Latvijas dalība 34. InSEA pasaules kongresā Melburnā

Palielināt / Enlarge

No rokas rokā skatītāju auditorijā ceļoja latviešu ziedu vainagi! Teresa Eka (Portugāle) un Dace Paeglīte (Latvija) uzstājas 2011. g. Budapeštā, Ungārijā InSEA Pasaules 33. kongresā par sadarbības projektu Latvija–Portugāle–Brazīlija „Boriss Bērziņš un Ângelo de Sousa – Helio Oiticica“ 2009.-2011. FOTO I. Bule.

Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas 6. klases audzēkņu vides mākslas darbs InSEA 34. Pasaules kongresa virtuālajā izstādē Melburnas Kriketa stadionā (MCG)(skolotāja Inese Margēviča). FOTO Dace Paeglīte.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu nama apmeklējums. No kreisās: Anita Andersone, Inese Rone, Dace Paeglīte un Melburnas Latviešu vidusskolas direktors Kārlis Brēmanis. FOTO Ilze Nāgela.

Noslēgums. Sākums LL323.

Sadarbība aizsākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1990.tajos gados, kad InSEA (International Society for Education through Art – Starptautiskā Mākslas Izglītotāju Asociācija) prezidējošās valstis bija Zviedrija un Somija, kuras atrada iespēju daļēji sponsorēt Latvijas dalību kongresos. Tā kopīgi ar InSEA un Rīgas domes atbalstu 1997. gadā Inese Rone un Māra Muižniece piedalījās Eiropas kongresā Glāzgovā, Skotijā, bet 1999. gadā pasaules kongresā Brisbanē, Austrālijā delegāte no Latvijas bija Māra Muižniece.

Nenoliedzami, tā ir bijusi lieliska iespēja ne vien popularizēt Rīgu un Latviju, bet arī laba iespēja iepazīt citu valstu mākslas izglītību ilgākā laika posmā un to salīdzināt ar Latvijas pieredzi. Īpaši nozīmīga ir bijusi saskarsme ar Somijas un Zviedrijas mākslas izglītības iestādēm un zviedru pārstāvēm Britu Mariju Kēlhornu (Britt-Marie Kühlhorn) un Ulu Arnelu (Ulla Arnell). Ziemeļvalstu pasaules uztvere, dabas un gadalaiku izjūta un dizaina apmācības augstais līmenis un kvalitāte, kā arī gudra šo valstu kultūrpolitika ir vienmēr bijuši vislabākās prakses piemēri, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši arī Latvijas bērnu mākslas skolu attīstības modeļu izveidi. To gudri un tālredzīgi savās programmās savulaik iestrādāja Rīgas Mākslas skola, kuru vadīja Māra Muižniece (1950.-2006.), gan ieviešot 3-D darbu metodiku, gan pievēršot vairāk uzmanības laikmetīgās mākslas izpausmes formām – instalācijām, datorgrafikai, performancēm, vides mākslas akcijām. Latvijas mākslas izglītības programmas šobrīd ir ļoti radniecīgas Somijas modelim, jo šobrīd daudzas mākslas skolas Latvijā ir integrējušas savā darbā šīs idejas.

Kopš 2008. gada augusta pēc InSEA Eiropas Padomes un konkrēti Angelikas Plankas (Angelik Plank), Austrija, iniciatīvas Pasaules kongresā Osakā, Japānā tika izveidotas grupas Latvian Friends of InSEA (Latvija –InSEA Draugi – LID ) un Lithuanian Friends of InSEA, kuru uzdevums bija pulcināt ap sevi Latvijā un Lietuvā interesentus sadarbībai un kontaktiem ar InSEA organizāciju. Šo grupu darbības virsmērķis būtu veidot arī vienotu Baltijas valstu areāla informācijas apmaiņas telpu ar InSEA.

Latviju kopš 2009. gada kā institucionālais biedrs šajā asociācijā pārstāv reģionālā biedrība LAT-InSEA un tās vadītāja Dace Paeglīte 2010. gadā ir saņēmusi InSEA Eiropas Merilas Flečeres de Džongas (Maryl Fletcher De Jonga ASV) balvu par Latvijas veiksmīgu iesaistīšanu Starptautiskajā Mākslas Izglītotāju organizācijā InSEA.

Rīgas domes Kultūras departaments Rīgas mākslas skolu pārstāvniecību kongresos atbalsta regulāri, lai: popularizētu Latvijā organizēto starptautisko bērnu un jauniešu izstāžu praksi ārzemēs un piesaistītu dažādu valstu dalībniekus (šobrīd reklamējam jau 9. Starptautisko bērnu un jauniešu mākslas izstādi Šodienas stāsti); uzstātos ar prezentācijām kongresos par mākslas izglītību Latvijas mākslas skolās; organizētu kongresos Latvijas izstāžu ekspozīcijas; meklētu sadarbības partnerus ārzemēs; papildinātu mākslas metodisko grāmatu krājumus skolās.

