|
|
Laiks Latvijā: |
Jauns izaicinājums Latvijai
Pasaules koru olimpiāde
Laikraksts Latvietis Nr. 318, 2014. g. 18. jūlijā
Aina Gailīte -
Ieteikt draugiem.lv
Preses konference. No kreisās: Mārtiņš Drēģeris, Rihards Kols, Ginters Tīčs, Nils Ušakovs, Diāna Čivle, Kristians Jungrens, Romāns Vanags. FOTO Aina Gailīte.
Pasaules koru olimpiāde. FOTO Aina Gailīte.
Austrālijas karoga uznāciens. FOTO Aina Gailīte.
Dalībvalstu karogu uznāciens. FOTO Aina Gailīte.
Pasaules koru olimpiādes atklāšana. FOTO Aina Gailīte.
Pasaules koru olimpiādes karoga ienešana. FOTO Aina Gailīte.
Koru olimpiādes zvans. FOTO Aina Gailīte.
No kreisās: Nils Ušakovs, Ginters Tīčs, Andris Bērziņš. FOTO Aina Gailīte.
Deju uzvedums. FOTO Aina Gailīte.
Intars Busulis un Miera zvans. FOTO Aina Gailīte.
Dienu pirms grandiozā notikuma kordziedāšanas pasaulē, Rīgas Kongresu nama jaunajā zālē notika preses konference, kurā Pasaules koru olimpiādes organizatori INTERKULTUR un Rīga2014 iepazīstināja akreditētos mediju pārstāvjus ar skanīgā notikuma būtību, sūtību un kārtību – par to, ka Rīga tika izvēlēta, pateicoties zināmajai Latvijas kordziedāšanas kultūrai un arī tam apstāklim, ka Rīga ir 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Savukārt savā uzrunā LR Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, pieminot kordziedāšanas tradīcijas Latvijā, atzīmēja, ka pie tām pieder arī Dziesmusvētki, kas dara tautu stipru, un Latvijas okupācijas laikā trimdas latviešu organizētie Dziesmusvētki tālu prom no Dzimtenes ir ļoti palīdzējuši saglabāt nacionālo pašapziņu.
Informēja, ka koru olimpiādes notiek no 2000. gada (Lincā, Austrijā) un Rīgā – līdz šim vērienīgākajā koru olimpiādē piedalīsies kori no visiem pieciem kontinentiem, no 73 valstīm un 460 koros dziedās 27 000 dziedātāju. Faktiski šis ir pirmais kultūras pasākums, kas Rīgā pulcē tik lielu ārvalstu dalībnieku skaitu. Ir piepildījies sens diriģenta Imanta Kokara sapnis par Pasaules koru olimpiādi Rīgā – tā notiek no 9. līdz 19. jūlijam ar atklāto un čempionu konkursu daudzveidīgās kategorijās, piemēram: klasiskie kori un folklora, gospeļi, barbershop kvarteti un kori, spiričueli, sakrālā un laikmetīgā mūzika.
Atklātajā konkursā, atkarībā no žūrijas komisijas piešķirto punktu skaita, kolektīvi saņems Bronzas, Sudraba vai Zelta diplomu; savukārt čempionu konkursā kori saņems arī medaļas, bet kolektīvs, kas savā kategorijā būs saņēmis vislielāko punktu skaitu, iegūs titulu Pasaules koru olimpiādes čempions 2014 un trofeju. Čempionu balvas un medaļu autore ir Latvijas māksliniece Olga Šilova. Pasaules koru olimpiādes ietvaros notiek arī: nāciju parāde – dalībnieku gājiens, draudzības koncerti Rīgas parkos un citās pilsētās, meistarklases, īpašie zvaigžņu koncerti.
9. jūlijā tika iezvanīts Miera zvans pasaules koru olimpiādes Atklāšanas ceremonijā Arēnā Rīga. Pasaules koru olimpiādes moto ir Dziesma vieno nācijas, tai ir sava himna un savs karogs.
