Redakcijā

„Es nāku no tatāriem,
Visas zemes tie min zirgu pakaviem,
Tā tevi un latvjus es samīšu
Un gaismas pils gaismu dzēsīšu!“
(Melnais Bruņinieks)
Rainis – Uguns un nakts

Sveicināti, lasītāji!

Vai nav kārtējā likteņa ironija, ka Gaismas pils – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka – atklāta tieši tajā laikā, kad izjūtam vislielāko apdraudētību no mūsu austrumu kaimiņa?

Kas ilgi nāk, tas labi nāk ir tautas sakāmvārds. „...Valsts bibliotēka griezās pie Saeimas pēc līdzekļiem jaunas modernas bibliotēkas ēkas celšanai. Saeima šādas ēkas vajadzību atzina un deva kredītus jaunas bibliotēkai pilnīgi piemērotas būves priekšdarbu veikšanai. Ir paredzams, ka pēc dažiem gadiem Latvija leposies ar priekšzīmīgu un modernu valsts bibliotēkas celtni.“ Kad šo rakstīja? Pirms desmit gadi? Divdesmit? Nē – tas lasāms izdevumā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928. gada novembrī! Valsts budžetā 1928./29. saimniecības gadam (Valdības vēstnesis Nr. 79, 1928. g. 7. apr.) pie Ārkārtējiem izdevumiem ir: „Valsts bibliotekas ēkas celšanai: 20.000,-“

Grāmatas ir latviešiem ļoti svarīgas. Mani vienmēr pārsteidz lielais latviešu grāmatu piedāvājums, un sevišķi īpatsvars grāmatām ar cietiem vākiem. Citās zemēs cietie vāki bieži tiek uzskatīti par sevišķu luksusu, un cenas ir attiecīgi lielākas. Bet Latvijā tā ir norma.

Un tagad mums ir sava Nacionālā bibliotēkā cietos vākos. Skats no pasākumu telpas LNB korē 11. stāvā ir varens. Daugava pie kājām, Vecrīga kā makets, ko var izpētīt no augšas. Skatoties otrā virzienā jāskatās mazliet uz augšu, lai saskatītu t.s. Uzvaras pieminekļa obeliska galotni. Visa mūsu zinību un kultūras bāze ir, diemžēl, par 11 metriem zemāka nekā piemineklis varonīgiem okupantiem no austrumiem.

Vai tas ir latviešu raksturs, ka nesliecamies taisni uz augšu, bet gan drīzāk veidojam plašu pamatu un galvu tikai mazliet paceļam virs pleciem? Gaismas pils ir stikla kalns, bet ar tādu slīpumu, kur var tomēr uzjāt. Tas ir krasā pretstatā jaunām Rīgas daudzstāvu dzīvojamām mājām, kuras ar mazāku šķērsgriezumu tiecas uz debesīm.

Gaismas pils ir patiešam interesanta ēka. Gunārs Birkerts ar to darbojies jau kopš 1989. gada, un tagad, beidzot, darbs ir pilnveidots. Vēl atliek Gunāra Birkerta ēka pašā Vecrīgā – Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nams, kura celtniecība pārāk bieži atlikta, bet kurš ir jo sevišķi vajadzīgs tagad, kad atkal izjūtam draudus latvjus samīt.

Man ir viens vārds no mūžības;
Teic: gaisma tiks tomēr pie uzvaras!
(Spīdolas balss)
Rainis – Uguns un nakts

GN