Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


EDSO dalībvalstis nosoda Ukrainas okupāciju

Vinetas Poriņas vēstule EDSO institūcijām

Laikraksts Latvietis Nr. 321, 2014. g. 9. jūlijā
Vineta Poriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

V. Poriņa EDSO panāk to, ka dalībvalstis nosoda Ukrainas teritorijas okupāciju; un Ukrainas notikumu sakarā rosina pārskatīt Augstā komisāra Nacionālo minoritāšu jautājumos institūcijas lietderību.

Vasaras sesijā š.g. jūlijā EDSO dalībvalstu vairākums atbalstīja ASV rezolūcijā iesniegto V. Poriņas grozījumu par to, ka dalībvalstis nosoda Ukrainas teritorijas okupāciju. Publicētais ir Vinetas Poriņas vēstule, kas nosūtīta EDSO institūcijām Vīnē un Kopenhāgenā u. c..

Krievijas Federācijas īstenotā pretlikumīgā Krimas aneksija ir asi nosodīta daudzos starptautiskajos dokumentos. Lielākā daļa EDSO dalībvalstu neatzīst Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tomēr maz uzmanības ir pievērsts tam, ka Krimas militārā okupācija notika jau pirms tās aneksijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atzinis, ka Krievijas karaspēks tika izvietots Krimā tieši pirms tā saucamā referenduma. Ukrainas valdība piekrišanu šādai rīcībai nebija devusi. Vairāki Krievijas Federācijas paziņojumi, tās karaspēka pārvietošanās un Krievijas parlamenta konkrētas darbības skaidri norādīja, ka pret Ukrainu tiks vērsts spēks, ja tā pretosies.

Okupācija joprojām turpinās, un Krima šobrīd ir okupētā teritorija. Šāda rīcība ir nepārprotams, smags un rupjš Helsinku principu pārkāpums. EDSO Parlamentu Asamblejai jāvēršas pret šādu klaju starptautisko tiesību pārkāpumu. Vienaldzība var izraisīt jaunu agresiju un stimulēt Maskavas imperiālistu ambīcijas. Turklāt neaizmirsīsim, ka Krievija ir maz darījusi vai precīzāk – nav darījusi vispār neko, lai ierobežotu teroristu un separātistu aktivitāti Ukrainas austrumu reģionos.

Dalībvalstu teritoriālā vienotība un robežu neaizskaramība ir EDSO darbības pamatprincipi. Parlamentu Asamblejas pienākums ir aizsargāt šos principus, kas palīdz garantēt mieru un drošību Eiropā.

Pārsteidzoši, ka EDSO misija Ukrainas austrumos ir izvairījusies no atklātiem secinājumiem par Krievijas militāro intervenci šajā reģionā. Tāpēc aicinu Ukrainas delegāciju EDSO Parlamentu Asamblejā informēt par pierādījumiem, kas apstiprina Krievijas sniegto atbalstu teroristu grupējumiem, un skaidrot Ukrainas oficiālo nostāju attiecībā uz Krimas pašreizējo statusu un vispārējo situāciju. Parlamentu Asamblejai ir jāseko līdzi notikumu attīstībai un jāvērtē visi pieejamie fakti un ziņojumi. Krimas okupācija un aneksija, kā arī militārā intervence Ukrainas austrumu teritorijā ir ne tikai politiska problēma, tā ir arī starptautisko tiesību problēma. Parlamentu Asamblejai jākonsultējas ar tieslietu ekspertiem, kuri spētu novērtēt situāciju no starptautisko tiesību viedokļa. Tas ir izdarāms līdz nākamajai Parlamentu Asamblejas sesijai, lai mūsu turpmākajām diskusijām būtu juridisks pamats. Parlamentu Asamblejas Sekretariātam ir jākonsultējas ar ekspertiem un pēc iespējas drīzāk jāsniedz Parlamentu Asamblejai juridiska situācijas analīze.

1940. gadā Latvija kļuva par padomju okupācijas upuri. Krievijas agresijai pret Ukrainu un Staļiniskā režīma rīcībai 1940. gadā ir daudz līdzību: (1) īpaša, uz politiskās situācijas destabilizēšanu vērsta darbība; (2) spiediens uz valdību, liekot tai samierināties ar svešas valsts karaspēka pastāvīgu klātbūtni; (3) uz militāra spēka izmantošanas draudiem balstīta plaša mēroga invāzija un pilnīga varas pārņemšana.

