Kāpēc ir tik svarīgi piedalīties un balsot?

Šīs vēlēšanas ir īpašas ar to, ka pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas mūsu valsts pastāvēšanai ir reāli draudi. No ārpuses tos rada Putina Krievija, bet tikpat nopietns drauds ir izveidojies iekšpolitikā – partija Saskaņa kopā ar bezatbildīgu un varaskāru latviešu politiķu grupiņu varētu iegūt vairākumu nākamajā Saeimā. No Saskaņas līdzšinējās darbības var secināt, ka viņi tad izveidotu Janukoviča tipa valdību, kas pamazām ievestu Latviju ekonomiskā haosā, pēc tam bruņotās sadursmēs un beigās – karadarbībā, kā tas noticis Ukrainā. Atkal tiktu izpostīts viss, ko ar grūtu darbu 24 gados esam paveikuši. Tādēļ mums ir jāmobilizējas 12. Saeimas vēlēšanām un jāiet balsot. Tikai ar piedalīšanos vēlēšanās mēs varam apturēt promaskaviskās partijas – tieši tā, kā mobilizējāmies referendumā par valsts valodu.

Ir ļaudis, kas ir neapmierināti ar valdību, ar kādu partiju vai ar visām partijām. Tādās reizēs rodas vēlme savu protestu izteikt nebalsojot vai iemetot urnā tukšu aploksni. Mīļie draugi, tā nekas nav panākams! Tāda lieta kā nebalsot nepastāv. Ja jūs nebalsosiet, tā vai tā tiks ievēlēti 100 deputāti un jūsu nenodotā balss būs viena balss mazāk Latvijai. Ja Saskaņa iegūs, piemēram, 20% no balsīm,tad 20% no jūsu balss tiks pieskaitīta viņiem. Šīs nepielūdzamās patiesības dēļ jūs tomēr panāksiet vairāk, balsojot par kādu partiju, kas jums šķiet mazākais ļaunums, nekā neejot balsot vispār.

Kā izdarīt labāko izvēli?

Vienīgais veids ir vadīties no tā, ko katra partija ir iepriekš darījusi. Īstā seja parādās darbos, nevis vēlēšanu solījumos. Atcerēsimies dažus faktus par trim latviskajām partijām, kas šobrīd ir Saeimā un droši vien tiks atkal ievēlētas, – Vienotība, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība. Mūsu vienīgā izvēle ir balsot par kādu no šīm trim.

Vienotība mūs izvilka no ekonomikas krīzes, drīzāk no valsts bankrota, kurā Latviju iegrūda Aināra Šlesera, Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa neapdomīgā rīcība. Tagad šie kungi atkal vēlas valdīt. Lai Dievs mūs pasargā no viņiem! Valsti no bedres izvilka trīs cilvēki, kurus es uzskatu par ekonomikas sapņu komandu, –Valdis Dombrovskis, Andris Vilks un Ilmārs Rimšēvičs. Lai arī ko teiktu viņu politiskie pretinieki, šiem trim cilvēkiem ir galvenie nopelni krīzes pārvarēšanā. Protams, viņiem blakus stāvēja latviešu tauta ar savu izturību, sīkstumu un situācijas izpratni. Par Vienotību runājot, atcerēsimies arī to, ka Eiropas Savienības atbalsts Latvijas lauksaimniecībai bija 731 miljons eiro iepriekšējo septiņu gadu periodā. Ar Sandras Kalnietes koordinētu lobiju, ar lielu darbu un daudzu cilvēku iesaistīšanu šī summa nākamajam septiņu gadu periodam tika palielināta gandrīz par veselu miljardu eiro – laikā, kad Eiropas Savienībā valda taupības režīms!

Tikpat droši var balsot par Nacionālo apvienību. Tā vienmēr Saeimā ir balsojusi tikai par Latvijas interesēm. Pavisam nesens piemērs tam bija balsojums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu. Vienīgi NA nobalsoja par šo likumprojektu. NA mūsu politikā ir jaunās asinis. Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis un daudzi citi pārstāv visīstāko latvisko patriotismu. Pēdējā laikā partijai pievienojušies vairāki izcili, pieredzējuši politiķi un politiķes. Nacionālā apvienība, it īpaši tās Visu Latvijai! daļa, ir bieži tikusi nepamatoti apsaukāta par ekstrēmistiem – tāpat kā visi ukraiņi, kas aizstāv savu valsti, tiek nomelnoti par fašistiem. Ko tad ekstrēmu NA ir izdarījusi? Viņi tikai konsekventi aizstāv latviešu tautu.

