Garīgais

Palielināt / Enlarge

Koris „Sonora“ ar solisti Ingu Slubovsku (soprāns). FOTO Margota Puķīte.

Palielināt / Enlarge

Garīgais koncerts.

Palielināt / Enlarge

Garīgā koncerta programma – 1

Palielināt / Enlarge

Garīgā koncerta programma – 2

Palielināt / Enlarge

Garīgā koncerta programma – 3

Kanādas Latviešu XIV Dziesmu svētku Mūzikas nozares rūpīgi sētie graudi nesa savu ražu 3. jūlijā, Hamiltonas Christ's Church Cathedral. Izskanēja Garīgais koncerts! Pilnā baznīca liecināja par tautiešu interesi šajā pirmajā lielā svētku koncertā.

Pienāk pļaujas laiks, un izskan pirmā nots. Pētera Vaska Vakara mūzika. Baznīca lēnām apklust. Klausāmies instrumentālo duetu: ērģeles spēlē Dāvids Šmits, bet čellu Juris Ķeniņš. Šīs ir Hamiltonas pilsētā lielākās ērģeles, un šajā baznīcā cauru gadu skan daudzi koncerti. Šodien dziedam un spēlējam mēs.

Koncertā trīs reizes klausītājiem bija iespēja tapt arī par dalībniekiem. Brigita Alka, kura bija vadošā dvēsele šī koncerta veidošanā, programmā ievietoja trīs dziesmas, kuras var dziedāt arī publika. Pirmā iespēja bija jau pašā sākumā, pēc ērģeļu un čella dueta. Vairāk kā sešsimts apmeklētāju dziedāja baznīcas himnu Dievišķīgā mīlestība. Himna visus klātesošos dziesmoti vienoja.

Koncertā, nelauztā plūsmā bez starpbrīža, pa vienam atplauka skaistas, skanīgas un interesantas dziesmas. Viens pēc otra ziedēja diriģenti, solisti un mūziķi. Brigita un Mūzikas nozare mums sniedza mūziku, kura komponēta dažādos laikmetos un vietās. Dziesmu izvēlē bija labs komponistu, tekstu un stilu klāsts. Katra dziesma koncertā atradu savu pareizo vietu, savu pareizo diriģentu, solistu, pavadītāju un koristu.

Necentīšos katru dziesmu analizēt vai par to komentēt. Izcelšu gan trīs komponistus tajā secībā, kurā tie bija ievietoti programmā.

Pēc pirmās kopdziesmas skanēja Imanta Mežaraupa komponētā Tu, mana dziesma, pacelies. Ar šīs dziesmas iekļaušanu programmā, mīlestībā un cieņā pieminējām Imantu Mežaraupu (1958 – 2013), kurš pāragri no mums šķīrās pagājušā gadā. Imants dzimis ASV, bet dzīvojis un strādājis vairākus gadus arī Latvijā, kur beidzās viņa gaitas šai saulē. Viņš ir iecienīts kā komponists, pedagogs un mūziķis visā latviešu pasaulē. Starp citiem mūzikas darbiem Latvijā, Mežaraups bija ērģelnieks un koru diriģents Talsu evanģēliski luteriskā draudzē, kurā tagad strādā Raimonds Felšs. Tu, mana dziesma, pacelies tagad diriģēja Felšs. Šīs draudzes koris Amenda arī atbrauca no Talsiem, lai piedalītos, dziedātu. Svētku Vadonī ievietots In memorium raksts par Mežaraupu.

Viena no pazīstamākajām un iecienītākajām dziesmām, kuras uzrakstītas pēdējos gados, ir Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma. Tā skanēja pagājušā gada Dziesmu svētkos Latvijā, vērienīgajā Noslēguma koncertā Mežaparkā. Ar ko šī dziesma izcēlās šajā koncertā ir ar tas, ka solistu daļas dziedāja soprāns Inga Šļubovska un tenors Raimonds Bramanis. Samtainu smeldzi piedeva Jura Ķeniņa uzrakstītais pavadījums kamerorķestrim. To izjusti diriģēja Raimonds Felšs. Šļuboska un Bramanis, abi ar reti skaistām un dvēseliskām balsīm, bija pareizais sapārojums. Atļaušos teikt, ka dziesma drošvien uzrunāja katru klātesošo dvēseli. Esmu šo dziesmu Latvijā dzirdējis dažas reizes, bet nebiju vienīgais, kurš tagad teica, ka Hamiltonā izskanēja visskaistākais sniegums, kāds līdz šim piedzīvots.

