PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa

Palielināt / Enlarge

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis Mazajā Ģildē. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Prezidents Andris Bērziņš uzrunā PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas dalībniekus Mazajā Ģildē Rīgā, 8. oktobrī. FOTO Gunārs Nāgels.

2014. gada 8. oktobrī Rīgā, Mazajā Ģildē

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
augsti godājamais ārlietu ministra kungs,
ļoti cienījamā kultūras ministres kundze,
ekselences, dāmas un kungi!

Mana šodienas uzruna jums būs īsa, jo Valsts prezidenta darba grafiks ir tāds, ka viņš var būt kopā ar mums nepilnu stundu. PBLA valde, sēdes noslēgumā, pēc tradīcijas vēlas kopā ar Valsts prezidenta kungu un klātesošajiem ministriem vēl nofotografēties.

Sākšu ar atzinības izteikšanu – mūsu sadarbība ar galvenajiem partneriem Latvijas valdībā – ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju aizvadītā gada laikā kļuvusi vēl ciešāka un labāka.

Atzinības vārdi sakāmi arī par mūsu sadarbību parlamentārajā līmenī ar Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska kunga līdz šim vadīto Sabiedrības saliedētības komisiju.

Šobrīd PBLA valdei un tās dalīborganizācijām pirmā prioritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai.

Tieši pirms 70 gadiem, 1944. gada rudenī, es viena gada vecumā kopā ar savu tanti, sarkanarmijai tuvojoties Rīgai, atstāju Latviju. Latviešu politiskajai trimdai šoruden aprit 70 gadu. Un tagad, pēc 70 gadiem mēs, Latvijā, nevien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti.

Latvija jau 23 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas savienības dalībniece. Trimda palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas dalību NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu, mūsu drošības garanta, atbalsts.

ASV latvieši, koordinācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju pirms 10 gadiem veica vairākas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu.

No viņu puses vienmēr mums bija divi jautājumi:

„Will they fight;

Will they pay their fair share.“

Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību.

Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki, nekā jebkad agrāk.

Nupat, 4. septembrī, Kalamazū Latviešu biedrība rīkoja tikšanos ar ilggadējo baltiešu interešu aizstāvi, kongresmeni Fredu Aptonu (Fred Upton), ASV kongresa Enerģētikas un tirdzniecības komitejas vadītāju. Starp citu, šī komiteja ir viena no ietekmīgākajām ASV Kongresa Pārstāvju palātā, un tā atbalsta ASV sašķidrinātās gāzes eksportu uz Austrumeiropu un gāzes termināla būvi Baltijā. Savu uzrunu latviešiem Freds Aptons sāka, salīdzinot Latvijas situāciju ar Ukrainu un uzsverot, ka Latvija ir daudz drošākā situācijā, jo tā ir NATO dalībvalsts. Viņš piebilda, ka zinot, ka Latvija ir uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet tūdaļ vaicāja: „Kur ir jūsu solītie 2 procenti savas valsts aizsardzībai?“ Šādu jautājumu mums regulāri uzdod ASV politiķi.

Šajā PBLA valdes sēdē tiks pārrunāts, ko mēs ārzemēs jau darām un kas būs nākotnes devums mūsu valsts drošības nostiprināšanā.

Varu teikt, ka PBLA dalīborganizācija – Amerikas Latviešu Apvienība – patlaban izdod aptuveni 5 procentus no sava budžeta Latvijas un Baltijas valstu drošības interešu lobēšanai ASV.

Amerikas Latviešu Apvienība finansē Apvienoto Baltiešu komiteju un līdzdarbojas tajā, lobējot ASV Senāta pārstāvju daudz plašāku dalību Baltiešu atbalsta grupā. Tādu pat lobiju darbu Amerikas Latviešu Apvienība veic ASV Kongresa Pārstāvju palātā, kur Baltijas atbalsta grupa beidzamajā laikā augusi ar 25 klātpienākušiem kongresmeņiem.

Latviešu organizācijas ārzemēs ir rīkojušas vairākas vēstuļu akcijas, piemēram Baltic American Freedom League (Baltiešu Amerikas Brīvības Līga), ko vada bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Valdis Pavlovskis, ir paudusi viedokli sabiedrībai, lai Francija Krievijai nepārdod Mistral karakuģus, bet lai NATO tos atpērk.