Mūsu trešā izvēle ir Zaļo un Zemnieku savienība. Neapšaubāmi, tajā ir daudz labu cilvēku, piemēram, Guntis Belēvičs, Jānis Dūklavs un Raimonds Vējonis. Diemžēl partijai pieder arī politiķi, kas izraisa nopietnas bažas. Atļaušos atgādināt, ka Lemberga kungs ir atklāti paudis naidīgu nostāju pret NATO un Grigules kundze, kaut ievēlēta Eiropas Savienības parlamentā, ir nostājusies pret Eiropas Savienību. Viņa arī bija aktīva propagandiste pret eiro ieviešanu, bet NATO, Eiropas Savienība un eirozona ir mūsu drošības balsti. 10. Saeimā, pirms prezidents Zatlers to atlaida, bija izveidojusies situācija, kurā Saskaņas Centrs kopā ar ZZS veidoja vairākumu, un, viņiem kopā balsojot, Saeima pieņēma vairāk nekā 50 Latvijai nelabvēlīgu lēmumu. Vai tas varētu atkārtoties?

Ko nozīmē kārtējās jaunās, mazās partijas?

Mūsu šodienas situācija ir tik komplicēta, ka šīs sīkpartijas ar savu piedalīšanos vēlēšanās negribot atbalsta Putina politiku. Tās sašķeļ latviešu elektorātu. Aptaujas rāda, ka neviena no tām netiks Saeimā, bet katra saņems kādu niecīgu procentu balsu. Diemžēl kopā tas būs jau nozīmīgs procents, kas Latvijai ies zudumā. Diezgan skaidri te vērojama Maskavas stratēģija: vienots krievu elektorāts, sašķelts – latviešu.

Sudrabas kundzes No sirds Latvijai ir pelnījusi īpašu komentāru. Šajā partijā ar tik romantiski patriotisko nosaukumu visskaidrāk redzams Maskavas iespaids. Milzīgā reklāma atgādina sekmīgo Grigules kundzes kampaņu. Abos gadījumos finansējuma avoti nav īsti skaidri, bet varam nojaust, kas tie ir. Pati Sudrabas kundze intervijās ir paskaidrojusi, ka partija dibināta kāda Latvijai nedraudzīgi noskaņota cilvēka dzīvoklī. Tad viņas attiecības ar Krievijas amatpersonām un Jauno Vilni, pašas stāstītais, ka atvaļinājumus pavada tikai Krievijā... Kā valsts kontroliere viņa vienmēr skaisti runāja, bet tas arī bija viss. Nebūtu arī saprātīgi pielaist pie valsts likteņa lemšanas personu, kas kādreiz ieņēmusi augstu amatu Parex bankā. Diemžēl vienādi vai otrādi šīs partijas piedalīšanās vēlēšanās ir izdevīga Maskavas plāniem. Ja tā neiegūs 5% balsu, tad tomēr latviskajām partijām kaut kas būs atņemts. Ja tā tiks pāri barjerai, tad tas, ko esam redzējuši, liek domāt, ka No sirds Latvijai savos balsojumos pievienosies promaskaviskajām partijām.

Kādi ir nākamās Saeimas uzdevumi?

Varu tikai uzskaitīt tos likumus, pēc kuriem ilgojas lielākā tautas daļa, kā tas dzirdams ikdienas sarunās. Cilvēki vēlas drošību un līdz ar to aizsardzības budžeta paaugstināšanu tagad, nevis pēc sešiem gadiem. Apzinīgie saprot, ka demogrāfijas problēma ir prioritāra – nevaram bezdarbībā noskatīties, kā tauta izmirst, tādēļ ar steigu ir būtiski jāpalielina atbalsts māmiņām un ģimenēm. Mazākumtautību bērnudārziem un skolām pakāpeniski ir jāpāriet uz latviešu valodu, sākot jau ar nākamo mācību gadu, nevis kaut kad nezināmā nākotnē. Krievijā ir krievu skolas, Latvijā – latviešu. Obligāti jāmazina nevienlīdzība, veicot izmaiņas nodokļu politikā.

Uz redzēšanos Saeimas vēlēšanās!

Vilis Vītols
Uzņēmējs, „Vītolu fonda“ dibinātājs