Rīgas svētki – ar plašu vērienu un interesanti

Palielināt / Enlarge

Taivanieši Vērmanes dārzā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gliemeži Latviešu strēlnieku laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pie Pulvertorņa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Antīkie auto Daugavas krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Skats no Vanšu tilta. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Doma baznīcas dārzā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ziepju burbuļi Rātslaukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Basketbols pie operas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Kanāla regate. FOTO Aina Gailīte.

Šis gads Rīgai būs neaizmirstams – tik daudz visādu notikumu un tik daudzi no tiem pirmo reizi: Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta, Pasaules koru olimpiāde 2014, Dzimuši Rīgā koncerti un pat 813. dzimšanas diena! Rīgas svinības norit trīs dienas – no 15. – 17. augustam; viesu ļoti, ļoti daudz. Izklaides pasākumiem milzīga dažādība, pat lasot info teltī pie Laimas pulksteņa iegūto biezo svētku programmu, diemžēl nav iespējams apskatīt visu to, ko acis kāro, jo kājas nespēj tik ātri tikt no punkta A līdz punktam B.

Pastāstīšu, ko es paspēju apskatīt sestdien, 16. augustā. No rīta izgāju caur Vērmaņdārzam – tur vēl tik notika gatavošanās Maizes ielas un Grāmatu ielas darbam, bet uz skatuves laimējās redzēt Taivānas deju teātra Team-Win Lion Dance Theatre mēģinājumu.

Pavasarī Rīgā izstādītie 15 gliemeži pa vasaras karsto laiku ir tikuši pie mākslinieku apgleznotiem sāniem. Krāsainā komanda sapulcējusies Strēlnieku laukumā uz Okupācijas muzeja kāpnēm ar uzdevumu atgādināt, ka Mākslai vajag telpu. Šobrīd tiek diskutēts, vai būtu iespējams Laikmetīgās mākslas muzeju ierīkot Tehniskās Universitātes ēkā Kaļķu ielā 1 pēc TU pārcelšanās uz jaunajām telpām Ķīpsalā. Ļaudis ļoti intensīvi fotografējās ne tikai pie gliemežu sāniem, bet arī nez kāpēc rāpjoties mākslas objektam uz galvas un stīvējot augšā pārbijušos bērnus. Mans favorīts bija zilais gliemezis, kuru mīļi apķērusi omīte un tas – ar pastmarkām.

Doma laukumu aizpilda tirgus nojumes un cirka apmetne ar triku meistaru izdarībām. Tirgošanā tikai Latvijas lietišķās mākslas darinājumi un veselīga pārtika. Pie Sv. Pētera baznīcas nonācu viduslaikos – loka šaušana, bruņu pielaikošana, tirdzniecības aizsākumi ar naudas ieviešanu, kā arī Latvijas amatnieki ar klasiskām vērtībām.

Savukārt pie Pulvertorņa viss notiek sirsnīgi, kā mājās – latgaliešu mājās. Kirmašs jeb gadatirgus – mūzika un dejas, Latgales seno cīņas vīru veiklība, podnieki, kalēji, audēji, medus, vīns un alus tieši no mucas Latgales keramikas krūzē. Un latgaļu sarunvaloda. Vienu brīdi šo darbīgo atmosfēru pārtrauc motoru rūcināšana un skaļas signāltaures – gar Pulvertorni uz krastmalu brauc milzums spožu motociklu parāde: melni, sarkani, balti un ne tikai uz diviem riteņiem. Paši braucēji ģērbušies tikai melnā, daudzi ved līdzi arī meitenes, plīvo karogi.

Dodos uz 11. novembra krastmalu, kuru no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam pilnībā aizpildījuši senie auto. Vairāk nekā 150 antīko auto no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas un Zviedrijas parādes braucienā no Biķernieku sporta bāzes ieradušies uz spēkratu izstādi. Apkārt ļaužu pūlis, visi fotografējas. Ik pa brīdim uzlīst, un var apskatīt arī lietussargu daudzkrāsainību.

