Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēt!

Palielināt / Enlarge

Ansamblis „Daži skaisti ziedi“. Pie klavierēm Sandra Birze. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jubilejas pusdienu dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Astra Kronīte, Gunta Rudzīte. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Daugava“ diriģentes Astras Kronītes vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Diriģente Astra Kronīte un kora priekšnieks Edgars Ceplītis ar svētku kliņģeri. FOTO Pēteris Strazds.

Svētdien, 31. augustā, pēc iepriekšējā dienā nodziedātā 45 gadu jubilejas koncerta, kora vīri ar prieku par labi veiktu darbu un ar atjaunotu spēku pulcējās DV namā, lai slēgtā sarīkojumā ar saviem tuvākiem draugiem priecātos un nosvinētu savu nozīmīgo jubileju. Netrūka ne dziesmas un atmiņas, ne silti vārdi, dāvanas un krāšņi ziedi, ne gardas pusdienas un jubilejas kliņģeris. Un, protams, ka netrūka omulības.

Ceremoniju meistars, korists un aktieris Jānis Lindbergs iepazīstināja apsveicējus, kur rindas priekšgalā stāvēja LR Goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis. Kā kādreizējais korists viņš ar lielu sirsnību varēja minēt vārdā daudzus kādreizējos koristus, kas nu jau dzied tai lielajā korī aiz mūžības vārtiem. No publikas smaidiem varēja manīt, ka arī citi viņus tur siltā piemiņā. DV Adelaides nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte atgādināja, ka 1986. gada KD programmā Adelaides vīru korī bija uzskaitīti vairāk pirmo tenoru, nekā šodien ir dziedātāji visā korī. Toreiz koris lepojās ar 57 dziedātājiem, bet, lai gan šodien dzied tikai divpadsmit vīri, tie vēl smeļas spēku un iedvesmu no visiem, kas kādreiz dziedājuši viņu rindās, jo neviens nav aizmirsts. No Vanadzēm katram vīram tika maza dāvaniņa, kas noderēs dziedamās rīkles skalošanai. Ziedi un dāvana tika arī Vanadžu Ansambļa vadītājai Inesei Lainei. Apsveikums vīriem bija arī no ALB jauktā kora.

Malda Ceplīte no DLOA, Pēteris Strazds no LAAJ, Bruno Krūmiņš no ALB, diakons Ivars Ozols no Adelaides luterāņu draudzes, Valdis Jaudzems no Adelaides Latviešu kooperatīva un Ivars Birze no Sidnejas Latviešu vīru kora silti apsveica kori un diriģenti Astru Kronīti, papildinot savus vārdus gan ar ziediem, gan ar dāvanām, kuras sastāvēja galvenokārt no grādīga satura pudelēm, gan pa vienai, gan veseliem dučiem. Tika nolasīti arī rakstiski apsveikumi. Formālo daļu nobeidza ar diriģentes runu, kurā viņa, starp citu, atzina savu parādu dziedātājiem, bez kuriem diriģentam nav instrumenta, uz kā spēlēt. Viņa neaizmirsa pieminēt arī savu priekšteci – kora ilggadīgo un iemīļoto, pāragri mūžībā aizsaukto diriģentu Stasi Līvmani. Diriģentei pievienojās kora priekšnieks Edgars Ceplītis ar pateicībām dažiem iepriekšējās dienas palīgiem.

Rūpīgi izstrādātā priekšnesumu programmā dzirdējām atkal vīru kori ar lustīgām, nebēdnīgām un sentimentālām dziesmām. Vienmēr aizkustina Tēva nams. Vanadžu Ansamblis uzstājās ar Rindām auga ozoliņi un pārrobežas visi, kas sevi nosaukuši par Daži skaisti ziedi (un ir arī!) Sandras Birzes vadībā dziedāja gan vieni paši, gan aicinot publiku dziedāt līdz. Interesants pārsteigums programmā bija filma, ko uzņēma pirms pieciem gadiem kora 40 gadu jubilejas pusdienās. Tur varējām apskatīt paši sevi, kā esam novecojuši šais piecos gados, un tos, kuri šai laikā no mums šķīrušies uz neatgriešanos.

Māris Miezis ar dažu Vanadžu palīdzību rūpējās par svētku mielastu. Šoreiz galdā lika siltas, latviska stila pusdienas, uz kurām Māris ir speciālists: sulīgs cūkas cepetis, ar sīpoliem sacepti kartupeļi, saknītes un ļoti garšīga sēņu mērce. Saldā ēdienā piedāvāja žāvētu augļu kompotu ar putu krējumu. Kad vēl vēlāk nāca kliņģeris (pēc piedienīgas ceremonijas un Daudz baltu dieniņu dziedāšanas!) ar kafiju, tad tiešām varēja teikt, ka vēders bija pilns. Arī ar dzērieniem neskopojās; tātad par vispārējās labsajūtas trūkumu neviens nevarēja sūdzēties.

Šādas reizes atgādina, cik tālu esam nākuši, ko esam sasnieguši un ka ir vērts cīnīties uz priekšu. Ko teiktu dibinātāji, ja varētu redzēt šodien, pēc tik ilgiem gadiem, savas idejas attīstību un uzplaukumu? Vai sākumā tika domāts, ka no mazās zīlītes izaugs tik kupls, sīksts ozols? Lai dzīvo vīru koris sev par prieku un saviem dibinātājiem par godu!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“