieklājīgi pavadītas, arī PBLA valde uz savu sēdi aiziet uz Konventa sētu, kur vairums no šī rīta viesiem nepiedalās.
Bet trimdas latviešu sabiedriskā nedēļa atkal uzņem apgriezienus vakarā, kad pieņemšana notiek gandrīz vai septītajās debesīs. Tās gan nav debesis, bet mūsu Gaismas pils 11. stāvs, kas ir tik caurspīdīgs un vienos stiklos no augšas līdz apakšai, ka es, kā cilvēks ar vertigo kompleksu, pa telpas vidu vien tik grozos. Kā kaut cik pietuvojos malai un skaidrajam stiklam, tā ceļi kļūst mīksti, un esmu gatava uz vietas sabrukt. Bet, kad ārā satumst un visur redzami tikai atspulgi no daudzajiem viesiem, es arī esmu ar mieru pa telpu pamaisīties un satikt sen neredzētus un sen nesatiktus draugus.
Te mani pārsteidz PBLA Kultūras fonda priekšsēdes viesu apsveikuma uzruna, kurā dzirdu, ka šis lielais PBLA notikums ir iesācies ar diviem koncertiem, par kuriem es gan iepriekš nekā neesmu dzirdējusi. Žēl gan, uz tiem es būtu daudz labprātāk aizgājusi nekā uz tik steidzīgo kultūras maratonu. Nezinu, vai pie vainas šoreiz ir mana izklaidība, vai arī tas, ka notikumi pietiekoši labi netika izziņoti ne presē, ne televīzijā. Ceru, ka tas nebija tādēļ, ka Latvijas medijiem trimdas latvieši vēl arvien ir JŪS, un mums par to, ko viņi dara, nav lielas intereses. Kaut gan tūlīt arī jāpasaka, ka pēc tiem gan televīzijas 3. kanāls ar informāciju neskopojās, un vakarā es redzēju ne tikai konferences telpu ar visiem klausītājiem un dažiem lektoriem, bet arī savu svaini Rīčiņu, ko reportieris uzrunāja kā vienkāršu klausītāju.
Bet ar to vēl trimdas latviešu uzstāšanās nav galā. 9. oktobra vakarā gandrīz visi atkal tiekamies – šoreiz Okupācijas muzejā, kur sarīkota vispārīga pateicības diena. Izrādās, ka lielākais Muzeja atbalstītājs ir bijusi Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, kas Muzejam kopš tā pastāvēšanas ir noziedojusi jau vairāk nekā pusmiljons dolāru. Apsveikta tiek arī Dzintra Bungs, kas ir viena no tiem Muzeja atbalstītājiem, kas visus šos gadus ir Muzeju atbalstījusi ne tikai ar līdzekļiem, bet arī ar nenogurstošu darbu. Par to viņa saņem ziedus, bet viņas Vītolu fonda stipendiāte viesiem atnesusi dzimšanas dienas torti.
Pēc kārtējās vīna glāzes un gabaliņa kliņģera es esmu gatava iet mājās un atpūsties. Šī nedēļa arī man ir likusies kā nopietns darbs, un tagad esmu gatava kādu laiku neiet nekur.
Visumā varu teikt, ka mani trimdas laika draugi un domu biedri šajā nedēļā ir turējušies godam, un es uz viņiem varu lepoties. Tā ir bijusi varena nedēļa!
Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
