Okupācijas Muzejā ciemojas kultūras ministre

Latvijas Okupācijas muzejs

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, LR Kultūras ministre Dace Melbārde, bijusī OM direktore Gundega Michele, OMB valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. FOTO Astrīda Jansone.

Palielināt / Enlarge

OMB pilnsapulces dalībnieki. FOTO Astrīda Jansone.

Sestdien, 19. jūlijs, karsta, saulaina diena, Pasaules Koru Olimpiādes pēdējā diena, bet Okupācijas muzeja Biedrībai (OMB) tā nav brīvdiena. Tā ir pilnsapulce, kas notiek janvāra un atkal jūlija otrajā pusē. Kopš esmu Muzeja biedrības Revīzijas komisijā, arī man tur atļauts piedalīties.

Sapulces sākums nolikts uz plkst. 10.00, un ieradušies ir vairāk nekā 20. Tātad kvorums ir, un sapulce ir pilntiesīga. Uzaicināta un ieradusies ir arī Kultūras ministre Dace Melbārde, un pēc īsiem V. Nollendorfa sapulces atklāšanas vārdiem, mūs uzrunā ministre.

Viņa slavē Okupācijas Muzeju kā vienu no labākajiem visā Latvijā, kuru var rādīt kā priekšzīmi citiem muzejiem. Viņa uzsver Muzeja spēju piesaistīt finanses un labi iestrādāto izglītošanas darbu. Pateicas arī par darbu, ko Muzejs veicis sakarā ar izstādi Stūra mājā. Šī izstāde ir labi apmeklēta, un piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tūristus. Viņa piemin arī Muzeja darbinieku labo sadarbību ar komisiju, kas nodarbojas ar Latvijas simtgades sarīkojumu plānošanu. Tas ir viens no svarīgākajiem tuvākās nākotnes kultūras notikumiem. Viņa pateicas Gundegai Michelei par Muzeja izveidošanā un ilggadīgā vadībā veltīto darbu. To viņa apstiprina ar Gundegai pasniegtu Kultūras Ministrijas Atzinības rakstu un ļoti skaistu rozā rožu pušķi. Bez tam viņa vēl novēl jaunajam direktoram Gunāram Nāgelam sekmīgu darbu Muzeja turpmākajā vadībā un izsaka cerību, ka sadarbība ar Kultūras ministriju arī turpmāk būs laba, un ka drīz varēs Nākotnes namu redzēt dzīvē.

Saprotams, ka pirms Kultūras ministre aiziet, mūsējiem ar viņu ir jānofotografējas. Labi, ka man šodien pašai aparāts ir līdz, un es varu skaisto četrinieku nofotografēt. Nu man ir bilde, kur Kultūras ministre Dace Melbārde ir kopā ar Muzeja abiem direktoriem un ar Muzeja biedrības priekšsēdi. Dažas no tām man ir izdevušās patiesi labas.

Kad ministre ir aizvadīta, tad varam ķerties pie darba sekas turpinājuma. Vispirms Nominācijas komisija ieteic agrākā biedra atgriešanos Okupācijas Muzeja biedrībā un ar to tur tiek uzņemts viens ļoti vērtīgs biedrs – demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš ir cilvēks, kuram var ticēt, kad viņš, runājot par Latvijas demogrāfiju, saka „Klausieties uz maniem vārdiem...“ Viņa vārdiem tiešām var ticēt, jo viņa ģimenē aug veseli pieci jauni Latvijas pilsoņi.

Un runājot par jauniem biedriem, ievēroju, ka biedrībā tagad ir vēl viens jauns ievērojams cilvēks. Tas ir Edvīns Šnore; neviens cits kā filmas Soviet Story (Padomju stāsts) autors un režisors. Viņš jau ir paspējis uzņemties Muzeja biedrības Vēstures komisijas vadītāja darbu un rudenī Saeimas vēlēšanās no Nacionālās Apvienības ir Zemgales rajona sarakstā Nr. 1.

Okupācijas Muzeja biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs ziņo, ka iepriekšējās pilnsapulces valdei uzdotie darbi ir paveikti ar uzviju, jo valde ir strādājusi ļoti cītīgi, un visas attiecīgās rezolūcijas ir izpildītas. Vienīgi ar Nākotnes Nama plāniem lietas uz priekšu nevirzās, jo firma savu darbu nav izdarījusi, un tagad noslēgts līgums ar jaunu. Viņš to apzīmē kā stāvēšanu uz priekšu. Viņš gan izsaka cerību, ka tagad ar jaunās Kultūras ministres palīdzību līdz gada beigām mazākais projekts būs pabeigts. Taču varētu teikt, ka pa to laiku Muzejs pats ir darbojies pat trijās frontēs, jo ekspozīcija ir ne tikai Strēlnieku laukumā un Raiņa bulvārī, bet arī Stūra mājā, kur bez maksas var apskatīt Muzeja izkārtoto ekspozīciju vai arī gida pavadībā par nelielu maksu redzēt Čekas pagrabus.