Jau pāris stundu pirms ceremonijas sākuma, Arēnas Rīga apkārtne pildījās ar autobusiem, no kuriem burtiski izbira daudzkrāsaini, ne tikai apģērba ziņā – bērni, mazliet lielāki bērni un arī pieaugušie koru dalībnieki. Ap viņiem valdīja nepārtraukta kustība un čala, arī 30°C grādu karstums viņus nenokausēja. Katru kori pavadīja brīvprātīgie, plīvojot dažādu izmēru karogiem, skanot dziesmām dalībnieki kā tērcītes satecēja Arēnā ieņemt savas skatītāju vietas.
Foto un video medijiem bija ierādīta vieta arī otrajā stāvā, man gan likās, ka tas bija daudz augstāk, bet skats pavērās pilnībā. Skatuve izbūvēta apļa formā, no kura vienu pusi aizņēma orķestris, bet koristi sēdēja tāpat kā skatītāji tribīnēs. Virs viņiem bija izvietoti trīs lielie ekrāni, dalībvalstu karogi un uz pelēka fona divas milzīgas saktas. Pie skatuves, kreisajā pusē uz latvju rakstiem izrakstīta paaugstinājuma izliektā lokā iekārts 8. Pasaules koru olimpiādes bronzas zvans ar resnu auklu pie zvana mēles. 480 kg (1058 mārciņas) smagā zvana skaņa ir noskaņota uz la, un zvanu 12 nedēļu laikā izgatavoja Royal Bell Foundry Petit&Fritsen Nīderlandē.
Gaidītā un satraucošā Atklāšanas ceremonija sākās ar dalībvalstu karogu ienešanu (karogus nesa puiši un valsts rakstītu nosaukumu meitenes dažādos latviešu tautas tērpos), tas bija ļoti, ļoti skaists un emocionāls brīdis, ko nepārtraukti pavadīja ļoti skaļas ovācijas. 73 valstu karogi ar godasardzi latviešu tautastērpos uz skatuves – tas bija iespaidīgi. Tad sākās jauns ovāciju vilnis, jo zālē tika ienests Pasaules koru olimpiādes karogs – milzīgs, balts ar pieciem krāsainiem pusapļiem, to nesa seši dažādu tautību jaunieši tautu tērpos (vienam gan augums bija vairāk apzīmēts nekā apģērbts).
Zālē ienāca olimpiādes oficiālās personas, no kurām Ginters Tīčs – Pasaules koru olimpiādes un Vācijas kultūras organizācijas INTERKULTUR prezidents, Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš teica uzrunas un atklāja olimpiādi iezvanot zvanu, pēc tam skanot jaunajām, Zigmara Liepiņa komponētajam skaņdarbam – olimpiādes fanfarām un Latvijas Valsts himnai.
Karogi, aplausiem skanot, tika aiznesti un uz skatuves uznāca koncerta vadītāji aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Rihards Lepers, programmu piesakot angļu valodā. Sākās koncerts ar daudzpusīgu programmu, simfoniskais orķestris, pazīstamas dziesmas solistu Renāra Kaupera un Intara Busuļa izpildījumā, operdziedātāju Kristīnes Zadovskas un Krišjāņa Norveļa dziedājums, Artūra Maskata Tango baleta solistu izpildījumā, etnogrāfiskā ansambļa dziedājums un deju grupas mūsdienīgs Jāņu nakts uzvedums. (Varbūt kādu nepieminēju, lai neļaunojas.)
Aplausi, ovācijas, draudzīgas apkampšanās un lēni, kā plata daudzkrāsaina josta visi skatītāji saulrieta staros atstāja Arēnu Rīga, lai jau nākamajā rītā stātos pretī konkursu žūrijai.
Skaists un interesants notikums arī rīdzinieku dzīvē. Mani personīgi mazliet saskumdināja fakts, ka tik maza (īslaicīga) loma bija ierādīta olimpiādes zvanam – es biju pārliecināta, ka zvana skaistā balss izspēlēs kādu melodiju. Jā, bet tad jau būtu vajadzīgs arī zvanītājs, jo trīs runas vīri jau nu nebija nekādi zvaniķi.
Rīt jau no paša rīta visiem sākas darbs, arī man ir sastādīts plāns, kur jābūt, kas jāredz, par ko jāpastāsta
laikraksta „Latvietis“ lasītājiem.
Aina Gailīte
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
