|
|
Laiks Latvijā: |
Krievzemespiezīmes (3)
Sv. Pēterburgā
Laikraksts Latvietis Nr. 325, 2014. g. 3. sept.
Uldis Siliņš -
Ieteikt draugiem.lv
Ermitāža. FOTO Agrita Krieviņa.
Uldis Siliņš, alus un balodis. FOTO Agrita Krieviņa.
Kuģīša brauciens. FOTO Agrita Krieviņa.
Kuģīša brauciens. FOTO Agrita Krieviņa.
Kuģīša brauciens. FOTO Agrita Krieviņa.
Kuģīša brauciens. FOTO Agrita Krieviņa.
„OMON“. FOTO Agrita Krieviņa.
Jātnieces uz zirgiem. FOTO Agrita Krieviņa.
Pēterhofa. FOTO Agrita Krieviņa.
Pēterhofa. FOTO Agrita Krieviņa.
Sv. Izaka katedrāle. FOTO Agrita Krieviņa.
Sv. Izaka katedrāle. FOTO Agrita Krieviņa.
Noslēgums. Sākums LL322, LL324.
Ņeva – galvenais pilsētas ūdensceļš
Ejam uz Ņevas kuģīšu piestātni pie Biržas tilta. Pie galdiņa krastmalā cienājam sevi ar alu, sulu, saldējumu (arī baložus un divus nekaunīgus zvirbuļus ar līdzi paņemto sieru) – 480 rubļi.* Pusotras stundas kuģīša brauciens pa pilsētas upēm un kanāliem maksā 550 rbļ. katram.
Galvenais pilsētas ūdensceļš – Ņevas upe no Ladogas ezera ietek Baltijas jūrā. Pilsētā ir ap 93 upju, grāvju, caurteču un kanālu ar kopējo garumu aptuveni 300 km, tajā skaitā apmēram 20 mākslīgie kanāli ar kopējo garumu vairāk nekā 160 km.
Tā kā Pēterburga atrodas zemā, purvainā vietā, pilsētas pastāvēšanas laikā hidroloģiskais tīkls piedzīvojis izmaiņas. XIX gs. beigās Ņevas delta sastāvējusi no 48 upēm un kanāliem, veidojot 101 salu. XX gs., aizpildot kanālus, salu skaits tika samazināts līdz 42. Tas nu tik daudz par pilsētas vēsturi.
Sēžam uz kuģīša klāja. Nav ne mākonīša. Temperatūra ap 30°C. Labajā krastā redzams Petro-Pavlovska cietoksnis un vēsturiskais kreiseris Aurora, kas apšaudīja Ziemas pili. Iebraucam kanālu tīklā. Visā pilsētā nav augstākas celtnes par 6 stāviem. Tikai viena māja prasās pēc krāsas, un vandāļu izraibinātu sienu gadījās redzēt tikai vienreiz. Jā, Pēterburga nav Rīga, kur šiem maitas putniem ļauta pilna vaļa. Neredz nevienu ubagojam. Mums stāsta, protams, krieviski, garām slīdošo māju vēsturi. Tur dzīvojusi tāda un tur tāda slavenība. Atceros tikai māju, kurā pēc neveiksmīga dueļa miris A. Puškins.
Atpakaļ cietzemē. Alus un saldējums – 320 rubļi. Pusdienas restorānā – borščs, cepti dārzeņi, kafija, divas glāzes alus, kopā: 1220 rbļ. + 120 rbļ. dzeramnaudā.
Ejam uz viesnīcu. Ļoti gaumīgs sienu dekorējums. Istaba, dušas un labierīcības ļoti tīras, sniegbalti palagi, biezas segas, bet, paldies Dievam, ir atvēsinātājs. Skapī seifs. Ja jāmin kāds trūkums, tad tas ir ziepju trauks dušas telpā.
Vakarā es atliekos gultā atpūtināt savus vecos kaulus, bet Purs aiziet staigāt un, cita starpā, arī apskatīt konservatoriju, kur prof. J. Vītols 20 gadus strādājis par mācības spēku, komponistu klases vadītāju. Pārrodas Purs: „Celies augšā un nāc skatīties pilsētu, fantastisks skats!“ Tiešām. Skats ir fantastisks. Skaisti izgaismotas ēkas, par ko gādā dzeltenās ielas spuldzes garos metāla stabos. Visur vasarīgi ģērbušies ļaudis. Piedzērušos un miliciju neredz. Ermitāžas laukuma vidū liels metāla statīvs ar zelta eņģeli ar krustu rokās. Gar laukuma malu uz motocikliem joņo divi kamikadzes, gan uz vienu, gan abiem riteņiem. Troksnis! Par to gādā auspufs (izpūtējs).
