Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienu referāts

Latvijas neatkarības atgūšana un tās mācības

Laikraksts Latvietis Nr. 327, 2014. g. 19. sept.
AL55KD Rīcības komiteja -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Jundzis

Tālavs Jundzis.

Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienās Sidnejā, 2014. gada 29. decembrī paredzēta arī plašāka saruna par Latvijas nesenās vēstures lappusēm un mācībām, kas no tām izriet. Gatavojoties Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai, ko atzīmēsim nākamā gada 4. maijā, jau tagad ir īstais laiks atcerēties un pārrunāt notikumus, kuriem esam liecinieki vai paši esam bijuši tajos iesaistīti.

Dr. jur., Dr. habil. sc. pol. Tālavs Jundzis ir ne tikai viens no 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem, Atmodas laika aktīvistiem un pirmais neatkarību atjaunojušās Latvijas aizsardzības ministrs, bet arī nu jau divdesmit gadus – šo notikumu pētnieks, kurš publicējis piecas monogrāfijas un vairākus desmitus rakstu par šo tematiku. Viņa ierašanās Sidnejā un piedāvātā lekcija par neatkarības atjaunošanas procesiem un to aizkulisēm, varētu būt gan interesanta, gan rosināta uz jautājumiem, komentāriem un saturīgām diskusijām.

Lekcijas ietvaros autors kopā ar klausītājiem sola meklēt atbildes uz M. Gorbačova sāktās pārbūves patiesajiem cēloņiem un īstajām iecerēm, skaidrojot apstākļus, kas noveda pie augusta (1991. g.) puča. Ne mazāk svarīgi būtu saprast, kādi bija M. Gorbačova plāni par Padomju Savienības nākotni un Baltijas valstu vietu tajā.

Tautas frontes Padomju Savienībā un trijās Baltijas valstīs veidojās gandrīz vienlaikus. Vai tās dibināja komunistiskā partija un Valsts drošības komiteja? Tas ir jautājums, uz kuru atbildes sniedz dokumenti un liecības, bet kas joprojām plašākai sabiedrībai palicis neatklāts un intrigām tīts. Kāpēc Latvija izvēlējās parlamentāro ceļu savas neatkarības atjaunošanai, noraidot pilsoņu komiteju piedāvāto? Kādu Latviju atjaunot bija iecerējusi Latvija Tautas fronte un kas no tā iznāca? – Tie ir tikai daži jautājumi, ko skars lektors un par kuriem, iespējams, arī mums katram ir savs viedoklis.

Svarīgi ir ne tikai analizēt vēsturi, bet izdarīt secinājumus, kas no tā izriet. Īpaši tas attiecas uz Krieviju, kura sevi jau 1991. gadā pasludināja par PSRS turpinātājvalsti un tiesību pēcteci. Vai piektā kolonna palikusi tikai Ukrainā? Lektors cer, ka kopā ar auditoriju lekcijas un diskusiju laikā nonāksim pie tām mācībām, kas šodienas pasaulei un mūsu tautai jāņem vērā no nesenās vēstures.

AL55.KD Rīcības komiteja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com