Elmārs Dambergs

1924. g. 29. septembrī, Aizputē – 2014. g. 11. septembrī, Parry Sound, Ontario, Kanādā

Tikai vairāk kā divas nedēļas pirms savas 90. dzimšanas dienas mūžībā aizgājis karikatūrists, akvarelists Elmārs Dambergs, kuru vislabāk Kanādas latvieši un tautieši citās zemēs pazina kā Dadzi, kura karikatūras vairāk kā 50 gadus bagātināja vai ik laikraksta Latvija Amerikā numuru. Laiku pa laikam tās publicēja arī Amerikas Laiks.

Elmārs Dambergs piedzima septiņu bērnu ģimenē Aizputē. Tēvs gan vēlējās, lai dēls kļūtu mācītājs, taču zēnu interesēja vienīgi māksla. Viņš zīmēja visu, 17 gadu vecumā pat uzzīmēja pirmo pašportretu. Viņš vēlējās mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā, taču karš sapņiem pārvilka strīpu. Lai kā gāja, viņam krāsas un zīmulis vienmēr bija pie rokas, pat Cedelhemas gūstekņu nometnē, kur uzzīmēja pirmo karikatūru un pirmo reizi piedalījās izstādē. Pārceldamies uz dzīvi Anglijā, viņš iestājās Boltonas mākslas skolā un pēc tam Londonas Mākslas koledžā, kur 1951. gadā saņēma preses mākslinieka diplomu. Šajā pašā gadā viņa karikatūras parādījās gan latviešu Londonas Avīzē, gan angļu laikrakstā Bolton Evening News. Tās iepatikās izdevējam Kanādā, kurš uzaicināja mākslinieku pārcelties uz šo tālo zemi.

Tur viņš ieradās 1952. gadā. Strādādams visādus darbus Toronto, viņš atkal mācījās – šoreiz Ontario Mākslas koledžā (1958-1960), vēlāk Lavrentian universitātē, kur papildinājās mākslas vēsturē (1976).

Elmārs Dambergs dzīvoja mākslā – rakstīja esejas, gleznoja, zīmēja. Viņš bija Kanādas latviešu mākslinieku vienības Latvis biedrs, piedalījās tās izstādēs gan ar eļļas gleznām, gan akvareļiem, kā arī ar karikatūrām. Viņš iestājās arīdzan Kanādas Akvarelistu biedrībā (The Canadian Society of Painters in Water Colour), kas 2011. gadā latviešu mākslinieku ievēlēja par mūža biedru, izceļot viņu kā vienu no redzamākajiem Kanādas gleznotājiem. Viņa gleznas atrodamas daudzās Kanādas mākslas galerijās, arī Karalienes kolekcijā (Queens collection), Nacionālajā arhīvā Otavā un citur. 1982. gadā viņš saņēma Kanādas 125. gadadienas piemiņas medaļu.

Tomēr vislielākie nopelni Elmāram Dambergam ir karikatūras jomā. Viņa asais zīmulis nesaudzēja nevienu – ne politiķus, ne sabiedriskos darbiniekus, pat par sevi un savu suni paironizēja. Viņš savā satīrā atklāja cilvēku vājības un netikumus. 1972. gadā pārceldamies uz Parry Sound, ātri vien iekļāvās šis pilsētas mākslas dzīvē, aktīvi darbodamies gan kritikā, gan – vēl jo vairāk – savos zīmējumos rādīdams vietējo sabiedrību greizā spogulī.

Elmārs Dambergs, ko vietējie ļaudis pazina kā Elmer Dambergs, kļuva populārs ar saviem satīriskajiem zīmējumiem, izpelnīdamies ne vienu reizi vien uzslavas un godalgas – viņš vairākkārt atzīts par labāko Ziemeļontario. Lielākais nedēļas izdevums North Star publicēja viņa karikatūras redaktora slejā, tās vien ir pie diviem tūkstošiem. Karikatūras ir apkopotas divās grāmatās angļu valodā un vienā latviski – Ar smaidu pa trimdas taku... (1998). Tās pazīstamas arīdzan pasaulē – viņa darbi ir publicēti izdevumā International Cartoon Exhibition in Athens. Par ieguldījumu šajā mākslas nozarē 2000. gadā PBLA Kultūras fonds piešķīra māksliniekam goda balvu.

Elmārs Dambergs zīmēja līdz pēdējam brīdim, kamēr vien elpoja un cēlās viņa roka. „...vakar mēs pastā vēl saņēmām viņa pēdējo sūtījumu“, rakstīja vēstulē par viņa aiziešanu Latvijas Amerikā redaktore Vita Gaiķe.

Viņš bija atsaucīgs un atklāts cilvēks, par to pārliecinājos mūsu sarakstē.

Reiz kādā vēstulē Elmārs Dambergs atzinās: „Daudz no tā, kas esam, kļūstam, atkarājas no mūsu vecākiem. Manējie abi sarunājās ir vāciski, ir krieviski. Drillēja manī visādus pantiņus, spēlēt instrumentus, dziedāt... Mani bieži aizkustināja Latvijas dzejdari.“

Un tad citēja Raini:

„Mums visiem vienas sāpes un cerības,
Kad es jums manas sūdzu,
Jūs dzirdat savējās“.

Bet, kad Parry Sound avīzes redaktors brīnījās: „kur esmu mācījies tik izcilu, kultivētu valodu“, Elmārs Dambergs klusu pie sevis teicis: „Jā, vecīt, no grāmatām...“

Māris Brancis