Draudi lietot militāru spēku pret agresijas upuri ir raksturīgi ārējai agresijai, kas noved pie okupācijas. Krievijas Federācija vairākkārt ir draudējusi Ukrainai. Atcerēsimies prezidenta Vladimira Putina 2014. gada marta un aprīļa uzrunas, Krievijas Federācijas Valsts Domes lēmumu atļaut spēka izmantošanu Ukrainā, kā arī Krievijas karaspēka koncentrēšanu un manevrus pie Ukrainas robežas. No starptautisko tiesību viedokļa šāda rīcība nav pieņemama. Vēlos aicināt Ukrainas delegāciju sniegt savu komentāru par to un vairāk informācijas par izskanējušo Ukrainas valdības nodomu problēmas risināšanā iesaistīt Starptautisko tiesu Hāgā.

Neapšaubāmi, EDSO varētu darīt vairāk, lai novērstu konflikta eskalāciju Krimā un Ukrainas austrumos, jo konfliktu novēršana ir tieši viens no EDSO galvenajiem uzdevumiem. Joprojām nav skaidrs, kāpēc EDSO Augstā komisāre Nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Tūra (Thors) un viņas priekštecis Knuts Vollebeks nepievērsa uzmanību saspīlējumam un konflikta draudiem šajos reģionos. Šķiet acīmredzami, ka atsevišķas EDSO institūcijas nav pildījušas savus pienākumus un tādējādi pavērušas ceļu patlaban notiekošajai agresijai pret mazākumtautībām Krievijā. Kāpēc Augstie komisāri Nacionālo minoritāšu jautājumos nekonstatēja saspīlēto situāciju atsevišķos Ukrainas reģionos, kā arī ksenofobijas un ekstrēmā nacionālisma atdzimšanu Krievijā? Viena no iespējamām atbildēm uz šo jautājumu ir šāda – jo viņi bija aizņemti ar Baltijas valstu un citu EDSO dalībvalstu kritizēšanu, lai gan tajās nav konflikta draudu. Diemžēl šāda situācija izvirza pamatotu jautājumu par Augstā komisāra Nacionālo minoritāšu jautājumos darbības mērķi un efektivitāti. Šķiet, ir pienācis laiks pārskatīt šīs institūcijas mandātu.

Šajā kontekstā būtu jāpievērš uzmanība arī tam, kā darbojas EDSO pārstāve Mediju brīvības jautājumos. Pēdējo mēnešu laikā Dunja Mijatoviča vairākkārt ir paudusi satraukumu par Krievijas tā saukto žurnālistu aizturēšanu Ukrainā. Savādi, ka Mijatovičas kundze ir lūgusi Ukrainas iekšlietu ministru Arsēnu Avakovu atbrīvot Kramatorskā Ukrainas Zemessardzes aizturētos Life News žurnālistus Oļegu Sidjakinu un Maratu Saičenko. Turklāt EDSO ir pieprasījusi Ukrainai veikt nopietnu incidenta izmeklēšanu, lai gan par žurnālistiem maskējušies Krievijas aģenti tika pieķerti nozieguma vietā. Ir pierādījumi, ka tā sauktie žurnālisti veica ar žurnālistiku nesaistītas darbības. Varas iestādēm tagad jākonstatē šo personu vaina, jo tam, ka viņi neatklāja savas klātbūtnes iemeslu Ukrainā, viennozīmīgi ir pamatojums.

Interesanti, ka attiecībā uz Ukrainas žurnālistu aizturēšanu un prokrievisko separātistu spēka lietošanu pret viņiem, EDSO nereaģē vai reaģē salīdzinoši pasīvi. Turpretī tad, kad, balstoties uz neapstrīdamiem pierādījumiem, tiek aizturēti tā sauktie Krievijas žurnālisti, EDSO protestē nekavējoties. Tā rezultātā, aizbildinoties ar žurnālistiku, Krievijas varas iestādes uzskata, ka EDSO ir devusi zaļo gaismu to patvaļīgai, pret Ukrainu vērstai darbībai. Vēlos, lai Dunja Mijatoviča paskaidro savu atšķirīgo attieksmi pret Ukrainu un Krieviju. Šāda liekulība EDSO nav pieļaujama.

Parlamentu Asamblejai ir tiesības kritizēt EDSO amatpersonas vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir demokrātiskās Asamblejas locekļiem dotās vēlētāju pilnvaras, kuras netiek dotas EDSO amatpersonām.

Vineta Poriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com