Rīgu kongresos galvenokārt ir pārstāvējusi Rīgas Mākslas skola (tagad M. Muižnieces Rīgas mākslas skola) un Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola.

Latvijas sadarbības projekti

Pateicoties dalībai InSEA, ir veidojušies daudzi Latvijas starptautiskie projekti un izstādes. Viena no redzamākajām ir nu jau 9. Starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas izstāde Šodienas stāsti, kura notiks Rīgā 2014. gada rudenī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Gaismas pilī, un kurā būs apskatāmi bērnu un jauniešu mākslas darbi no apmēram 20 valstīm.

Piemēram, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola ar pašreizējo InSEA prezidenti T. Eku sadarbojas jau kopš 2006. gada, kad tika organizēta Latvijas mākslas skolu ceļojošā grafiti foto izstāde Grafiti ap mums Portugālē, bet no 2009.-2011 gadam kopīgi strādājām pie Starptautiskā Vizuālās mākslas projekta Latvija–Portugāle– Brazīlija Boriss Bērziņš un Ângelo de Sousa – Helio Oiticica.

Par projekta rezultātiem ziņojām un kopā uzstājāmies ar Teresu Eku 2011. Budapeštā, Ungārijā InSEA Pasaules 33. kongresā. Zīmīgi, ka tieši kongresā Budapeštā uzstāšanās laikā sacēlām sajūsmas vētru, kad no rokas rokā pilnajā auditorijā ceļoja latviešu meiteņu pītie ziedu vainagi, jo runājām un rādījām, kāda nozīme latviešu gleznotāja darbos B. Bērziņa darbos un latviešu tradīcijās piemīt Jāņu vainagiem. Tādējādi izmantojam katru iespēju runāt par mūsu zemes tradīcijām, kuras Eiropā sen jau izzudušas.

Savukārt kongresā Melburnā izplatījām bukletu par Baltijas valstu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Muzeju pedagoģijas izglītojošo projektu Es un Matiss 2005.-2012., kura rašanos iedvesmoja slavenā franču gleznotāja Anrī Matisa papīra griezumu izstāde Rīgā. Projekta rezultātā radās izstāžu cikls, kurš vairākkārt apceļoja Baltijas valstu pilsētas un priecēja skatītājus ar savu košumu un krāsainību.

Kongresa izstāde un uzstāšanās

Parasti, piedaloties Eiropas kongresos ilgākā laika posmā, dalībnieki viens otru atpazīst un zina, un tad darbošanās un dalība notiek ar zināmu pēctecības pieskārienu. Kongresi ir tā vieta, kur iespējams satikt mākslas izglītības korifejus un leģendas, cilvēkus, kuri sarakstījuši grāmatas, kuras piedzīvojušas atkārtotus izdevumus un kuras izmanto savās izglītības sistēmās daudzas valstis. Dalība pasaules kongresos, tas savukārt ir zināma veida izaicinājums, jo tad satiekas pilnīgi nezināmas personības un ir grūti prognozēt, ko tieši klausītājs un skatītājs iegūs un ieraudzīs.

Īpaši tas sakāms par kongresu Austrālijā, jo Āzijas un tieši Austrālijas reģiona dalībnieku īpatsvars bija noteicošais – tā īstenībā bija tikšanās uz Eiropas, Amerikas, Āzijas un Austrālijas pamatiedzīvotāju aborigēnu kultūras mantojuma šķautnes. Varam pat teikt, ka uz aborigēnu izzūdošās kultūras traģiskās sāpes robežas. Aborigēnu mākslas un meditatīvās punktveida tehnikas piemērus mākslas nodarbībās izmantojam bieži, bet kongress it kā pavēra mazu iespēju ieskatīties šīs dienas un šī brīža Austrālijas pamatiedzīvotāju mākslas aktivitātēs, un tas bija kaut kas jauns un nezināms, bet to neļāva dokumentēt, fotografēt un vākt vizuālo materiālu iespaidus.

Eiropā esam pieraduši dalīties ar informāciju izglītības nolūkos – Austrālija pateica: „Nē, to nedrīkst!“ Toties Austrālijas kongresā bija iespējams satikt un klausīties slavenos britu pārstāvjus Naidželu Mīgeru (Nigel Meager) un Denisu Atkinsonu (Deniss Atkinson). Inese Rone, kas piedalījās 1997. gada kongresā Glāzgovā, atzīmēja, ka no neliela domu biedru pulka InSEA organizācija šobrīd ir kļuvusi par milzīga mēroga mākslas izglītotāju pulcēšanās vietu.

