Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Laikraksts „Arab News“ 1989. g. 25. augustā, 16. lpp.

Sveicināti, lasītāji!

Šo sestdien, 23. augustā, tiks atzīmēta 25. gadadiena kopš 2 miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.

Kā demonstrācija par baltiešu gribu atgūt neatkarību, Baltijas ceļš bija ļoti efektīgs līdzeklis. Par to rakstīja visā pasaulē. Piemēram, Saūda Arābijas angļu valodas laikrakstā Arab News 1989. g. 25. augustā aizmugures lappusē publicēja cilvēku ķēdes lielu fotogrāfiju un rakstu: Krievija zvēr atvieglot kontroli pār Baltiju.

Rakstā ir atsauce uz 1939. gada 23. augusta slepeno līgumu starp Hitleru un Staļinu, bet ne ar vārdu nav minēts ne Molotovs, ne Ribentrops. Kāpēc tad mēs vēl tik bieži dzirdām līguma nosaukumā minētus līguma parakstītājus kā pašus galvenos? Tas jau nebija nekāds Molotova-Ribentropa pakts, bet gan vienošanās starp diktatoriem Hitleru un Staļinu.

Bet vai ir tik vienkārši? Draudzības un pasaules sadalīšanas līgumi mēdz tikt parakstīti ne starp kaimiņiem, bet starp attālākām zemēm. Vācija zem dažādiem valdniekiem ir draudzējusies ar tālo Japānu, ar tālo Turciju, ar ne tik ļoti tālo Itāliju. Bet netaisījās pasauli dalīt ne ar kaimiņu Franciju vai kaimiņu Poliju. Kad Austrumeiropa bija sekmīgi sadalīta, un Vācija kļuvusi par Padomju Savienības kaimiņzemi, tad vairs nebija ko dalīt, un draudzība beidzās. Tad nāca kārta draudzēties attālajām valstīm – Francijai un Padomju Savienībai.

Kādā veidā ir Vācija un Krievija sadalījuši Austrumeiropu šodien? Ja Vācijas kanclere Angela Merkele viesojās Latvijā un uzsvēra, ka viņas mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti, tad to varēsim izvērtēt tikai pēc darbiem. Mēs sagaidām nopietnu un turpinošu militāru atbalstu Latvijai, un efektīgāku pretdarbību Krievijas kara gājienam Ukrainā.

Mēs vēl ciešam no tā, ka esam piedzīvojuši Krievijas / Padomju Savienības tumšo pusi, bet Rietumeiropa ir tikai piedzīvojusi tās kādreizējo sabiedroto, nacionālsociālistisko Vāciju. Interesanti, ka Angela Merkele dzimusi Hamburgā, bet īsi pēc viņas dzimšanas, ģimene 1954. gadā pārcēlās uz Austrumvāciju. Tātad varētu cerēt uz mazliet labāku sapratni no patreizējās Vācijas kancleres nekā no citiem Rietumeiropas valsts vadītājiem.

Bet vai nav likteņa ironija, ka tieši ap šo liktenīgo 23. augustu notiek atkal Austrumeiropas sadalīšana, bet ceram, ka šoreiz robežlīnija būs tālāk uz austrumiem?

GN
2014. g. 21. aug.