DV Melburnas nodaļai 65 gadi!

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Silvija Miglis, Jānis Kārkliņš, Jānis Priedkalns, Ilga Vēvere. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

DV Melburnas nodaļas priekšsēdis Jānis Kārkliņš.

Palielināt / Enlarge

Māc. Dainis Markovskis novada svētbrīdi. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

„Dainas“ koris iepriecina viesus DV svinībās. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Ilga Vēvere un Jānis Priedkalns DV Austrālijas valdes vārdā pasniedz ziedus Daugavas Vanadžu Melburnas kopas priekšniecei Silvijai Miglei. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Jaunieši no Tautas deju kopas „Ritenītis“ apkalpoja visus ar pīrāgiem, smalkmaizītēm un dzērieniem. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Svētku pusdienas. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Svētdienas pusdienas. FOTO Ilze Ābele.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa ir dibināta 1949. gada 29. jūlijā, un šogad varēja atskatīties uz 65 ražīga darba gadiem. Savā laikā pirmā DV nodaļa tika dibināta Tasmānijā, bet tagad tā savu darbību ir izbeigusi, un Melburnas nodaļa ir vecākā Austrālijā. Lai atzīmētu šo svarīgo jubileju, ap 100 DV biedru un labvēļu sestdien, 26. jūlijā, piedalījās svinīgā aktā DV mītnē, Ziemeļmelburnā.

Pēc karoga ienešanas un valsts himnas mācītājs Dainis Markovskis ievadīja sarīkojumu ar svētbrīdi, novēlot nodaļai turpināt labo darbu paļāvībā uz Dieva vadību. Nodaļas valdes priekšsēdis Jānis Kārkliņš iepazīstināja mūs ar svarīgākajiem notikumiem nodaļas vēsturē.

Nodaļas dibinātāji bija: A. Lejiņš, Z. Liepiņš, V. Kalimants, J. Kanderovskis un V. Rūniks. Pirmais nodaļas valdes priekšsēdis bija A. Lejiņš. Viņš bija ievērojams arī ar to, ka Otrā pasaules karā vienā un tajā pašā dienā viņam piešķīra otrās un pirmās šķiras Dzelzs krustu. Nodaļa šajos 65 gados ir bijusi ļoti aktīva. Pie nodaļas ir pastāvējušas 11 sekcijas, kas darbojušās DV darbā, kultūras jomā, sportā un izpriecās. Diemžēl, tagad ir aktīvas vairs tikai divas: Daugavas vanadzes un novusa kopa.

Daugavas vanagi ir dibināti kā aprūpes organizācija. Melburnas nodaļa ir bijusi aktīva aprūpes darbā. Jau pirmajā darbības gadā Melburnas nodaļa, izmantojot sarīkojumu ienākumus, nosūtīja uz Vāciju 123 pārtikas sainīšus kara invalīdiem. Aprūpes darbs ir turpinājies visus šos gadus. Sevišķi jāpiemin zobu protēzes bijušajiem leģionāriem, ko pārraudzīja un vadīja R. Kovtuņenko Rīgā. Tāpat arī medicīnas sagāde leģionāriem, ko vada māsas – ārstes Vija un Čakste Tipānes ar DV Centrālās pārstāvniecības palīdzību Rīgā. Zobu protēžu projekts ir noslēdzies, bet medicīnas aprūpe turpinās vēl joprojām. Katru gadu Draudzīgā aicinājuma dienā nodaļa ziedo ievērojamas summas latviešu skolām un jaunatnes organizācijām Austrālijā.

Sekoja DV Austrālijas valdes priekšsēža – prof. Dr. Jāņa Priedkalna referāts Politiskās krīzes laika izdevības. Kaut arī runātājs deklarēja, ka tagad politikā vairs aktīvi nedarbojas, viņa pieredze un analīzes spējas ir labs pamats pašreizējās politiskās situācijas izpratnē. Runas galvenā doma bija, ka laikā, kad risinās krīzes lielvalstu politikā, ir iespēja ievest nepieciešamās maiņas uz ko lielvalstīm nav laika reaģēt.

Patreiz Krievijas attiecības ar Rietumu valstīm ir ļoti saspīlētā stāvoklī. Krimas okupācija, Malajas lidmašīnas nogāšana un nemieri Austrumu Ukrainā ir noveduši Krieviju politiskā konfliktā ar Rietumvalstīm. Šī ir tā izdevība ievest reformas, ko iepriekš nevarēja, jo mūsu austrumu kaimiņš protestēja. Kā spilgtu piemēru runātājs minēja latviešu valodas obligātu ievešanu visās valsts atbalstītās skolās un bērnu dārzos. Līdz šim pret to ir skaļi protestējuši krievvalodīgie, un Krievija tos ir morāli atbalstījusi, atsaucoties uz dažādiem brīvības principiem. Šīsdienas situācijā likumu par valsts valodu skolās varētu ievest, un nevienam nebūtu laika par to debatēt. Runātājs arī apskatīja citus līdzīgus piemērus pasaules politikā. Latvijas valdība ir vienmēr bijusi piesardzīga jautājumos, kas skar krievvalodīgos. Vai valdība izmantos pašreizējo situāciju, rādīs nākotne.

Referāts atrada dziļu atsaucību un interesi klausītājos, par ko liecināja skaļie un ilgie aplausi, runai beidzoties.

Apsveicēju bija daudz – gan klātesošie, gan rakstiskie, ieskaitot Daugavas vanagu Centrālo valdi.

Sarīkojuma svinīgā daļa noslēdzās ar kopīgi nodziedātu Daugavas vanagu dziesmu un karoga iznešanu.

Otrajā daļā mūs iepriecināja koris Daina Zanes Riteres vadībā. Viņi nodziedāja četras dziesmas: Dvēseles dziesma – Ēriks Ešenvalds, Tautu meita, spulgacīte – aranž. Brusubārdis III, Kur tu skriesi, vanadziņ'i – aranž. Jurjānu Andrejs, Kur tad tu nu biji, āzīti manu? – aranž. Raimonds Pauls. Pēdējo dziesmu diriģēja jauns talants koristu vidū – Edgars Vēgners. Visām dziesmām un jaunajam diriģentam publika deva bagātīgus aplausus.

Sarīkojuma noslēgumā varējām baudīt atspirdzinājumus un pīrāgus, un bija laiks satikties un parunāties ar draugiem. Visi atzina, ka sarīkojums bija labi izdevies.

Aivars Saulītis
Laikrakstam „Latvietis“