Trešā dziesma, kuru pieminēšu ir III daļa no Arvīda Purva Psalmu kantātes. Koncerta kulminācija bija pa godu ilggadējam un neatlaidīgam Kanādas Latviešu Dziesmu svētku diriģentam un darbiniekam Arvīdam Purvam. Purvs no savām pirmajām dienām Kanādā ir bijis daļa no visiem Kanādas Dziesmu svētkiem, kas sanāk nu jau pāri par 50 gadu. Atkārtoti bijis svētku Rīcības komitejas priekšsēdis un Mūzikas nozares vadītājs. Purvs bija šo svētku Rīcības komitejas Emeritus dalībnieks, sniedzot padomus un atbalstu, bet šie bija pirmie svētki, kuros Purvs nediriģēja vai nepiedalījās vadošā lomā. Sajūtas noteikti diriģentam bija dažādas, bet pēc ilggadīgās kalpošanas dziesmai, jācer, ka nebija nepatīkami baudīt šos svētkus arī no klausītāju perspektīvas. Paldies Purvam par pašaizliedzīgo kalpošanu latviešu kultūrai, it īpaši mūzikai, it īpaši garīgai mūzikai!

Psalmu kantāte nobeidzas ar baznīcas korāli Teici to Kungu, kuru atkal kopā ar kori dziedāja publika. Dzied pāri par 100 dziedātāju lielais kopkoris, dzied pāri par 600 klausītāju, spēlē kamerorķestris, spēlē klavieres un ērģeles! Patiešām kulminācija! Skanīgs, atkal vienojošs moments. Kantātes noslēgumā, Purvam, kurš sēdēja baznīcas priekšā, nācās piecelties un saņemt klausītāju aplausus.

Koncerta norisē bija pāris maiņas. Paredzētā čelliste Džilla Vītola diemžēl nevarēja ierasties, bet viņu solista lomā atvietoja Juris Ķeniņš. Viesu kora Sonore sniegtās trīs dziesmas katrs pa dziesmai nodiriģēja šī kora trīs diriģenti, ne tikai galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Gribas pieminēt vēl to, ka kamerorķestrī visi četrpadsmit mūziķi bija latvieši, atskaitot vienu, kuru pieaicināja pēdējā mirklī, lai atvietotu Džilu Vītolu. Kopkorī bija dziedoņi no Kanādas, Amerikas un Latvijas, Kopkorim skaņa bija burvīga. Koristi bija labi sagatavoti, un skaņa saliedēta un ļoti patīkama. Ir vienmēr jāatceras, cik īsā laikā svētku koncerti ir salikti, it sevišķi garīgie, jo tie mēdz būt svētku sākumā.

Kā jau vairākos iepriekšējos svētkos, koncertus kuplināja viesi no Latvijas. Šoreiz tie bija Mārtiņš Ozoliņš, Inga Šļubovksa, Mirdza Ozoliņa, Raimonds Bramanis, Raimonds Felšs un kori Sonore un Amenda. Kopā ar viesiem no Latvijas, ar mums kopā bija pazīstami un iecienīti mūziķi un diriģenti no Ziemeļamerikas: Gunta Plostniece, Brigita Alka, Anita Gaide, Juris Ķeninš, Pauls Berkolds, Karmene Lūsis un Dāvids Šmits. Visi bija ierastajos pienākumu augstumos. No visiem staroja sirsnība. Karmene Lūsis bija vienīgā, kura Garīgā koncertā piedalījās pirmo reizi. Viņa ir dzimusi Hamiltonā, bet vairāk nekā trīsdesmit gadu dzīvo St. Peterburgas apkārtnē, Floridā, kur viņa tikpat ilgi ir pazīstama kā dziedātāja dažos mūzikas žanros. Prieks, ka rīkotāji Karmeni, savējo, aicināja. Arī viņas dziedājums bija sirsnības pilns un skaists.

Nevaru atcerēties līdzīgu koncertu, kurā viss būtu noritējis tik patīkamā veidā. Manā un, cik zinu, daudzu citu klausītāju novērtējumā, izdevās dziesmu izvēle un to secība programmā, diriģentu izvēle un to sadale dziesmās, solistu izvēle un to sapārošana ar dziesmām un koncerta garums.

Izvēloties mūziku, solistus, diriģentus un mūziķus, Brigita Alka, Juris Ķeniņš un viņu kolēģi, lielās cerībās sēja graudus savam Garīgam koncertam. Kā vienmēr, nezinām, kā graudi izaugs. Vai būs laba raža? To redz tikai sezonas beigās. Šīs muzikālās un garīgās, rūpīgi sētās un auklētās sēklas izauga par skanīgu, mīļu, vērtīgu, interesantu un pacilājošu koncertu!

Sirsnīgs paldies katram koristam, diriģentam, solistam, mūziķim un rīkotājam!

Lauks ir kluss; garīgā druva tagad nopļauta. Tā gaida jaunas sēklas, kuras cerams nākamajos gados atkal sēs Kanādas Dziesmu svētku labie, dedzīgie darbinieki.

Armands Birkens
2014. g. jūlijā
Laikrakstam „Latvietis“