Stādu parāde Bulduros

Palielināt / Enlarge

Stādu tirgošana. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stādu tirgošana. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Āboli stādu parādē Bulduros. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stādu parāde. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Medus tirdzniecība. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stādu parāde Bulduros. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stādu tirgošana. FOTO Aina Gailīte.

Arī šoruden, 20. septembrī, Bulduru Dārzkopības vidusskolas zāliens ap puķu dobēm noklāts ar melnu plēvi, uz kuras koši izceļas stādaudzētavu tirgošanās pleķīši. Šis tradicionālais pasākums ir ļoti iecienīts un gaidīts, jo šeit ir iespējams faktiski bez riska iegādāties stādus, kas izaudzēti tieši Latvijā un ir piemēroti tās klimatam. Protams, instrukcijas jāievēro. Pasākumu organizē Latvijas Stādu audzētāju biedrība, kurā ir apvienojušies simts stādaudzētavu; 70 no tām bija pārstāvētas šogad Bulduros.

Augļu koki, ogulāji, vīnogu stādi, ziemcietes un puķu sīpoli, dekoratīvie augi un ziedošu puķu stādi; – tas viss visdažādākā vecuma ļaužu ielenkumā. Katrs nāk ar konkrētu vēlmi un pieredzējušie pat meklē konkrētu stādu audzētavu. Manuprāt, ļoti svētīga informācija ir uz āboliem uzrakstītais šķirnes nosaukums, jo bilde paliek bilde, un iespējams pat katru nogaršot. Pievilcīgs bija Vidzemes ceriņu audzētavas stends, bet pie vīnogu stādiem risinājās nopietnas sarunas. Šoreiz man likās mazāk bija dārzkopības tehnikas piedāvājumu: zāles pļāvēji, neredzēts metāla žogu pinums un kurmju lamatas (tām es parasti eju apkārt ar līkumu).

Kā vienmēr visu kuplina amatnieku izstrādājumi un vietējā ražojuma pārtika. Keramika bija ar svaigu elpu, ne tāda, kā parasti gadatirgos. Ļoti interesants bija Apšuciema Grašu melnās keramikas stends. Pārtikas produkti – kā latvietim pierasti: maize, siers, medus, saldējums, zivju un gaļas kūpinājumi. Nezinu, vai tas bija jaunums, bet pagājušo rudeni neredzēju – stends ar strausa olām un gaļas izstrādājumiem. Labs noformējums, pat strausa spalvas – vietējā eksotika, cilvēku interese stabila.

Es meklēju smiltsērkšķu svaigo sulu; tā ir koši oranža un īpatnēji skāba, labāka par visām kafijām možumam. Piedāvājums ir un konkurence arī, svaigās sulas derīguma termiņš ir īss, un tā jau ir garantija, ka ņem dabīgu produktu. Vēl es sev nopirku pašus saldākos ābolus. Saule, mūzika, ļaužu čala un priecīgas sejas, neaizmirstama ābolu smarža, bet visilgāk jūtama (man) bija gaļas kūpinājumu smarža (varbūt tāpēc, ka es vairs neēdu gaļu). Vēl krietnu gabalu aiz Dārzkopības skolas teritorijas, apkārtējās ielas bija pārvērtušās par labi organizētām auto stāvvietām.

Gan jau ziema nebūs barga, un visi stādiņi labi pieaugs. Tagad tik atliek gatavot nākošo vajadzību un vēlmju sarakstu Bulduru stādu parādei.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“