Uz skaistiem zirgiem pa pāriem jāj četras amazones. Vēlāk noskaidrojam, ka viņas piedāvājot izjādes. Nelikās, ka meitenēm ar veikalu sevišķi veicās.
Kāda jauns meitietis laiž gaisā balonu. Tas nav parasts balons, bet sarkans plastmasas maiss, kurā redz degam vaļēju liesmu. Sasildītais gaiss to tad nes arvien augstāk un augstāk. Augstu gaisā redzami vairāki šādi baloni. Viens gan tālāk par koka zariem nebija ticis.
Ņevā pacelts lielais tilts. Ienāk milzīgs preču kuģis. Pēc pusnakts esam gatavi iet mājās, bet vispirms kas jāieēd. Ieejam kafejnīcā, saņemam ēdienkartes, bet pēc tam neviena no abām jaunkundzēm par mums neliekas ne zinis. Nu ja tā, ceļamies un ejam prom. Viena no freilenēm kārto glāzes un uz mums pat nepaskatās. Tā bija vienīgā nelaipnība, ko mēs piedzīvojām visā ciemošanās laikā. Burger Kingā valda pavisam cits gaiss. Salātus un čipšus? Laipni lūdzam! Un tad, kā Šekspīrs saka: „Kas ir bijis agri nomodā, tas iet vēlu gulēt.“ Par citāta pareizību es negalvoju.
Trešdien, 6. augustā
Šodien uz menu Peterhofa – cara pils. Ieturam brokastis, samaksājam viesnīcu un par 5 800 rubļiem nabadzīgāki soļojam uz kuģīša piestātni, kas iet ik pusstundu. Ceļojums ilgst 30 minūtes, distance – 30 km. Purs samaksā par savu biļeti 1 100 rubļus, bet es kā pensionārs tikai 800 rbļ. Ir jāpērk turp-atpakaļ biļete, un pēc tam braukšanas laikus vairs nevar grozīt. Gribētāju ir tik daudz, ka tuvākie braucieni ir jau izpirkti. Sēžam krastmalā pie alus un saldējuma un barojam baložus. Beidzot pienāk mūsu kārta. Braucam. Tālumā redzams Kronštadtes siluets. Esam klāt. Pie ieejas parkā jāpērk biļete, nu kā citādi. Sakām atkal ardievas 1 000 rubļiem un soļojam uz pili. Ja telpa atļauj un redaktrisei žēlīgs prāts, varbūt mazliet vēstures nenāks par ļaunu.
Peterhof
Iecere par cara ārpilsētas rezidenci, kas līdzinātos Versaļas pilij, radusies Pēterim I jau 1714. gadā, Sākotnēji tā bijusi visai pieticīga celtne, būvēta Pētera baroka stilā laikā no 1714. līdz 1725. gadam, pārbūvēta imperatores Elizabetes I laikā (no 1747.-1752. gadam), tā saucamajā nobriedušā baroka stilā, par paraugu izmantojot Versaļas pili. Tā saucamajā strūklaku pilsētā ietilpst 18.-19. gs. pils un parku ansamblis.
Laikā no 1941. gada 20. septembra līdz 1944. gada 19. janvārim Pēterhofu okupē vācu armija. Mākslas vērtības tiek izlaupītas vai iznīcinātas, parkos izcirsti koki, bet lielā pils uzspridzināta un nodedzināta (?), Samsona, Gudrā vīra un daudzas citas skulptūras aizvestas no Ļeņingradas uz Vāczemi.
Pēterhofu nosacīti var sadalīt Augšējā dārzā un Lejas parkā. Ansambļa centrālais, savienojošais elements ir Pēterhofas lielā pils, uz kuru no jūras puses paveras brīnišķīgs skats. Tās priekšā zaigo Lielā kaskāde ar alu, ūdenskrituma kāpnēm, daudzām apzeltītām bronzas skulptūrām. Kaskādi ar jūru vizuāli savieno Jūras kanāls, kas dala Lejas parku Rietumu un Austrumu daļās.
Lai tiktu pilī, atkal jāmaksā ieeja. Faktiski, ja tu, cilvēk, gribi paspert soli pa labi vai kreisi no galvenajām kāpnēm, tev ir jāpērk biļete. Man šķiet, ka tas bija šeit, kur starp ļaudīm bija redzams arī Pēteris I ar carieni, galma kungi un galma dāmas; Gribat nofotografēties kopā ar Pēteri Lielo vai kādu no galma ļaudīm? Katrā laikā, katrā laikā! Jums rublīši ir?
