Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Literārā pēcpusdiena – par literatūru!

Grāmata ir Tavs draugs

Laikraksts Latvietis Nr. 324, 2014. g. 27. aug.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Marija Perejma, Aldis Putniņš, Astra Kronīte, Zaiga Sudraba. FOTO Imants Kronītis.

ALB

Adelaides Latviešu biedrību

Adelaides Latviešu biedrības literārās pēcpusdienās publiku mēdz apgaismot par visādiem tematiem, kuriem tikai retumis ir kāds sakars ar literatūru. Šoreiz, 24. augustā, runa bija tieši par grāmatām, un specifiski, par tām, kurās esam aprakstīti mēs paši, jo tieši šinī gadā ir iznākušas vai drīzumā iznāks trīs grāmatas par Austrālijas latviešiem un trimdas dzīvi. Ne tikai mēs paši sev sākam likties interesanti, bet arī Latvijā vēsturnieki un pētnieki grib zināt, kur palika un kā dzīvoja tā tautas daļa, kas atstāja Latviju Otrā pasaules kara laikā. Visumā, Latvijā pastāv uzskats, ka izbraucām un pazudām, bet šīs grāmatas pauž citu stāstu.

Trīs grāmatas, trīs runātāji. Pirmā ir mīlestības darbs, veltījums vecāku piemiņai. Marija Perejma (dzim. Tumuls) savā grāmatā Flinderiešu māju stāsti (The Flinders street Latvians) iemūžinājusi divdesmit latviešu ģimeņu stāstus; ģimenes, kuras jau pašā sākumā apmetās vienā Adelaides ielā un izveidoja īstu latviešu ciemu bijušā mandeļu dārzā. Toreizējie iebraucēji jau dus smilšu kalniņā, un viņu bērni paši ir kļuvuši par vectētiņiem un vecmāmiņām, tādēļ bija beidzamais laiks dokumentēt dzīvo vēsturi, kamēr kāds vēl to atceras.

Marijas grāmata bija ilgi plānots darbs, kas sākās ar regulāriem publicējumiem laikrakstā Latvietis, sākot ar Flinders ielas Pirmās mājas un tās iedzīvotāju dzīves stāstiem. Lielu darbu prasīja informācijas sakopošana. Grāmatā varēja ietilpināt daudz vairāk fotogrāfiju nekā to varēja atļauties laikraksta publikācijās. Grāmata sastādīta interesantā veidā, vienlaikus angliski un latviski, lai arī tie pēcteči, kas latviski vairs nerunā, varētu lasīt savu ģimenes stāstu. Ļaudis neskopojās ar fotogrāfijām, un grāmatā tās parādās bagātīgi – gan melnbaltas, gan krāsainas.

Visas aprakstītas ģimenes savā laikā ir veidojušas latviešu sabiedrību un sabiedriskās iestādes un organizācijas Adelaidē, un vēl šodien starp Adelaides sabiedriskiem darbiniekiem skan viņu vārdi: Valdis Tomanis, Imants Kronītis, Marija Perejma (Tumuls), Andris, Juris un Valdis Jaudzemi, Māris un Ilmārs Rudaki, Velta Puksts, Rasma Lācis (Švinka) u.c. Daudzi čaklie darbinieki jau izgājuši pa mūžības vārtiem. Varu silti ieteikt šo grāmatu katram lasītājam, ne tikai tiešiem radiem un pēctečiem. Tā ir vēsture ar cilvēcīgu seju. Grāmatu var iegādāties laikraksta Latvietis interneta veikalā: http://www.laikraksts.com/veikals.php#FSL vai Adelaides grāmatnīcā.

Par otro grāmatu pastāstīja Dr. Aldis Putniņš. Tā saucās Latvieši Austrālijā: skats no tālienes. Trimdas gadi, ko sarakstīja Ineta Didrihsone-Tomaševska Latvijā. Autore nekad nav bijusi Austrālijā, tātad ir veikts milzīgs pētniecības darbs, rakņājoties par visādiem arhīviem. Apbrīnojama pacietība! Piemēram, autore ir izlasījusi visus Austrālijas Latvieša numurus, no paša pirmā līdz 1991. gadam – visus. Informācija nāk no citiem, ļoti plašiem avotiem: grāmatām, protokoliem, dažādiem arhīviem.

Šī grāmata būtībā atšķiras no iepriekšējās, jo ir rakstīta kā akadēmisks darbs, tātad daudz objektīvāka un bezpersoniskāka. Viela stāsta par Austrālijas latviešu organizācijām, galvenajiem notikumiem (piemēram, Kultūras Dienām), politisko darbību (gājieniem, demonstrācijām, diplomātiskās darbības). Ilustrāciju ir nedaudz, toties teksts ir izsmeļošs un ļoti interesants, apbrīnojamas pētniecības un neatlaidības rezultāts. Šais lappusēs varam apbrīnot arī paši sevi un savu kopīgo spēku svešā zemē, Latvijas atbrīvošanas cīņā no Padomju okupācijas žņaugiem. Arī šo grāmatu var iegādāties laikraksta Latvietis interneta veikalā: http://www.laikraksts.com/veikals.php#LatAus vai Adelaides un Sidnejas grāmatnīcās.

Par trešo grāmatu stāstīja ALB bibliotēkas un LAAJ Rakstniecības nozares vadītāja Zaiga Sudraba. Diemžēl šīs grāmatas izdošana ir aizkavējusies, un tādēļ varējām redzēt tikai tās vāku uz ekrāna. Grāmata saucas Tāla zeme, tuvi ļaudis, un to raksta Inguna Daukste-Silasproģe Latvijā. Tā apskata latviešu rakstniecību Austrālijā 1946-1991. Grāmatas četrpadsmit nodaļās un septiņos pielikumos var lasīt par visiem tiem, kas Austrālijā rakstīja latviešu valodā. Iztirzātas arī rakstnieku dienas un KD rakstnieku rīti un sarīkojumi.

Neparedzētu pielikumu publicētā programmā sniedza Bruno Krūmiņš ar grāmatu Arvids Story, ko sarakstījis 90 gadus vecais Arvīds Millers saviem mazbērniem. Pāris atnestos eksemplārus izķēra kā karstas karašas, tādēļ nedabūju pat apskatīt, bet ar šīs grāmatas atnešanu Bruno Krūmiņš gribēja pateikt, ka ir ļoti svarīgi katram no mums dokumentēt savu dzīvi, kaut vai tikai ģimenei, lai neiet zudumā katras ģimenes īpašās saknes. Mūsu iebraukšana šai zemē radās ļoti speciālos, traģiskos apstākļos, par kuriem nedrīkstētu ļaut aizmirst, un šīs personīgās vēstures, ar fotogrāfijām ir atsevišķi dzīpari mūsu tautas raibajā sagšā. (Šo gleznaino izteicienu aizņēmos no Astras Kronītes.) Pierakstīsim tās, lai mūsu bērni un bērnu bērni nākamās paaudzēs saprot un novērtē savus senčus un senču dzimteni.

Beigās vēl pasēdējām un apskatījāmies nepublicētās bildes, kurām nebija vietas Marijas grāmatā, un minējām, kuri no šodien pazīstamiem sirmgalvjiem atbilst uz ekrāna redzētiem skaistajiem jaunekļiem! Interesanta spēle.

Tauta, kas nelasa, arī nedomā. Pērciet šīs grāmatas sev, un dāviniet arī citiem! Redzēsiet sevi kā spogulī. Nenožēlosiet!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com