Tāpat kopā ar poļiem, ukraiņiem un citu tautu pārstāvjiem, ko māc bažas par mūsu austrumu kaimiņa rīcību, esam aktīvi dalībnieki Centrālās un Austrumeiropas Koalīcijā, kas ir nevalstiska organizācija Vašingtonā.

Līdzīgu lobiju darbu savās mītņu zemēs ir veikusi arī Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā un Eiropas Latviešu apvienība Eiropā, NATO dalībvalstīs.

Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju.

No vienas puses mēs sūdzamies, ka esam apdraudēti, bet paši valstiskā līmenī neveltām pienācīgu uzmanību savai drošībai un pat neturam šai jomā dotos solījumus.

Esošajā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu kāpinājums līdz 2 procentiem noteikti nav pieņemams.

Valdībai un parlamentam ir jāgādā, ka tiek piešķirts finansējums Aizsardzības ministrijas visagresīvākajam plānam, kas panāk visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts aizsardzības budžeta pieaugumu līdz diviem procentiem.

Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega.

Pakavēšos pie jautājuma par PBLA un valdības sadarbību mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Mūsu galvenais partneris šai jomā ir Ārlietu ministrija.

Patlaban ir notikušas dažas pārmaiņas, proti, līdzšinējais sekmīgais vēstnieks sadarbībai ar diasporu Rolands Lappuķes kungs ir iecelts par Latvijas vēstnieku Eiropas padomē, un viņa vietu ieņēmis vēstnieks Pēteris Elferta kungs, ko mēs visi labi pazīstam kopš viņa darba PBLA 90-to gadu sākumā un vēlāk kā Latvijas vēstnieku Īrijā.

Šogad pensionēsies ilggadējā PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņas kundze, un tamdēļ arī PBLA ir zināmā pārejas posmā.

Neraugoties uz gaidāmajām pārmaiņām PBLA iekšienē, nemainīga ir mūsu vēlme un gatavība atbalstīt Latvijas valsts pamatu stiprināšanu kā drošības, tā tautsaimniecības izaugsmes jomā.

2013. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā Latvijā notikušais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pulcēja vairāk nekā 350 dalībnieku no 21 valsts.

Pēc šī notikuma latiņa ir uzlikta ļoti augstu. Šobrīd strādājam pie modeļa, lai iesākto projektu turpinātu.

Jau esmu ticies ar vēstnieku Pēteri Elferta kungu, un varu teikt, ka PBLA turpinās iespējamo līdzdalību, lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību.

Īsi par sadarbību izglītības jomā.

2014. gads diasporas izglītībai bijis notikumiem bagāts, un to caurvij aktīva un sekmīga PBLA Izglītības padomes sadarbība ar vairākām valsts institūcijām, it sevišķi ar Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošo Latviešu valodas aģentūru.

Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mūsu Izglītības padomes rīkotie diasporas skolotāju kursi ir atzinīgi novērtēti.

Par ļoti nozīmīgu uzskatāms triju gadu atbalsts no Kultūras ministrijas budžeta fondiem 3x3 ģimeņu nometnēm Latvijā un visā pasaulē. Ļoti ceram, ka pirms trīsdesmit trim gadiem trimdā aizsāktajai un ļoti iedvesmojošai Līgas Rupertes idejai – 3x3 nometņu kustībai – valsts atbalsts turpināsies arī ilgtermiņā.

Arī Sabiedrības integrācijas fonda pārziņā esošās diasporas un Latvijas bērnu kopīgās nometnes ir tradīcija, kurai nepieciešams šāds ilgtermiņa valsts atbalsts.

PBLA kultūras fonda konference Latvija ārpus Latvijas, kas vakar un aizvakar norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, lika mums domāt, ka šāds forums daudz padziļinātākā formātā ir nepieciešams uz Latvijas valsts simtgadi 2018. gadā.

Nobeidzot. Tomēr vienmēr paturēsim prātā – bez drošības mūsu valstij visa mūsu labā sadarbība kultūrā, izglītībā un ekonomikā var kļūt par bezjēdzīgu akadēmisku vingrinājumu.

Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un, kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis
PBLA priekšsēdis