Skolnieki tiekas pēc vairāk kā 50 gadiem

Ilgi lolotā Ligitas Huez’as (Huez, Grikmane, Vācija) un Daumanta Haznera (ASV) iecere piepildījās: atkalredzēšanās bijušajiem Augustdorfas nometnes latviešu skolēniem. Un tas pirmo reizi pēc vairāk kā 50 gadiem.

Notikumu gaidījām ar ar lielu interesi. Šī gada 7. jūlijā sabraucām no vairākiem kontinentiem – kopskaitā ap 35. Viesnīca Radi un draugi bija pareizā vieta – daudzi no mums ir Daugavas Vanagu organizācijas biedri un atbalstītāji.

Prāvests Klāvs Bērziņš atkalredzēšanos atklāja ar iejūtīgiem vārdiem. Viņa tēvs, mācītājs Ringolds Bērziņš bieži darbojās Augustdorfā un vairākus no mums iesvētīja. Dziesma Ved mani, Dievs ikvienam atgādināja par svētību kādu piedzīvojam, atrazdamies brīvā Latvijā. Par brīvu tēvzemi aizlūdzām katrā svētbrīdī, dzīvodami Augustdorfas barakās.

Vija Brigadere, agrāk Hamburga, apsveica senos skolas biedrus. Viņa bija gādājusi par tikšanās praktisko pusi un labsajūtu. V. Brigadere uzņēma skolas biedrus arī savā pajumtē.

Pateicoties Augustdorfas nometnes latviešu ārsta Dr. Anša Rituma meitai Dr. Ievai Suermannei (Ritumai), kas dzīvo Detmoldā, Aija Ebdene (Lasmane) varēja nolasīt Augustdorfas ciemata galvas saietam veltītu sevišķu apsveikumu.

Dr. Andreasa Vulfa (Andreas Wulf) to formulējis tik izjusti un atbilstoši mūsu situācijai – tekstu nevēlamies tulkot, lai nezaudētu nianses.

Augustdorfas nometnes teritorijā 1957. g. izveidoja vācu armijas kazarmas. Komandējošais ģenerālis ir saņēmis filmu Padomju stāsts (Soviet Story) un Geto bez žoga (Ghetto ohne Zaun) (par latviešu gaitām nometnēs, sevišķi Augustdorfā pašā), kuras viņš nodevis karavīru izglītības vajadzībām.

Dr. Ģirts Zēgners un Velga Zēgnere (Zaļkalne) visus iepriecināja ar seno dienu fotogrāfiju atskati Augustdorfas bēgļu nometne 1951 – 1957. Gandrīz katrs ieraudzīja sevi citā izskatā: vai nu bērnu dārzā, ko vadīja Velgas māte, vai dziedot korī (Bruņa Rubesa vadībā), stampājot pa sniegu uz skolas baraku (Dr. Kārlis Kangeris).

Lielu pārsteigumu un prieku sagādāja līdz šim neredzēts uzņēmums no 1953. gada: skolas direktors Ansis Dreimanis ar dēlu Manzaru Dreimani – abi smejas!

Direktors saviem audzēkņiem ir palicis atmiņā kā ļoti nopietns kungs – tikai šad tad viņa pusslepenais smaids bārdiņā.

Lai gan Austris Grasis neapmeklēja Augustdorfas skolu, viņš ieradās, lai pārstāvētu savu brāli Uldi. Austris nolasīja brāļa jaunākos dzejoļus, aizkustinoši nodziedāja dažas dziesmas, starp tām iemīļoto tautas dziesmu Kad pārnāksi, bāleliņ? Kopīga tautas dziesmu dziedāšana ir Austra Graša un bijušo nometņu skolēnu sirdslieta. Tā arī šoreiz, mēs kopīgi dziedājām tautas dziesmas!

Inta Rūtiņa (Adamovica, ASV) runāja par pirmo Augustdorfas ģimnāzijas beidzēju Bruni Rubesu, pie kura viņa mācījusies angļu valodu. I. Rūtiņa ļoti agros rītos braukusi no Detmoldas pilsētas uz Augustdorfas nometni, lai tikai nenokavētu Br. Rubesa aizraujošās angļu valodas stundas. Viņa aicināja ziedot Br. Rubesa piemiņas stipendijai Vītolu fondam www.vitolufonds.lv

Prof. Valters Nollendorfs (agrāk ASV), bijušais Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktors, atgādināja par vērtīgām skautu vadītāju nodarbībām Br. Rubesa vadība Augustdorfā.

Dalībnieku nākotnes vēlme – jātiekas atkal un pēc iespējas drīzi. Tālāk no kapa –– tā mudināja kāds pieredzējušāks vīrs!

V. Brigadere paziņoja uz vietas notikušās spontānās mutiskās aptaujas rezultātu: augustdorfiešiem jāmēģina pulcēties īstajā notikumu vietā – 2010. g. Detmoldā/Augustdorfā.

Māra Apele-Blūmiņa, Ruta Buklevica (Sieceniece), A. Ebdene un I. Suermanne domās par gadu ilgi cilātā sapņa īstenošanas iespējām Vācijā.

Sarunas turpinājās ilgi. Daļa ciemiņu devās uz Okupācijas muzeju, lai noskatītos dokumentālo filmu par komponistu, dziedātāju un Latvijas brīvības cīnītāju Alfrēdu Vinteru, kurš aizgāja mūžībā 1976. gadā Stokholmā. Filmas iniciatori: Ingrīda Cāzere (agrāk ASV, Vācija) ar savu vīru.

A. Vintera dziesmas arvien skanējušas un skanēs nākotnē augustdorfiešu sirdīs: Trīs vītušas rozes, Gaujas laivinieks, Mazais pasta balodītis...

Aija Ebdene
Laikrakstam „Latvietis“