Margarita Stīpniece svin 100

Margarita Stīpniece (Stīpnieks, dz. Klēbachs) dzimusi 1910. gada 26. jūlijā Saldū un šo mēnesi svinēja savu 100 dzimšanas dienu. Izcilā māksliniece 1936. gadā beigusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. No Latvijas trimdā uz Vāciju devusies no Talsiem 1944. gadā un 1950. gadā pārcēlusies uz Austrāliju, kur dzīvojusi Adelaidē. Viņas māksla ir bijusi izstādīta gan Eiropā, gan Austrālijā, un personālizstādes notikušas Latvijā, Amerikā un Austrālijā. Māksliniece 2006. gadā atgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi un tagad dzīvo savas vecāsmātes mājā Saldū. Viņas dēls Andrejs Stīpnieks un mazmeita Marianna Auliciema ar vīru Džermiju Smīdu (Jeremy Smedes) un saviem dēliem Matīsu un Miku arī pārcēlušies uz Latviju un jau vairākus gadus dzīvo Rīgā.

Pagājušā mēnesī Margaritai Stīpniecei bija 100 gadu jubilejas izstāde-retrospekcija Talsu novada muzejā. Atklāšanas runu izstādē teica Guna Millersone, Talsu Novada muzeja mākslas nodaļas vadītāja. Viņai sekoja Mariannas Auliciemas runa, kurā viņa pastāstīja par savu vecmāmiņu. Eleganti ģērbtā māksliniece atļāva savai mākslai pašai par sevi stāstīt un pēc atklāšanas parakstījās jūsmotājiem izstādes katalogā. Izstāde rīkota Talsos, jo Stīpnieka kundze ar savu vīru Eduardu un bērniem tur dzīvoja pirms kara, kamēr Eduards tur bija sūtīts Latvijas armijas dienestā. Kupli apmeklētā izstādē, neskaitot Mariannu ar vīru Džermiju un bērniem, mākslinieces meitu Maiju ar vīru Andri Auliciemu, Baibu Kangeri no Austrālijas, un no agrākiem trimdiniekiem vēl bija Anita un Ivars Apeļi.

Interesants fakts, ka Talsu muzejā bija izstādītas gleznas, kuras māksliniece radīja pirms kara un sekojošās izceļošanas uz Vāciju, un kuras viņa uzskatīja jau par zudušām. Pirms kara Margarita Stīpniece bija piedalījusies Kultūras Fonda un Talsu apriņķa gleznotāju kopizstādēs. No pēdējās izstādes Vandzenē 1944. gadā, Talsu novada muzeja krājumos ar mākslinieka Jēkaba Spriņģa gādību nonāca astoņi viņas darbi. Manā uztverē tajās dažās gleznās, kuras izstādītas šīgada izstādē no pirmskara gleznotām, atspoguļojās tāds bezcerīgums un drūmums, pretēji viņas citām vēlākām gleznām un arī viņas ļoti pozitīvajai personībai. Vēlākās gleznas ar piesātinātām krāsām kā no baznīcas vitrāžām sen jau atstājušas uz mani dziļu iespaidu, jo es tās atceros vēl no manām bērnības dienām.

Ņemot vērā, ka es laikam stāvēju citā rindā, kad tika izsniegts mākslas talants un arī kritiķu spējas, tad citēšu mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes vārdus „Margaritas Stīpnieces glezniecības tveramākā pazīme, manuprāt, ir tas dziļais piesātinātais, piedzītais kolorīts, kurā jaucas zemes krāsas, itin kā tās būtu pagrābtas no Zemgales mālainēm un Kurzemes smiltainēm. Tas mākslinieci saista ar Ģederta Eliasa meistardarbnīcas kolēģiem un pašu darbnīcas vadītāju”. Novēlu daudz baltu dieniņu māksliniecei!

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Laikraksts „Jaunākās Ziņas“.
Otrdien, 1936. g. 1. decembrī:

Jauns mākslinieku izlaidums.

Mākslas akadēmijas padome vakar noturēja sēdi, kas bija veltīta mākslinieka grada piešķiršanai akadēmiju beidzējiem audzēkņiem. Pavisam šogad bija 21 diplomands, no kuŗiem 20 piešķīra mākslinieka gradu, bet vienam attestatu par akadēmijas beigšanu. Ainavu meistardarbnīcu (vadītājs prof. V. Purvītis) beidza: [...]; figūrālo meistardarbnīcu (vad. vec. doc. G. Eliāss) – Bernhards Mednītis, Natālija Ozola-Jaunrubene, Jānis Sproģis, Leja Batvinkina, Katrīne Grižasa, Margarēta Klēbacha-Stīpniece, ar atestatu – Rūdolfs Bērziņš; [...].

Mācības akadēmijas klasēs pārtrauks 5. dec., bet eksāmenus turpinās līdz 21. dec. Svētku brīvlaiks izbeigsies 20. janvārī 1937. g. ∎