Dodos uz Vanšu tiltu, lai novērtētu situāciju. Daugavā notiek jahtu sacensības, kādas – nepateikšu, bet tā viņu pārvietošanās izskatījās ļoti komplicēta – te karodziņš, tur boja, bet viss notiek, un vēja piepūstas jahtu buras vienmēr ir pievilcīgas. Aiz Vanšu tilta, Daugavā, kur parasti stāv prāmis, arī riņķo jahtas, tikai citā disciplīnā.

Bet tuvāk tiltam stāv vairāki dažādu valstu armijas kuģi – Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas un Latvijas. Pie kuģiem stāv pagaras rindas; pilsētnieki labprāt izmanto izdevību, arī es. Caur poļu kuģi nokļūstu uz Latvijas jūras mīnumeklētāja Tālivaldis. Tā es pabiju uz četriem kuģiem, pa vertikālām kāpnēm nekāpu, jo tur bija rinda, ne visiem veikli gāja ar kāpšanu.

No kuģiem devos uz atrakcijām – panorāmas rats, visādi karuseļi, viens par otru trakāks. Nezinu kāpēc, bet bija maz braucēju, varbūt biļetes padārgas. Ievēroju, ka ekstrēmākajos griezējos sēdēja meitenes, puiši bailīgi! Man bija žēl, ka vairs nepanesu karuseļus. Cauri pūlim izspraucos pie žoga, lai paskatītos motosporta paraugdemonstrējumus; lietus gan programmā ieviesa izmaiņas, bet man pietika –redzēju trakus braucienus. Atpakaļceļā nopētīju blīvi stāvošos, spoži nopulētos motociklus ar dažādu valstu numuriem un laikus paspēju uz antīko auto parādes brauciena noslēgumu – viņi visi devās uz Spilves lidostu, lai turpinātu svētkus.

No tehniskām lietām pievērsos mūzikai. Doma baznīcas dārzā visu dienu skan mūzika: jauniešu simfoniskais orķestris, saksofonu kvartets, Sergeja Jēgera solokoncerts, operas izrāde. Man laimējās noklausīties nedzirdēti skaistu mūziku Portugāles stīgu kvarteta The Atlantic Quartet izpildījumā. Doma dārzs ir ļoti piemērota vieta šādiem koncertiem. Vecrīgā sastapos ar ielu mūziku – ļoti skaisti sadziedājās divi tromboni, pēc tam mākslinieki kopā ar apkārtstāvošajiem skatītājiem nodziedāja pa kādai dziesmai.

Rātslaukumā Rolanda statuju un burvju mākslinieku pagariem matiem (programmā šāda izrāde nav minēta) blīvi ielenkuši skatītāji, ik pa brīdim atskan bērnu spiedzieni. Kungs darbojas ar divām viciņām, kuras iemērc spainītī un viciņas attālinot, visus sajūsmina ar dažāda lieluma un veida ziepju burbuļiem. Lielākajiem nerātņiem viņš uzmauca virsū milzīgu burbuli. Daži pieaugušie bija izteikti bērnišķīgi, centās ar lietussargu pārdurt burbuli. Man šī izklaide ļoti patika.

Pie operas virs puķu dobēm bija izbūvēts paaugstinājums diennakts basketbola turnīram, es tur gadījos brīdī, kad uzstājās karsējmeitenes – tur nu bija ārprātīgi skaļa mūzika ar tādiem basiem, ka drebēja pamats zem kājām. Nez, cik ilgi tur skatītājs izturēja. Kanālā no Bastejkalna līdz operai un atpakaļ, notika Kanāla regate 2014 – Rīgas Brīvostas kauss, komandu braucieni ar ūdens velosipēdiem. Jautrība.

Tas viss ir niecīga daļiņa no Rīgas svētku programmas un tikai pašā centrā. Ja ir interese, palasiet internetā kādi bija piedāvājumi pilsētas dzimšanas dienas svētku ballītei, es pat nepieminēšu lielos koncertus un uguņošanu. Ik pa brīdim lietus ļāva atvilkt elpu. Tomēr labi, ka tādi svētki ir tikai reizi gadā.

Rīgas svētku viesis,

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“