Pirmais pasaules...

Palielināt / Enlarge

10 valstu karodziņi. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Klausītāji. FOTO Indulis Zvirgzdiņš.

Palielināt / Enlarge

Pie Ziemas pils Pēterburgā pēc paziņojuma par Krievijas iesaistīšanos karā, 1914. gada 20. jūlijs (pēc vecā kalendāra).

Zinātniskā konference Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā (1914-1918) Rīgā notika 26.-27. jūnijā. To organizēja Latvijas Kara muzejs kopā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

Muzeja konferenču zālē uz galda bija 10 valstu karodziņi, apliecinot plašo runātāju loku. Nemainīgs iepriekšējā simtgadē palicis tikai Francijas un Šveices karogs, nedaudz citādāk izskatās ASV un Krievijas karogs, vairāk mainījies Vācijas simbols. Taču puse pārstāvēto valstu – Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Somija izveidojušās Pirmā pasaules kara rezultātā, tad arī tapuši to karogi. Vēstures doktors Tālis Pumpuriņš gan pieminēja, ka Baltijas valstu karogiem zināmi sākumi attiecināmi tieši uz kara gadiem.

1914. gada 28. jūnijā atentātā Sarajevā tika nošauts Austroungārijas troņmantnieks Francis Ferdinads. Viņa nāve kļuva par ieganstu pasaules karam. Pagājušajās desmitgadēs kara notikumi aprakstīti daudz, taču jaunas izzināšanas iespējas paveras joprojām. Ievadreferātā par Pirmā pasaules kara izpētes stāvokli Latvijā LU asociētais profesors Ēriks Jēkabsons atgādināja, ka līdz šim, piemēram, trūkst apkopojuma par latviešiem citu valstu armijās, itin daudz to bijis arī Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpusā.

Pārrunājot tīri militāros jautājumus, konferencē vairāk tika iztirzātas cīņas Baltijas jūrā – gan Kurzemes piekrastē, gan Igaunijas salās. Uzzinājām par igauņu, lietuviešu un baltkrievu formējumiem Krievijas armijā, par vācu okupācijas politiku Kurzemē un Lietuvā, par Baltijas vāciešu atrašanos abās frontes pusēs. Tika uzsvērts, ka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā karš turpinājās arī pēc tam, kad cīņas Rietumeiropā 1918. gada novembrī beidzās.

Interesanti bija klausīties, ko par Latvijā notiekošo un citu valstu sabiedrības attieksmi stāsta Olavi Arens no ASV, Julien Geslin no Francijas, Evgeniya Nazarova no Krievijas, Jÿrgen von Ungern-Sternberg no Šveices, kā arī Detlef Henning un Jan Kusber no Vācijas.

Latvijas Kara muzejs Pirmo pasaules karu rāda pastāvīgajā ekspozīcijā; šobrīd skatāma tematiska izstāde Karš ienāca mūsu mājās. 1914-1918, kā arī Ziemassvētku kauju muzejs Valgundes pagasta Mangaļos.

Madonas muzejs iepriekšējā vasarā izstādē Pirms pasaule mainījās rādīja Latviju 1913. gadā.

Indulis Zvirgzdiņš
Madonas muzeja.....
Laikrakstam „Latvietis“