Viņaprāt, jāatzīmē Okupācijas Muzeja politiskās nozīmes pieaugums sakarā ar Krievijas rīcību Ukrainā. Tagad vēl jo vairāk svarīga ir tā informācija, ko muzejs var dot saviem apmeklētājiem un augstiem visiem. Ir jāskaidro Latvijas pamatotās bažas par Krievijas politiku un ilgtermiņa plāniem.

Viņš vēl piemin, ka Draudzīgais izaicinājums ir bijusi ļoti sekmīga akcija un ienesusi 200 tūkstošus dolāru, un ka Muzeja direktoru maiņa ir noritējusi ļoti klusām un nemanāmi, un izvēle ir bijusi veiksmīga.

Aija Ābene pastāsta par izstādi un ekskursijām Stūra Mājā. Tur viņa ir atbildīga par gidu darbu, kurus viņa slavē kā labus un gudrus darbiniekus, kas paskaidro apmeklētājiem, ko viņi redz, un arī uzklausa viņu stāstus un pieraksta kontaktinformāciju. Ir gadījumi, ka kāds no apmeklētājiem pats ir bijis šajās telpās un ir čekas pratināts. Viņa piemin, ka cilvēki aizrautīgi skatās Muzeja uzņemtās video liecības angļu valodā, un daudzi grib zināt, kas ar šo namu notiks nākotnē. Diemžēl šis jautājums vēl ir neskaidrs un pārrunās par to, ieteikumi ir virzīt jautājumu par finansējumu ēkai kā Okupācijas muzeja filiālei. Tam būtu arī sabiedrības atbalsts. Otrs būtu internetā ievietot paziņojumu ar aicinājumu sabiedrībai izteikties, ko darīt ar Stūra māju.

Pēc draudzīgām pusdienām, kas šoreiz ir izkārtotas tepat uz vietas Muzeja telpās, un tā ietaupa diezgan daudz laika, tiek pārrunāts jautājums, kas būtu darāms ārkārtas situācijā, kad Muzejs un tur esošā ekspozīcija ir apdraudēta. Okupācijas Muzeja biedrības valdes priekšsēdis V. Nollendorfs ziņo, ka Latvijas Okupācijas muzejs var kļūt par apdraudētu objektu politiskas krīzes vai citos Latvijas suverenitāti un drošību apdraudošos apstākļos.

Tālāk teksts ņemts no sapulces protokola Nr. 17.

„Tādēļ Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai jāapstiprina pagaidu noteikumi rīcībai ārkārtas gadījumos, kas paredz OMB valdē apstiprināt OMB un Muzeja krīzes vadību trīs personu sastāvā un krīzes vadības rezerves locekļus, pilnvarot krīzes vadību sākt darboties un iedarbināt krīzes rīcības plānu, kad to prasa reāli draudi un nav iespējams realizēt OMB statūtos paredzētās lēmumu pieņemšanas institūcijas – OMB valdi un OMB biedru sapulci un pilnvarojot to darboties līdz brīdim, kad iespējams atjaunot OMB statūtos paredzētās lēmumu pieņemšanas institūcijas. Ārkārtas gadījumu rīcības plāns noteiktu šādas prioritātes: personāla, aizsargājamas informācijas, krājuma un izstādīto materiālu, un finansiālo līdzekļu un materiālo vērtību drošība. Drošības policija novērtēja šo ēku un vēlas ieskatīties Nākotnes Nama telpu plānos, lai redzētu, kur novietotas video kameras. Stanfordas Universitāte savā glabātuvē uzglabās video liecību kopijas. Top video liecību un metainformācijas digitalizācijas projekts, kurš nodrošinās gan materiālu drošību, gan ilglaicību, mainoties tehnoloģijām. Muzeja līdzekļus uzglabās vairākās vietās Latvijā un izpētīs iespējas Austrālijā un Kanādā ziedotos līdzekļus uzglabāt Austrālijas un Kanādas kredītiestādēs, līdz tie nepieciešami.“

Priecājos, ka Muzejs ir domājis par iespējamiem draudiem no mūsu lielā kaimiņa un tiem ir sagatavojies. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, tāda iespēja pastāv, un mums ir jābūt gataviem uz to ļaunāko, bet vienmēr jācer uz to labāko. Un muzejs strādā, neskatoties uz to, ka Nākotnes Nama darbi arvien velkas garumā un būvniecība nenotiek, Muzejs tam būs gatavs, lai kad tas notiktu.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“