Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Pilieni

Laikraksts Latvietis Nr. 320, 2014. g. 3. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats uz Vecrīgu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva lietainā dienā. Centrā melnā ēka – Latvijas Okupācijas muzejs, kas vairākus gadus gaida aizkavēto rekonstrukciju pēc LNB arhitekta Gunāra Birkerta plāniem. FOTO Gunārs Nāgels.

Sveicināti, lasītāji!

Latviju pēdējās pāris nedēļās skar ilgstošs karstuma vilnis, karstais un sutīgais laiks apgrūtinot darbu tiem, kuri nav aizgājuši vasaras brīvdienās, bet kuriem jāstrādā nedzesinātās telpās. Grūti spriest, vai šis veido daļu no globālās sasilšanas, vai ir vienkārši normāla parādība, ko statistika izskaidro vienkārši kā retāku, bet tomēr paredzamu gadījumu. Tikai ar laiku varēsim spriest, vai šie gadījumi tomēr nesummējās uz bīstamāku parādību – klimata neatgriezenisko maiņu.

Līdzīgā veidā mums notiek tādas lietas, kas atsevišķi, varbūt, nav sevišķi zīmīgas, bet ņemtas kopumā novedīs pie bēdīgām sekām. Kā aizrāda Latvijas Avīzes ziņu dienesta vadītājs Guntis Ščerbinskis, Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs ļoti skaļi bija aizliedzis iebraukšanu Latvijā trim kaimiņvalsts estrādes dziedātājiem, kuri devās uz Krievijas rīkoto festivālu Jaunais vilnis Jūrmalā, bet tai pašā laikā turpinās Jūrmalas iztirgošana pret uzturēšanās atļaujām.

Latvijas demogrāfisko situāciju daudz nemainīs daži jauniebraucēji, bet kas būs tas kritiskais punkts, kad šī Latvijas valsts izpārdošana (par apšaubāmu uzlabojumu valsts ekonomikā) neatgriezeniski nodrošinās latviešu tautas norietu? Latvijas krievu kultūras centra Maskavā vadītājs Andrejs Neronskis Krievijas ziņu medijam NewsBalt.ru jūlijā norādīja, ka „pietiktu ar aptuveni 500 nemierniekiem, lai panāktu, ka arī Latvija pārstāj eksistē kā vienota valsts.“

Iztirgošana turpinās...

Un arī turpinās mūsu nespēja pienācīgi nodrošināties pret jaunā kara metodēm. Vara un informācija ir šī kara svarīgākie elementi.

Nespējam veltīt aizsardzībai pat minimālo 2% no Iekšzemes kopprodukta, lai būtu pilnvērtīgi NATO līdzdalībnieki.

Informācijas laukā, Latvijas 20. gadsimta tumšāko gadu vēstures kopsavilkumu jauniem ārzemju vēstniekiem, kā arī valsts vizītēs atnākušiem citu valsts vadītājiem, sniedz Latvijas Okupācijas muzejā, atklājot līdzības ar šodienas notikumiem. Muzejs arī darbojās ar skolām Latvijā – gan latviešu, gan mazākumtautību. Bet atkal draud uz gadu atlikt vajadzīgo muzeja rekonstrukciju (ne dēļ finanses trūkuma, jo līdzekļi ir jau piešķirti), un muzejs turpina darbību šaurās pagaidtelpās, nespējot realizēt visas ieceres.

Atsevišķi šie ir pilieni, bet rezultātā var izveidoties lavīna, kas apdraud mūsu nākotnes izdzīvošanas izredzes.

GN
2014. g. 3. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com