Latvijas mākslas izglītības piemēri

Nozīmīgi bija tas, kongresa laikā no 7.-11. jūlijam virtuālajā izstādē, kurā piedalījās 180 dalībnieki, un kurā bērnu un jauniešu mākslas darbi tika demonstrēti vienlaicīgi 10 ekrānos, tika demonstrēti arī Latvijas – Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas (skolotājas I. Margēviča, D. Pudāne, A. Staģe) un Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas (skolotāja G. Kristapsone) 10 digitālie gleznojumi, grafiskie un vides mākslas darbi.

Savukārt, 8. jūlijā notika Daces Paeglītes uzstāšanās un izdales materiāla izplatīšana P. Mondriāns abstrakcionisms, dizains un tā saikne ar mūsdienu dzīvi, kas atspoguļoja Pārdaugavas mākslas skolas 2012./13. mācību gada mācību darbu metodisko piemēru analīzi par P. Mondriāna skolu, abstrakcionismu un tā saikni ar mūsdienu dzīvi, dizainu; klausītāji tika informēti M. Rotko centra Daugavpilī atvēršanas nozīmīgumu Austrumeiropā 2013. gadā. Zīmīgi bija tas, ka šajā sesijā uzstājās arī aborigēnu māksliniece un mākslas kuratore Marī Klarka (Maree Clarke) un jaunā InSEA prezidente Teresa Eka; bijām lepnas, ka atradāmies tik izcilā runātāju sesijā.

Vizītes Austrālijas skolās, muzejos, izstādēs

1. Iesākumā pirms kongresa atklāšanas ceremonijas bija iespēja iepazīties ar Austrālijas vidusskolu mākslas izglītības programmām, jo tika piedāvātas skolu vizītes šādās mācību iestādēs – Melbourne Boy's High School, Methodist Ladies College (MLC), Victorian College of the Arts Secondary School.

Neliels pārsteigums bija tas, kā Austrālijā joprojām ir saglabātas un ir dzīvotspējīgas tradīcijas, īstenojot mācību procesu zēniem un meitenēm atsevišķās skolās.

Savukārt, 12. jūlijā notika iepazīšanās ar muzeju pedagoģijas programmām Viktorijas Nacionālās galerijas muzejos ar radošo darbnīcu bērniem Tērpu detektīvs un zīmēšanas krītiņu taktilo prasmju darbnīcu PASTELLO itāļu mākslinieku Erikas Zorci un Matteo Sangalli projektu (skat. >>), kur tika izmantota kustību un taustes metode, kas mudināja mācīties darot un veidoja to brīvo, radošo un pozitīvo starpposmu starp skolas programmu apguvi un izklaides industriju piedāvātajām iespējām. Katrs, ienākot šādā muzejā vai zinātnes centrā, iemācās kaut ko, bet visi neiemācās un neapgūst vienu un to pašu, tur arī ir tā atšķirība starp stingri strukturētu izglītojošo darbu un zināma veida izvēles brīvību. Jauki – darbojies, domā, sapņo un atklāj, un izej no muzeja laimīgāks nekā tu esi tajā ienācis.

Atziņas, ieguvumi un atklājumi

Lūk, daži secinājumi, ko paņēmām līdzi no pasākuma.

1. Pārsteidzoši bija tas, ka Austrālijas skolās tiek vāktas un veidotas ļoti nopietnas mākslas tehniku apguves darbu portfolio mapes (liela izmēra A1).

2. Mākslas stundās tiek pētīti un veikti vingrinājumi un projekti, analizējot tieši Popkultūras mantojumu. Tas lika aizdomāties, ko darām mēs Latvijā? Mēs parasti stundās runājam par modernisma laikmetu –impresionismu, kubismu, sirreālismu, puantilismu, par Bauhauza skolu, mēs it kā apejam vai pat izsvītrojam no apmācības programmām sociālistiskā reālisma laiku un tā piemērus un tad tikai nedaudz pieskaramies popkultūras piemēriem.

3. Pārliecinājāmies, ka sarūk dabas pētniecības vingrinājumi skolās un mainās kluso dabu uzstādījumu priekšmetu izvēle – tiek izmantoti mūsdienīgāki priekšmeti kā iesaiņojumu tūtas, konfektes, ēdieni, fragmenti no priekšmetiem un dabas elementiem.