Interesentu bars ir milzīgi liels, un mēs saprotam, ka izstaigāt lielo celtni līdz kuģīša atiešanai nebūs iespējams. Šovakar jābrauc atpakaļ uz Rīgu. Labi, apskatīsim vismaz Lejas parku. Augšējais dārzs paliek neredzēts. Ātri atskārstam, ka kājām ejot, nekur tālu netiksim. Par laimi pa parku braukā ar baterijām darbināti sešvietīgi satiksmes līdzekļi. Nopērkam kioskā biļetes (kā nu bez tām!) un braucam. Ir arī vēl citi satiksmes līdzekļi, kas atgādina vilcienu ar pāris vagoniņiem. Tie nevar iebraukt tur, kur mēs. Lentā iespēlēta balss mūs informē par redzamiem objektiem, protams, krieviski. Purs man pārtulko svarīgāko.
Bez lielās pils ar kaskādi, kanālu un puķu dārziem ir vēl citi mākslinieciski pabeigti arhitektūras un parka ansambļi; Lielā oranžērija ar augļu dārzu un siltumnīcām, Monplezir – Pētera I pils ar dārzu un garšvielu siltumnīcām (vienstāvīga pils saglabājusies kopš Pētera I laikiem), mazā pils Marlī ar dārziem un zivju dīķiem, Katrīnas pils, kurā viņa dzīvojusi, pirms kļuvusi Katrīna I, Mazais Ermitāžas paviljons, angļu skatu parks ar gotiskā un klasiskā stila celtnēm, paviljoni un kolonādes. Vai mēs redzējām arī Pļavas parku ar Belvederas pili, nudien nepateikšu. Noteikti neredzējām Aleksandrijas parku. Ieskaņotā balss mūs informē, ka pasaules slavu Pēterhofas Lejas parkam atnesušas unikālās un vairāk nekā 150 strūklakas un 4 kaskādes. Dārzā gar ceļmalu lapu koki saskaņoti, lai rudenī lapotne būtu apmēram vienā krāsā. Pie labirintu veidošanas piedalījies arī Pēteris I.
Unikāls un vienreizējs ir paceļamais un nolaižamais galds 14 personām Mazajā Ermitāžā. Ēdamistaba atrodas 2. stāvā. Ēdamgalds ir perfekts aplis, kas savukārt sastāv no ārējā un iekšējā apļa. Pirms mielasta dalībnieki ir sasēdušies pie galda, no virtuves, kas atrodas stāvu zemāk, divi kalpotāji ar vinčveidīgas ierīces palīdzību uzskrūvē ēdamistabas galdam vidējo apli ar ēdieniem. Ārējais aplis ir plats diezgan 14 šķīvjiem. Ja vajadzīgs, netīro šķīvi var individuāli nosūtīt lejā un saņemt tīru pēc tā paša principa kā vidējo apli.
Mājās, mājās steigsimies!
Brauciens ir beidzies. Ejam atpakaļ uz piestātni. Līdz kuģīša atiešanai vēl laiks. Dzeram kvasu un ēdam kartupeļu skaidiņas. Vēl viena ēka saista mūsu uzmanību – plastmasas pārvietojamā tualete un par pliku velti! Pods gan nav izvests kopš Pētera I laikiem.
Atpakaļ Pēterburgā. Ostā stāv divas liellaivas vārdā Skrunda un Sigulda, rakstīts gan ar krievu burtiem. Paņemam no viesnīcas mugursomu un ejam uz St. Izaka katedrāli, kur plkst. 20.00 S. Rahmaņinova Sv. Jāņa litānijas dzied Smoļnija katedrāles pareizticīgo kamerkoris. Koncerts ilgst tikai stundu. Vareni izskan pēdējais dziedājums Lai svētīts Tā Kunga vārds. Mums piedāvā arī uzkāpt katedrāles 15. stāvā un paskatīties uz Pēterburgu no augšas. Kāpt 15 stāvus? Sirsnīgs paldies. Pietiekami redzēts no apakšas.
Mājās, mājās steigsimies! Izkāpjam Obvodnij kanal stacijā. Pirmo reizi redzam pilsētā lielāku pārtikas veikalu – Prizmu. Prom uz auto ostu. Adievu, skaistā piļu, muzeju, baznīcu un strūklaku pilsēta! Braucam. Pa ceļam paziņojums: ja kādu redzēs autobusā lietojam alkoholu, tad to ar visām panckām izsēdinās ārā. Neviens izsēdināts netiek. Plkst. 07.00 ieripojam Rīgā. Mūsu odiseja ir beigusies.
Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“
* Par 1 euro (AUD 1,40) nopirkām 47 rubļus.
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
