Latvijai vēl viens rekords pārsists!!!

Latvijas Nacionālās bibliotekas alumīnija pannas jumts. FOTO Anita Apele.

Mana ēna kūst uz karstā bruģa. FOTO Anita Apele.

Samariete pie akas. FOTO Anita Apele.

Palielināt / Enlarge

FOTO Anita Apele.

FOTO Anita Apele.

Ginta Gabrāna spontānie veidojumi. FOTO Anita Apele.

Palielināt / Enlarge

Kārļā Johansona darbi. FOTO Anita Apele.

Liekas, ka mana ēna pat kūst uz karstā bruģa pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas. Lielformāta burti manu acu priekšā sāk šilierēties uz spīdīgā bibliotēkas alumīnija pannas jumta.

Ko es te daru? Prātā nāk Noela Kauvarda jautrais pantiņš par trakiem suņiem un angļiem, kas iziet saulē pašā karstākajā dienas laikā. Es neesmu ne traks suns, ne anglis, bet cerība man ir, ka bibliotēkas telpās būs vēsāks. Tiešām, iekštelpās ir vēsāks, jo vestibils ir vairāku balles zāļu plašumā.

Kādēļ esmu šeit?! Šorīt internetā pamanīju, ka bibliotēkas izstāžu zālē ir UNESCO Pasaules mantojumā iekļautās Ravennas vēsturiskās mozaīkas, cik sapratu, no perioda: Flavius Petrus Sabbatius Justinianus Augustus (c.482 – 565) Bizantijas imperators Justiāns I. Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapa rakstīts: „Šo agrīnās kristietības laika mozaīku darbu izcilo māksliniecisko vērtību papildina to sniegtās vēsturiskās liecības par reliģiju, valstisko iekārtu un cilvēkiem Eiropas kultūras vēstures ļoti nozīmīgā periodā“. Zem katras mozaīkas bija novietots numurs, BET katalogs, kas paskaidrotu mozaīkā attēloto, bibliotēkā nebija pieejams.

Fotografēt nebija aizliegts, tādēļ daudzas mozaīkas nofotografēju, bet visas šajā rakstā neiekļaušu, jo trūka apzīmējuma, turklāt, šī nebūs brošūra, bet tikai ieskats par dažām izstādēm, ko LN bibliotēkā, Eiropas Kultūras galvaspilsētas RĪGA 2014 ietvaros, ir iespējams baudīt.

Šī mozaīka ir no Jaunā Sv. Apollinārija bazilikas ar nosaukumu: Samariete pie akas. Samarietes tērps un galvas sega ievērojami atšķiras no galma dāmu tērpiem nākošā mozaīkā. Mani interesē senās liecības par kultūrām un ļaužu dzīvi, kas redzami gan sienu freskās, statujās, izrakteņos un kas dažkārt veiksmīgi tiek attēlotas arī mūsdienu filmās. Tērpu piegrieztnes, drēbju musturi, rotas, kurpes, matu sakārtojums, sadzīves priekšmeti, ieroči, mēbeles un citas lietas, kas atspoguļo to, kā ļaudis dzīvoja.

Vēl viena sevišķi nozīmīga izstāde ir 1514. Grāmata. 2014. Karstā laika dēļ, biju nogurusi un šajā izstādes telpā ilgi neuzturējos, jo patumšajā telpā iegaismotās vitrīnās atšķirtās grāmatu lapas nevarēju pietiekami detalizēti saredzēt, gaiss telpā kļuva spiedīgs, sāka mesties nelabi ap dūšu; bija steidzīgi jāatstāj šī izstāde ar nodomu to apciemot vēlreiz.

LN bibliotēkas mājas lapā ir labi aprakstīta šī ievērojamā izstāde. Mazs ieskats no LN bibliotēkas mājaslapas: „Starp izstādītajiem manuskriptiem būs apskatāms arī Rīgas breviārijs, kas gan pēc kāda Rīgas rātes kunga pasūtījuma ticis iespiests 1513. gadā Amsterdamā, bet uz Rīgu atceļojis 1514. gadā. Savukārt no Mančestras bibliotēkas atceļojis ap 12. vai 13. gadsimtu tapis un nostiprināts un 1514. gadā iespiests Anglijas likumu krājums, kas arī uzskatāms par unikālu eksponātu.“

Vēl divās apakšstāva izstāžu telpās varēja apskatīt Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam. Izstādē bija apskatāmi 7 mākslinieki: Kārlis Johanson, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns, Voldemārs Johansons. Šīs izstādes beidzās 6. augustā – dienā, kad bijām ieradušies. Lai apskatītu šo mākslinieku darbus bija jānopērk ieejas biļete eiro 3.00. Ivaram pietika ar to, ko viņš varēja redzēt caur izstādes stikla sienām. Arī šīs izstādēs darbus bija atļauts fotografēt.

Šie Ginta Gabrāna izstādītie plastmasas mākslas darbi man atgādina, ka esmu piedraudējusi meistariem, un likusi šādus darbus iznīcināt. Ko gan es saprotu no modernās mākslas! Mūsdienās, ieliekot jaunas durvis vai logus veco stenderu vietās, amatnieki pūš spraugās putuplastu, tā veļas ārā no spraugām līdzīgā formā kā daži no Ginta Gabrāna spontāniem veidojumiem. Manuprāt, šādi veidojumi ap jaunieliktajām durvīm, vai logiem bojā skatu, un ir nežēlīgi jānogriež pirms meistars var saņemt naudu par padarīto darbu.

Uz šīs izstādes telpas palodzes ir redzamas apmeklētāju radītās konstrukcijas – koka nūjiņas un gumijas – pēc Kārļa Johansona instrukcijām. Kādreiz skolā ar draugiem spēlējām raganas šūpoles ar garu auklu, savienotiem auklas galiem. Garo auklu uzkarinājām katrs uz vienas rokas diviem pirkstiem, tad viens pēc otra tamborējām auklu caur izveidotām līnijām līdz izveidojās raganas šūpoles vai kaut kas tamlīdzīgs. Kamēr es skatījos citas konstrukcijas, divi apmeklētāji cītīgi strādāja ar nūjiņām un gumijām.

Līdz LN bibliotēkas nākošajiem stāviem un citām izstādēm netikām. LN bibliotēka nav tālu un tad, kad beigsies karstuma vilnis, neuzstādot vēl jaunus rekordus, iesim papētīt kā izskatās citos stāvos.

Anita Apele
Laikrakstam „Latvietis“