4. Globāli attīstās fiziski vai tikai virtuāli mākslas projekti, kuri vairāk veic socializācijas un saskarsmes lomu, nevis izglītojošo, un tādos piedalās daudzi dalībnieki vai dalībvalstis, bet tos raksturo ne visai laba mākslinieciskā kvalitāte.

Saziņa ar Melburnas latviešu saimi

Jaukas, informācijas bagātas un noderīgas bija viesošanās Melburnas Latviešu namā un tikšanās ar Melburnas Latviešu vidusskolas (MLV) pārzini Kārli Brēmani, MLV skolotāju Anitu Andersoni, Daugavas skolas pārzini Līgu Dārziņu, skolas kora vadītāju Jolantu Lārmani, ar laikraksta Latvietis palīgredaktori Ilzi Nāgelu un mācītāju Daini Markovski.

No Latvijas atvedām Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu ceļojošo darbu izstādi Latvija un Austrālija – senatne un mūsdienu raksti (skolotājas Arta Dzirkale un Inese Margēviča), kura tika nodota Melburnas Latviešu vidusskolas skolotājai Anitai Andersonei. Tikšanās laikā tika pārrunātas izstādes eksponēšanas idejas un domājām par turpmāko sadarbības formu veidošanu ar trimdas latviešu skolu pārstāvjiem Melburnā. Apspriedām idejas par rakstu sakarā ar Latvijas dalību InSEA kongresā un citiem ziņojumiem laikrakstam Latvietis par nozīmīgiem mākslas izglītības un kultūras notikumiem Latvijā nākotnē. Mīļš paldies visiem latviešiem par jauko uzņemšanu un kopā pavadītajiem mirkļiem Melburnā!

Māksla kā provokācija. Domas par nākotni – Patricija Picinini

Filozofiski meklēt atbildes uz jautājumiem, kāda būs mākslas izglītības misija un virzība nākotnē, kā tam sagatavoties un, kā saprast, kādas tieši varētu būtu izmaiņas cilvēka un dabas savstarpējās attiecībās, nebūt nav viegli. Svarīgākais laikam ir apjaust virzienu, kurā lūkoties.

Kongresā šī loma tika uzticēta pasaulslavenajai austrāliešu māksliniecei Patricijai Picinini, kura izmantojot bioētiku, biotehnoloģijas un dabas vidi, ir radījusi hiperreālistiskas cilvēka izmēra un dīvainu dzīvnieku saskarsmes un mutāciju tēlnieciskus darbus. Vienlaicīgi šie darbi tiek piedāvāti skolotājiem kopā ar metodiku, kā sarunāties ar bērniem par laikmetīgo mākslu, un tie tiek izmantoti Austrālijas mākslas izglītībā.

Tie ir provokatīvi un strīdīgi silikona, stikla šķiedras mākslas darbi, kuri manipulē uz saprāta un ārprāta robežas, satriec ar savu izmēru un līdzību cilvēkam, bet tajā pašā gluži omulīgi iekļaujas mūsdienu fantastikas un datorprogrammu radīto virtuālo vizualizāciju arsenālā. Māksla šeit darbojas kā šoks un kā provokācija. Patrīcija Picinini ar darbu Ilgā gaidīšana / The Long Awaited 2008 (Patricia Piccinini) ierindota strīdīgāko un šokējošāko darbu sarakstā pasaules mākslas vēsturē (skat. >>).

Nenoliedzami, tie ir šī laikmeta bērni un tajā pašā laikā tie ir kaut kādas dīvainas pasaules mutanti, kuri varētu eksistēt kopā ar mums. Vai mēs to gribam un vai esam gatavi to darīt? Emocionāli tie mums liek justies neērti. Māksliniece pati saka, ka viņa rada kādu būtņu pārpasaulīgo, emocionālo dzīvi, kuras varbūt kaut kur zemapziņā parādās, bet, ka viņa vairāk rāda šo būtņu savstarpējās attiecības, kuras varētu eksistēt – rada pasauli starp to, ko mēs pazīstam un starp to, kas ir gandrīz tepat blakus – svešo un nezināmo, bet iespējamo. Un tādējādi viņa uzdod jautājumu, ko tas nozīmē – būt cilvēkam šajā laikā, ja mūsdienu tehnoloģijas tik ļoti izmaina savstarpējās attiecības starp cilvēkiem un dabu? Un pati saka, ka manā pasaulē ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, jo jūtu divējādo spriedzi, kas ir piedzimusi ar mūsu tehnoloģisko inovāciju iespējām un jautājumu, vai mēs tās spēsim kontrolēt?

Mākslas izglītības misija un virziens, kurā lūkoties nākotnē, varētu būt cilvēks, zinātne un daba!

Dace Paeglīte
Laikrakstam „Latvietis“